Audiovizuālā un mediju politika
Audiovizuālo politiku Eiropas Savienībā nosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. un 173. pants. Šīs jomas nozīmīgākais tiesību akts ir Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, kas tika pārskatīta 2018. gadā. Galvenais ES instruments, ar kuru palīdzēt nozares (īpaši filmu nozares) attīstībai, ir programmas “Radošā Eiropa” sadaļa MEDIA. Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikts, ka tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.
Juridiskais pamats
Romas līgums neparedzēja tiešas pilnvaras audiovizuālo un mediju politikas jomā, un tās neparedz arī Līgums par Eiropas Savienību. Tā vietā jurisdikcija mediju politikas jomā izriet no dažādiem LESD pantiem, kuri paredz iespēju izstrādāt politikas virzienus dažādās mediju un komunikāciju tehnoloģiju nozarēs. To nosaka mediju jomas preču un pakalpojumu sarežģītība, jo tos nevar klasificēt tikai kā kultūras preces vai tikai kā patēriņa preces. Šīs jomas juridisko pamatu nodrošina LESD 28., 30., 34. un 35. pants (brīva preču aprite), 45.–62. pants (personu brīva pārvietošanās, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite), 101.–109. pants (konkurences politika), 114. pants (tehnoloģiju saskaņošana vai līdzīgu tehnoloģisku standartu izmantošana, piemēram, interneta produktu jomā), 165. pants (izglītība), 166. pants (arodmācības), 167. pants (kultūra) 173. pants (rūpniecība) un 207. pants (kopējā tirdzniecības politika).
Mērķi
Saskaņā ar LESD 167. pantu Savienība veicina dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalsta un papildina to rīcību mākslā un literatūrā, arī audiovizuālajā jomā. Audiovizuālajā jomā ES uzdevums ir izveidot vienotu Savienības audiovizuālo pakalpojumu tirgu. Savienībai visās tās politikas jomās jāņem vērā arī kultūras aspekti. Lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Sasniegumi
A. Reglamentējošie noteikumi
1. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD)
Apraides tehnoloģiju attīstība 20. gadsimta astoņdesmitajos gados sekmēja komerciālo televīzijas staciju skaita pieaugumu ES un to pārraides varēja sākt uztvert vairākās valstīs. Tas radīja nepieciešamību pēc vienotiem obligātajiem standartiem, kas pirmo reizi tika apkopoti t. s. Direktīvā par televīziju bez robežām (TVwF), ko pieņēma 1989. gadā (89/552/EEK). Direktīvas pirmajā pārskatīšanā 1997. gadā tika ieviests izcelsmes valsts princips, proti, raidorganizācijas ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā tās ir reģistrētas. 2007. gada pārskatīšanā tika iekļauti noteikumi, kuros ņemti vērā jaunie pakalpojumi, piemēram, pieprasījumvideo. Direktīva tika kodificēta 2010. gadā un pārdēvēta par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMPD).
Komisijas 2012. gada ziņojumā par AVMPD piemērošanu un tās 2013. gada Zaļajā grāmatā “Gatavojoties pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei. Izaugsme, radīšana un vērtības” tika vērsta uzmanība uz audiovizuālo mediju pakalpojumu arvien pieaugošo saplūšanu un to patēriņa un piegādes veidu pastāvīgo maiņu.
Lai ietu kopsolī ar jaunākajām norisēm, Komisija 2016. gadā ierosināja vēlreiz pārskatīt AVMPD. Iestāžu trialoga sarunas par tekstu tika pabeigtas 2018. gada vidū. Priekšlikuma galvenie aspekti bija šādi: 1) mainīt ierobežojumu komerciāliem paziņojumiem, proti, no 12 minūtēm raidlaika stundā līdz 20 % dienā laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 18.00; 2) aizsargāt nepilngadīgos no satura, kas tos var ietekmēt, un vienu un to pašu regulējumu piemērot tradicionālajiem raidījumiem un pakalpojumiem pēc pieprasījuma; 3) paplašināt noteikumus par Eiropas darbiem, attiecinot tos arī uz pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem, kuriem jānodrošina, ka Eiropas darbi veido vismaz 30 % to katalogos, un 4) iekļaut video koplietošanas platformas (VSP) AVMPD darbības jomā ar mērķi apkarot naida runu un aizsargāt nepilngadīgos no kaitīga satura. Grozīto (Direktīvu (ES) 2018/1808) Parlaments un Padome pieņēma 2018. gada 14. novembrī.
Lai palīdzētu dalībvalstīm pārskatīto AVMPD transponēt valsts tiesību aktos, Komisija 2020. gadā pieņēma divus pamatnostādņu kopumus: 1) pamatnostādnes par VSP; un 2) pamatnostādnes par Eiropas darbiem. Paredzams, ka šīs pamatnostādnes veicinās direktīvas saskaņotu īstenošanu un izpildi. Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2020. gada 19. septembris, taču lielākā daļa dalībvalstu to neizpildīja. Īrija, kurā ir reģistrēts lielākais VSP skaits, bija pēdējā valsts, kas 2023. gada februārī paziņoja par saviem tiesību aktiem, ar kuriem transponē direktīvu.
Attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību pārskatītās AVMPD noteikumus papildināja 1998. un 2006. gada ieteikumi par nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzību. Jau kopš 2012. gada īstenojot Eiropas stratēģiju par labāku internetu bērniem 2022. gadā tika pieņemta jauna stratēģija “Bērniem labāks internets” (BIK+). Tās mērķis ir nodrošināt, ka tiešsaistē bērni tiek aizsargāti, cienīti un viņiem šajā vidē tiek nodrošinātas jaunas iespējas. To atbalsta Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un tādas programmas kā “Apvārsnis Eiropa”. Starp dažādajām iniciatīvām šajā jomā ir programma “Bērniem labāks internets” un drošāka interneta centri. Ir pieejama arī bērniem draudzīgaBIK+ stratēģijas versija.
2. Autortiesības digitālajā vienotajā tirgū
2019. gada 17. aprīlī Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū ((ES) 2019/790). Ar šo tiesību aktu tika grozītas divas iepriekšējās direktīvas par jautājumiem, kas saistīti ar autortiesībām (Direktīva 96/9/EK un Direktīva 2001/29/EK). Jaunās direktīvas galvenais mērķis bija modernizēt autortiesību noteikumus digitālajā vienotajā tirgū, lai sasniegtu vairākus pamatmērķus: 1) labāka pārrobežu pieejamība tiešsaistes saturam, 2) plašākas iespējas izmantot ar autortiesībām aizsargātus materiālus izglītībai, pētniecībai un kultūras mantojuma saglabāšanai, 3) autortiesību tirgus labāka darbība un 4) Marrākešas līguma prasību ieviešanu ES tiesību aktos. Jaunajiem tiesību aktiem būs vislielākā ietekme uz tiešsaistes platformām, piemēram, YouTube, Facebook un Google News.
3. Tiešsaistes satura pakalpojumu pārnesamība ES
2017. gada 14. jūnijā Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2017/1128, lai nodrošinātu, ka tiešsaistes satura pakalpojumu abonenti savā ES valstī, piemēram, filmu, sporta pasākumu, e-grāmatu, videospēļu un mūzikas pakalpojumu abonenti var tiem piekļūt, uz laiku uzturoties citās ES valstīs. Šī regula tika pieņemta pēc tam, kad tajā pašā gadā tika pieņemti jauni viesabonēšanas noteikumi, kas ir daļa no ES digitālā vienotā tirgus stratēģijas.
B. Finansēšanas programmas un atbalsta iniciatīvas
1. “Radošā Eiropa”
Programmas “Radošā Eiropa” atzars MEDIA ir paredzēts audiovizuālās nozares konkurētspējas stiprināšanai. 2020. gada 14. decembrī Parlaments un Padome panāca vienošanos par finansējuma nodrošināšanu 2,44 miljardu EUR apmērā nākamajai programmai “Radošā Eiropa” (2021–2027), no kuriem vismaz 58 % ir jāpiešķir sadaļai MEDIA un līdz 9 % jāpiešķir starpnozaru sadaļai, kas daļēji attiecas arī uz audiovizuālo nozari. Padome 2021. gada 13. aprīlī pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā, un šo tekstu Parlaments 2021. gada 19. maija plenārsēdē pieņēma otrajā lasījumā.
