Jaunatne

Jaunatne ir valsts politikas joma, tāpēc saskaņošana ES līmenī nav iespējama. Tāpēc ES var būt tikai atbalsta funkcija. Ar programmas Erasmus+ jauniešu pasākumiem veicina jauniešu apmaiņu Eiropas Savienībā un trešās valstīs. Pēdējo dažu gadu laikā Eiropas Savienība savā rīcībpolitikā ir pastiprinājusi jauniešu politiku, par ko liecina Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīva un programma DiscoverEU.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pants veido pamatu ES darbībām saistībā ar jaunatni. Lēmumus par pasākumiem, kuri ir 165. un 166. panta darbības jomā, pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Jaunatnes politikas jomā nav paredzēta nekāda dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana. Padome var pieņemt ieteikumus, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kurai ir tāds pats juridiskais spēks kā līgumiem (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pants), ir iekļauts pants par bērnu tiesībām (24. pants) un pants par bērnu darba aizliegšanu un strādājošu jauniešu aizsardzību darba vietā (32. pants).

Mērķi

LESD 165. pants paredz Savienības darbības, ar kurām veicina jauniešu un ar jaunatni strādājošo mācībspēku apmaiņu un mudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē. LESD 166. pants paredz iespēju ES īstenot arodmācības politiku, ar kuru atbalsta un papildina dalībvalstu darbības. Tajā noteikts Savienības uzdevums uzlabot arodmācības pieejamību un veicināt mācībspēku un apmācāmo, jo īpaši jauniešu, mobilitāti.

Papildus minēto pantu noteikumiem jaunieši un bērni gūst labumu arī no ES politikas tādās citās jomās kā izglītība, apmācība un veselība, kā arī no politikas bērnu un jauniešu tiesību un aizsardzības jomā.

Sasniegumi

A. Stratēģiskais satvars

1. ES jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam: jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana

Padome 2018. gada 26. novembrī pieņēma rezolūciju par jauno ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam. Tajā īpašu uzmanību ierosina pievērst tam, kā:

• sekmēt jauniešu līdzdalību pilsoniskajā un demokrātiskajā dzīvē;
• veidot saikni starp jauniešiem visā Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai veicinātu brīvprātīgu iesaistīšanos, mācību mobilitāti, solidaritāti un starpkultūru izpratni;
• atbalstīt iespēju veicināšanu ar jaunatni strādājošiem mācībspēkiem, nodrošinot kvalitāti, inovācijas un darba ar jaunatni atzīšanu.

Šīs stratēģijas ietvaros Komisija 2021. gada jūnijā pirmo reizi izveidoja Eiropas Savienības jaunatnes koordinatora amatu un tajā iecēla Bilianu Sirakovu. Koordinatora uzdevums ir stiprināt starpnozaru sadarbību Komisijā.

B. ES jaunatnes izdevumu programmas

1. Programma Erasmus+

Programma Erasmus+ 2021.–2027. gada laikposmā paredz 10,3 % budžeta jeb vairāk nekā 2,5 miljardus EUR pasākumiem jaunatnes jomā, kas salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada laikposmu (1,48 miljardi EUR) ir būtisks pieaugums. Šīs programmas atbalsta saņēmēji būs ne vien skolēni un augstākās izglītības iestāžu studenti, bet arī praktikanti un gados jauni darba ņēmēji. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu programma Erasmus+ piedāvā īpašu finansēšanas režīmu maza mēroga partnerībām, no kura labumu vajadzētu gūt īpaši jauniešu apvienībām. Tāpat viens no programmas mērķiem ir attīstīt piederības Eiropas Savienībai sajūtu, pamatojoties uz jauno iniciatīvu DiscoverEU, kas jauniešiem dod iespēju, iepazīstoties ar kultūras mantojumu, atklāt Eiropas daudzveidību.

2. Eiropas Solidaritātes korpuss

Eiropas Solidaritātes korpuss ir iniciatīva, kura sāka darbu 2016. gada decembrī, un tās mērķis ir dot jauniešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem iespēju piedalīties solidaritātes darbībās savā valstī vai ārvalstīs, iesaistoties brīvprātīgajā darbā, sākot stažēšanos vai uzsākot darbu kādā no jomām, piemēram, veselības aprūpes vai dabas aizsardzības jomā. Līdz šim jau vairāk nekā 60 000 jauniešu ir izmantojuši šīs iniciatīvas sniegtās iespējas.

C. Citas ES iniciatīvas

1. Pastiprināta Garantija jauniešiem

Garantija jauniešiem tika izveidota 2013. gadā un tā nodrošina, ka jaunieši četru mēnešu laikā no brīža, kad kļuvuši par bezdarbniekiem vai ieguvuši formālo izglītību, saņem labas kvalitātes darba, tālākizglītības, apmācības vai stažēšanās piedāvājumu. Ņemot vērā šīs shēmas panākumus, 2020. gadā tā tika pastiprināta ar Padomes ieteikumu “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana”.

2. Bērnu aizsardzības politika

Kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām (UNCRC), bērns ir ikviens cilvēks vecumā līdz 18 gadiem. Ar Lisabonas līgumu ieviesa Savienības mērķi, kas paredz veicināt bērnu tiesību ievērošanu, savukārt Eiropas Savienības Pamattiesību harta garantē, ka ES iestādes un dalībvalstis aizstāv bērna tiesības.

Komisija 2011. gada 15. februārī pieņēma paziņojumu “ES plāns par bērnu tiesībām”. Tā mērķis ir atkārtoti apstiprināt visu ES iestāžu un visu dalībvalstu stingro apņemšanos veicināt, aizsargāt un ievērot bērnu tiesības visās attiecīgajās ES politikas jomās, kā arī ar šo apņemšanos panākt konkrētus rezultātus. Arī programma “Tiesības un vērtības” (2021–2027) aizsargā un veicina bērnu tiesības un vardarbības pret bērniem, jauniešiem, sievietēm un citām riska grupām novēršanu.

Parlaments un Padome 2016. gadā pieņēma direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā. Šai direktīvai būtu jānodrošina, ka bērni, kas atbilst šai definīcijai, var saprast šādu procesu, piedalīties tajā un izmantot savas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tai arī vajadzētu novērt recidīvismu un veicināt bērnu sociālo iekļaušanu.

3. Jaunatne un plašsaziņas līdzekļi

Tiešsaistes tehnoloģijas bērniem un jauniešiem sniedz vienreizējas iespējas izmantot digitālās mācīšanās priekšrocības un piedalīties publiskās debatēs. Tomēr arī bērni var būt īpaši neaizsargāti pret modernajām tehnoloģijām. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, kas pieņemta 2010. gadā, garantē nepilngadīgo aizsardzību pret saturu, kas var viņiem kaitēt, neatkarīgi no tā, vai to piedāvā tradicionālās raidorganizācijas, vai arī tie ir pakalpojumi pēc pieprasījuma. Komisija 2016. gadā ierosināja pārskatīt direktīvu tā, lai tās darbības joma attiektos arī uz video koplietošanas platformām jomās, kuras saistītas ar cīņu pret naida runu un nepilngadīgo aizsardzību pret saturu, kas viņiem var būt nopietni kaitējošs.

4. