Tiešie maksājumi

Eiropas Savienība nodrošina lauksaimniekiem ienākumu atbalstu vai tiešos maksājumus, lai tie darbotos kā drošības tīkls un padarītu lauksaimniecību ienesīgāku, garantētu pārtikas nodrošinājumu Eiropā, palīdzētu viņiem ražot drošu, veselīgu un cenas ziņā pieejamu pārtiku un atalgotu lauksaimniekus par tādu sabiedrisko preču piegādi, par kurām tirgus parasti nemaksā. Minētos maksājumus kopīgi pārvalda Komisija un dalībvalstis, izmantojot vairākas shēmas.

Juridiskais pamats

Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (38.–44. pants) (3.2.1.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013.

Ievads

KLP atbalsta lauksaimniekus, veicot virkni politikas pasākumu:

• ELGF finansētie tiešie maksājumi ir drošības tīkls lauksaimniekiem, kuru ienākumi ir zemāki par vidējiem ienākumiem salīdzinājumā ar pārējo ekonomiku, kā arī nestabili tirgi, ekstremāli laikapstākļi, kaitēkļi un slimības vai vāja spēja aizstāvēt savas intereses pārtikas ķēdē. Ar aptuveni 270 miljardiem EUR 2021.–2027. gada periodā (daudzgadu finanšu shēma, pašreizējās cenas) tiešie maksājumi veido 72 % no ES KLP līdzekļiem (378,5 miljardi EUR) (3.2.2.). ES tiesību aktos ir noteikti finanšu piešķīrumi katrai dalībvalstij.
• Tirgus pasākumi, kurus finansē arī ELGF, ir noteikti, lai atbalstītu un stabilizētu lauksaimniecības tirgus. Dažas dalībvalstis ES lauksaimniekus atbalsta nepastarpināti, piemēram, atvieglojot viņu dalību ražotāju grupās vai kvalitātes shēmās, tādējādi stiprinot viņu lomu piegādes ķēdē. Uz tirgu kopīgo organizāciju (TKO) attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013 par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju; Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību; un Regula (ES) Nr. 228/2013,ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem. Tā kā nozariskās intervences tagad ir daļa no dalībvalstu KLP stratēģiskajiem plāniem, attiecīgās normas ir pārceltas no TKO regulas uz KLP stratēģisko plānu regulu.
• ELFLA un valsts fondu finansēto lauku attīstības pasākumu mērķis ir veicināt lauku apvidu ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos raksturlielumus. Tie ietver arī atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, piemēram, agrovides pasākumus, lauku saimniecību ieguldījumu finansēšanu, riska pārvaldības instrumentus un finanšu instrumentus (3.2.9.).

Pārskats

Tiešo maksājumu shēmas reglamentē Regulas (ES) 2021/2115 (KLP stratēģisko plānu regula) 20.–41. pants. Dažas shēmas ir obligātas, citas var brīvprātīgi iekļaut KLP stratēģiskajos plānos.

• Ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalsts (Regulas (ES) 2021/2115 21.–28. pants) ir ikgadējs maksājums par hektāru, kuram ir atvēlēta puse no tiešo maksājumu budžeta. Dalībvalstis var nolemt maksāt vienotu summu par hektāru, diferencēt maksājumu atbilstoši dažādiem sociālekonomiskajiem vai agronomiskajiem nosacījumiem vai maksāt summu, pamatojoties uz maksājumtiesībām, kas ir piemērotas saskaņā ar iepriekšējo KLP. Izmantojot maksājumtiesības, dalībvalstīm turpmākajos gados pakāpeniski jāsamazina atšķirība starp to vērtībām, kas ir process, kas ir pazīstams kā “konverģence”. Maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, kas nepārsniedz 1250 EUR gadā, var piešķirt kā vienreizēju maksājumu vai par hektāru. Šādi maksājumi, kas lauksaimniekiem ir fakultatīvi, aizstāj visus pārējos tiešo maksājumu veidus.
• Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (Regulas (ES) 2021/2115 29. pants) ir ikgadējs papildu maksājums par pirmajiem lauksaimniecības zemes hektāriem lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt ienākumu pamatatbalstu. Summu par hektāru un to hektāru skaitu uz vienu lauksaimnieku, par kuru ir pieejams pārdalošais ienākumu atbalsts, nosaka dalībvalstis. Šīs shēmas mērķis ir pārdalīt tiešos maksājumus no lielākām uz mazākām vai vidējām saimniecībām. Lai atbalstītu mazās lauku saimniecības, vismaz 10 % no katras dalībvalsts tiešo maksājumu budžeta ir jāatvēl šai shēmai, ja vien pārdale netiek panākta ar citiem līdzekļiem.
• Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem (Regulas (ES) 2021/2115 30. pants) ir ikgadējs papildu maksājums jaunajiem lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt ienākumu pamatatbalstu. Summu par hektāru un to hektāru skaitu uz vienu lauksaimnieku, par kuru ir pieejams pārdalošais ienākumu atbalsts, nosaka dalībvalstis. Tās nosaka arī maksimālo vecumu – no 35 līdz 40 gadiem – un apmācību un prasmes, kas potenciālajiem atbalsta saņēmējiem ir nepieciešamas.
• Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas (ekoshēmas) (Regulas (ES) 2021/2115 31. pants) palīdz lauksaimniekiem, kuri apņemas īstenot klimatam, videi un dzīvnieku labturībai labvēlīgu lauksaimniecības praksi vai apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Šāda prakse, kurai ir jāpārsniedz tiesību aktu prasības, ir uzskaitīta KLP stratēģiskajos plānos. Ekoshēmām piešķirtais ikgadējais maksājums par hektāru var būt maksājums papildus ienākumu pamatatbalstam vai maksājums, kas ir paredzēts, lai kompensētu uzņemto saistību rezultātā radušās izmaksas vai negūtos ienākumus. Vismaz 25 % no valsts tiešo maksājumu budžeta ir jāatvēl šai shēmai, kas lauksaimniekiem ir brīvprātīga.
• Saistītais ienākumu atbalsts (Regulas (ES) 2021/2115 32.–35. pants) –, lai gan agrāk KLP ienākumu atbalsts bija saistīts ar konkrētiem produktiem (vai piesaistīts tiem), secīgās reformas šo saikni ir pakāpeniski atcēlušas – mūsdienās aprobežojas ar nelielu tiešo maksājumu daļu. Saistītā atbalsta mērķis ir risināt grūtības nozarēs, ražošanas veidos vai konkrētos lauksaimniecības veidos, kas ir svarīgi sociālekonomisku vai vides apsvērumu dēļ. Atbalstu veido ikgadējs maksājums par hektāru vai dzīvnieku, kura mērķis ir uzlabot konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti. Pie nozarēm, kurām KLP stratēģiskie plāni var būt veltīti, proteīnaugus var pieskaitīt bez īpaša pamatojuma, jo šāds solis palīdzētu samazināt ES atkarību no importa šajā nozarē un slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmantošanu.
• Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu (Regulas (ES) 2021/2115 36.–41. pants) ir saistītā tiešā maksājuma shēma, no kuras piešķir maksājumus par kokvilnas hektāru platībās, kurās ir atļauta ir kokvilnas ražošana: Bulgārijā, Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Kā tiešie maksājumi darbojas praksē?

Katru gadu vairāk nekā 6 miljoni saņēmēju saņem tiešos maksājumus. Tos piešķir aktīviem lauksaimniekiem – privātpersonām vai uzņēmumiem, kuri īsteno vismaz minimālu lauksaimniecisko darbību (t. i., lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības zemes uzturēšanu lauksaimniecībai piemērotā stāvoklī). KLP stratēģiskajos plānos ir definēti aktīvie lauksaimnieki, izmantojot objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, tostarp, izmantojot negatīvu sarakstu, kurā noteiktus subjektus no aktīvo lauksaimnieku loka izslēdz.

Ar KLP starpniecību sniegtais stratēģisko plānu atbalsts galvenokārt izpaužas kā maksājumi, kuru pamatā ir platība. Attiecībā uz dažām shēmām tā pamatā ir atbalstīto dzīvnieku skaits. Definīcijas, kas ir saistītas ar lauksaimnieku tiesībām pretendēt uz KLP atbalstu, un platībām, kuras ir tiesīgas saņemt KLP atbalstu, ir noteiktas ES līmenī, lai nodrošinātu politikas vienādību. Salīdzinot ar iepriekšējo KLP periodu, šīs definīcijas ES tiesību aktos nav tik detalizētas un dalībvalstis drīkst sīkāk precizēt noteikumus valsts līmenī, lai tos varētu pielāgot to vajadzībām un labāk novirzīt atbalstu.

Visas dalībvalstis nosaka minimālās tiešo maksājumu saņemšanas prasības, pie kam lielākā to daļa nosaka gan platību, gan finansiālo robežvērtību – intervālā starp 0,3 un 4 ha un attiecīgi starp 100 EUR un 500 EUR. Lielākās daļas dalībvalstu robežvērtības joprojām salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir nemainīgas.

Lauksaimniekiem, kuri vēlas pieprasīt tiešos maksājumus, katru gadu tiem ir jāpiesakās un ir jāievēro vairāki noteikumi. Papildus likumā noteiktajām pārvaldības prasībām, kas ir obligātas, lai veiktu lauksaimniecisko darbību, lauksaimniekiem, kuri saņem KLP maksājumus, piemēro nosacījumu sistēmu, t. i., viņiem ir jāuztur zeme labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. KLP 2023.–2027. gadam paredz uzlabotus nosacījumus ar “zaļākām” prasībām. Ar to pirmo reizi ievieš arī sociālos nosacījumus, tiešos maksājumus padarot atkarīgus no dažiem sociālajiem un ar darbu saistītajiem pamatprincipiem.

Komisija un valstu iestādes tiešos maksājumus veic, īstenojot dalītu pārvaldību. Komisijas uzraudzībā valstu maksājumu aģentūras ir atbildīgas par tiešo maksājumu administrēšanu un tādu uzdevumu veikšanu kā atbalsta pieteikumu apstrāde, maksājumu veikšana un konkrētu pārbaužu veikšana.

Svarīgākā finansiālā informāciju

Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts (BISS), kas ir ikgadējs, platībatkarīgs, atsaistīts maksājums, ko finansē tikai no ES budžeta, joprojām ir vissvarīgākais ES lauksaimnieku ienākumu atbalsta KLP instruments. KLP stratēģiskajos plānos šim instrumentam paredzētie izdevumi vidēji veido 51 % no kopējā ELGF budžeta jeb 31 % no kopējiem KLP publiskajiem izdevumiem.

Kopējo publisko plānoto tiešo maksājumu izdevumu sadalījums, kas ir visu 28 KLP stratēģisko plānu īstenošanas pamatā (2023.–2027. gads)

Avots: Eiropas Komisija, Apstiprināti 28 KLP stratēģiskie plāni (2023–2027)

Kopsavilkuma pārskats, 2023. gada jūnijs

Eiropas Parlamenta loma

Komisija 2018. gada 1. jūnijā publicēja priekšlikumus, ar kuriem paredz noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem saskaņā ar KLP. Parlamentā lieta tika nodota Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai (AGRI). Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja (ENVI) ieguva iesaistītās komitejas statusu saskaņā ar Reglamenta 54. pantu. Pēc 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Peter Jahr (PPE, Vācija) tika iecelts par AGRI komitejas referentu, savukārt Christophe Hansen (PPE, Luksemburga) tika iecelts par ENVI referentu. Parlaments 2020. gada 23. oktobrī pieņēma nostāju pirmajā lasījumā par Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem jaunajai KLP.

Pieņemtais teksts bija pamats turpmākajām sarunām ar Padomi, kuras attiecībā uz visām trim KLP lietām sākās 2020. gada 10. novembrī un turpinājās vairākās trialoga sanāksmēs. 2021. gada jūnija beigās sarunu vedēji panāca vienošanos par trim KLP reformu paketes priekšlikumiem. ES lauksaimniecības ministri šo vienošanos apstiprināja 2021. gada 28. jūnijā un AGRI komitejas locekļi – 2021. gada 9. septembrī. AGRI komitejas locekļi apstiprināja vienošanos par KLP stratēģisko plānu regulu, 38 deputātiem balsojot par, 8 – pret un 2 deputātiem atturoties. Parlaments balsoja par trim KLP reformu paketes priekšlikumiem novembra II plenārsēdē un par KLP stratēģisko plānu regulu, kas tagad ir Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), tika publicēta Oficiālajā Vēstnesī L 435, 2021. gada 6. decembrī.

Sarunu laikā Parlaments centās uzņemties ievērojamu lomu, KLP reformas procesā aptverot visu izskatāmo jautājumu loku. Parlamenta pasūtītajā pētījumā par KLP reformu procesu pēc 2020. gada, no starpiestāžu viedokļa, ir norādīts, ka, pieņemot ES principu un KLP budžeta sarga lomu, Parlaments centās saglabāt ierosināto tiesību aktu dažādu daļu ES raksturu un vienādību, lai izvairītos no KLP renacionalizācijas. Turklāt dažos gadījumos tas uzņēmās vadošo lomu kā politikas iniciators, par ko liecina tā centieni atvēlēt lielu daļu tiešo maksājumu budžeta jaunajām ekoshēmām, vai jaunajā KLP stratēģisko plānu regulās tas sekmīgi ieviesa sociālos nosacījumus.

 

François Nègre

10-2023