Sadaļas MEDIA mērķis ir palīdzēt audiovizuālās jomas profesionāļiem attīstīt jaunas prasmes, veicināt pārrobežu sadarbību un mobilitāti, kā arī veicināt inovāciju tādu Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā un ražošanā kā filmas un televīzijas programmas (mākslas filmas, bērnu un animācijas filmas, dokumentālās filmas un īsfilmas), interaktīvi darbi (videospēles) un Eiropas un starptautiskie kopražojumi. Tā arī atbalsta Eiropas darbu pasaules mēroga apriti, popularizēšanu un izplatīšanu tiešsaistē un kinoteātros jaunās digitālās vides apstākļos (izmantojot izplatīšanas platformas un subtitrēšanu, dublēšanu un audioaprakstu). Pamatojoties uz iepriekšējo programmu MEDIA un MEDIA Mundus panākumiem, 2021. gadā MEDIA programma atzīmē 30 gadus, kopš tiek sniegts nozīmīgs atbalsts Eiropas kino nozarei.
Savukārt no starpnozaru sadaļas veicina darbības, kuru mērķis ir palīdzēt medijiem pielāgoties jaunajām strukturālajām un tehnoloģiskajām problēmām, tostarp stiprināt brīvu, daudzveidīgu un plurālistisku mediju vidi, kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību.
2. Rīcības plāns mediju un audiovizuālajām nozarēm
2020. gada decembrī Komisija nāca klajā ar rīcības plānu “Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam”. Šīs nozares, kuras koronavīrusa krīze skāra īpaši smagi, joprojām ir būtiskas demokrātijai, Eiropas kultūras daudzveidībai un digitālajai autonomijai, uzsver Komisija. Rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta trim darbības jomām un 10 konkrētām darbībām ar mērķi palīdzēt nozarei: 1) atgūties no krīzes (t. i., vienkāršojot piekļuvi ES atbalstam, veicinot ieguldījumus un uzsākot iniciatīvu “ZIŅAS” nozarei paredzēto darbību un atbalsta apvienošanai), 2) pārveidot nozari, stimulējot ieguldījumus, kas ļautu tai īstenot digitālo un zaļo pārkārtošanos (t. i., veicinot Eiropas mediju datu telpu attīstību, Eiropas virtuālās un paplašinātās realitātes nozares koalīciju, kā arī diskusijas un darbības, kas nozarei ļautu sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam) un, visbeidzot, 3) radīt iespēju indivīdiem un uzņēmumiem Eiropā sākt dialogu ar audiovizuālo nozari, veicināt Eiropas mediju jomas talantus, sniegt iespējas Eiropas iedzīvotājiem un stiprināt regulatoru sadarbību.
3. Medijpratība, mediju plurālisms un brīvība
Medijpratība ir spēja piekļūt dažādiem medijiem, saprast un kritiski izvērtēt dažādus mediju aspektus un to saturu, kā arī veidot saziņu dažādās situācijās. Tā ir pamatprasme gan jauniem cilvēkiem, gan arī pieaugušajiem. ES uzskata, ka medijpratība ir svarīgs faktors aktīvai pilsoņu dalībai mūsdienu informācijas sabiedrībā. Padomes 2016. gada 30. maija secinājumos par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību uzsvērts, ka medijpratība interneta un sociālo mediju laikmetā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk un tai ir jābūt neatņemamai izglītības un apmācības sastāvdaļai visos līmeņos. Turklāt 2019. gadā Komisija organizēja pirmo ES mēroga medijpratības nedēļu un sasauca Medijpratības ekspertu grupas sanāksmi, kura uz ikgadēju tikšanos apvieno dažādas ieinteresētās personas. AVMPD 2018. gada pārskatīšanā arī tika nostiprināta medijpratības nozīme (33. panta a) punkts un 28. panta b) punkts). Turklāt programmas “Radošā Eiropa” sadaļā MEDIA (2021–2027) ir uzsākta jauna medijpratības iniciatīva (2021–2027).
Mediju plurālisms ir nepieciešamība pēc pārredzamības, brīvības un daudzveidības mediju vidē. 2011. gadā Eiropas Universitātes institūts ar ES līdzfinansējumu izveidoja Mediju plurālisma un mediju brīvības centru. Turklāt 2016. gadā ES visās dalībvalstīs un vairākās kandidātvalstis ieviesa Mediju plurālisma uzraudzības instrumentu (MPM). Tas ir zinātnisks instruments, kas izstrādāts ar mērķi noteikt iespējamos riskus mediju plurālismam, pamatojoties uz rādītāju kopumu.
Ar mērķi turpināt rīkoties mediju brīvības un plurālisma aizsardzībai 2022. gada 16. septembrī Komisija pieņēma jaunu tiesību aktu, ko dēvē par Eiropas Mediju brīvības aktu. Priekšlikuma mērķis ir izstrādāt mehānismus, ar ko uzlabot pārredzamību un neatkarību, kā arī atbildību par darbībām, kas ietekmē mediju tirgu, brīvību un plurālismu ES. Pašlaik to izskata saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Saskaņā ar šo procedūru Parlaments apstiprināja sarunu pilnvaras 2023. gada 3. oktobrī un Padome – 2023. gada 21. jūnijā. Pašlaik notiek trialoga sarunas ar mērķi pabeigt darbu līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2024. gada jūnijā.
4. Citas iniciatīvas
Eiropas kino mantojums
2005. gada 16. novembrī Parlaments un Padome publicēja Ieteikumu par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju, kurā dalībvalstis tiek aicinātas metodiski vākt, kataloģizēt, saglabāt un restaurēt Eiropas filmu mantojumu, lai to varētu nodot nākamajām paaudzēm. Reizi divos gados ES dalībvalstīm jāziņo par šajā jomā paveikto, lai Komisija uz šīs informācijas pamata varētu sagatavot īstenošanas ziņojumu. Eiropas audiovizuālā mantojuma popularizēšana ir īpaši uzsvērta kā viena no programmas “Radošā Eiropa” sadaļas MEDIA prioritātēm.
ES arī Kannu kinofestivāla laikā organizē diskusijas un seminārus par dažādām tēmām, piemēram, filmu finansēšanu, to izplatīšanu, auditorijas attīstību un inovāciju. 2005. gadā tika izveidots Eiropas kino forums, kas ir platforma strukturētam dialogam starp politikas veidotājiem un audiovizuālās nozares pārstāvjiem. Lai veicinātu Eiropas jauno režisoru darbu, kuri ir piedalījušies no programmas MEDIA atbalstītās mācībās, 2004. gadā tika ieviests apbalvojums “Eiropas Savienības jaunais talants”. Savukārt European Border Breakers Award bija programmas “Radošā Eiropa” līdzfinansēta balva jaunajiem māksliniekiem. 2019. gadā tā tika pārdēvēta par ““Eiropu pāršalc mūzika” talantu balvu”.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments arvien uzsvēris, ka ES ir jāstimulē audiovizuālās nozares izaugsme un konkurētspēja, vienlaicīgi norādot uz šīs nozares plašo nozīmi kultūras daudzveidības saglabāšanā.
1. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD)
Eiropas Parlaments vairākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un deviņdesmito gadu sākumā pieņemtajās rezolūcijās par televīziju atkārtoti aicināja noteikt vienotus tehniskos standartus attiecībā uz tiešraidēm, izmantojot satelītu, un attiecībā uz augstas izšķirtspējas televīziju. AVMP direktīva 2010. gadā tika pieņemta pēc sarunām starp Eiropas Parlamentu un Padomi, kurās lielākoties tika ņemtas vērā Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā paustās bažas.
Parlaments ļoti cieši seko AVMPD īstenošanai. 2013. gada rezolūcijā par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu Parlaments iepazīstināja ar vairākiem novērojumiem un ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz pieejamību, Eiropas audiovizuālo darbu veicināšanu, nepilngadīgo aizsardzību, reklāmu, nākotnes uzdevumiem un starptautisko konkurenci.
2013. gada rezolūcijā par hibrīdtelevīziju Parlaments aicināja Komisiju novērtēt, ciktāl ir nepieciešams pārskatīt AVMPD un citus spēkā esošos noteikumus tīkla un mediju regulējuma jomā. Pārskatīšana jo īpaši bija nepieciešama noteikumiem par atrodamību un nediskriminējošu piekļuvi platformām, paplašinot platformas jēdzienu un pielāgojot esošos instrumentus jaunajām norisēm.
2014. gada marta rezolūcijā par gatavošanos pilnībā konverģētai audiovizuālajai pasaulei (atbildot uz Komisijas Zaļo grāmatu par šo pašu jautājumu) Parlaments reaģēja uz tirgu konverģenci un uzsvēra nepieciešamību saglabāt piekļuvi un atrodamību un aizsargāt daudzveidību un finansēšanas modeļus.
Pēc sarunu pabeigšanas par pārskatīto AVMPD pārskatītais tiesību akts tagad attiecas ne tikai uz raidorganizācijām, bet arī uz pieprasījumvideo un video koplietošanas platformām, piemēram, Netflix, YouTube vai Facebook, kā arī uz tiešraides straumēšanu koplietošanas platformās. Parlamenta sarunu vedējiem arī izdevās nodrošināt labāku bērnu aizsardzību, stingrākus noteikumus par reklāmām un prasību, ka vismaz 30 % satura televīzijas kanālos un pieprasījumvideo platformās ir jābūt ES veidotām programmām. 2023. gada martā CULT komiteja pieņēma īstenošanas ziņojuma projektu par 2018. gadā pārskatīto AVMPD, kurā deputāti aicina paātrināt ES audiovizuālo mediju tirgus saskaņošanu. Tika pasūtīts arī pētījums par šo tematu.
2. “Radošā Eiropa”
Balstoties uz 2011. gada rezolūciju par Eiropas kino digitālajā laikmetā, Parlaments 2015. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Eiropas kino digitālajā laikmetā pauda stingru atbalstu Eiropas filmu veidotājiem un uzsvēra programmas “Radošā Eiropa” 2014.–2020. gadam apakšprogrammas MEDIA finansiālā atbalsta nozīmi. Tika uzsvērta arī kinomākslas izpratnes un auditorijas attīstības nozīme.
2012. gada septembra rezolūcijā par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā analizēti autortiesību aspekti un problēmas, ko rada audiovizuālo darbu digitālā pieejamība. 2017. gada marta rezolūcijā par programmas “Radošā Eiropa” 2014.–2020. gadam īstenošanu Eiropas Parlamenta deputāti uzsvēra, cik svarīgs ir atbilstošs budžets, vienkāršotas administratīvās procedūras un atbalsts, lai maza mēroga organizācijas vai projekti varētu piekļūt finansējumam.
3. Rīcības plāns mediju un audiovizuālajām nozarēm
2021. gada oktobra rezolūcijā par Komisijas 2020. gada Mediju rīcības plānu deputāti aicināja izveidot pastāvīgu ES ziņu mediju fondu ar mērķi aizsargāt Eiropas žurnālistikas neatkarību, brīdināja, ka mediju daudzveidība ir apdraudēta īpašumtiesību koncentrācijas un t. s. valsts sagrābšanas dēļ, un norādīja, ka steidzami jārisina globālo tiešsaistes platformu ļoti lielās negatīvās ietekmes jautājums.
4. Medijpratība
2008. gada decembra rezolūcijā par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē EP deputāti uzsvēra medijpratības centrālo lomu politiskajā kultūrā un Eiropas Savienības pilsoņu aktīvā līdzdalībā. Šī rezolūcija iezīmēja svarīgu soli ceļā uz turpmāku ES rīcību šajā jomā.
Parlamenta 2019. gada rezolūcijā par ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās un dezinformāciju valstu un Eiropas demokrātiskajos procesos dalībvalstis tika mudinātas skolu mācību programmās iekļaut īpašas medijpratības nodarbības, lai to uzlabotu jau no agrīna vecuma. Arī 2020. gada rezolūcijā par mediju brīvības stiprināšanu Parlaments atkārtoti pievērsa lielu uzmanību šim tematam.
5. LUX- Eiropas skatītāju kino balva
LUX- Eiropas skatītāju kino balva ir Eiropas Parlamenta un Eiropas Kinoakadēmijas kopīgs apbalvojums. Tās mērķis ir veicināt Eiropas filmu izplatīšanu un pamanāmību visā ES, aicinot Eiropas skatītājus kļūt par aktīviem dalībniekiem un balsot par savām iecienītām filmām, turklāt tiks nodrošināta triju balvai izvirzīto filmu subtitrēšana ES 24 oficiālajās valodās, kā arī to piemērošana nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem skatītājiem.
Katarzyna Anna Iskra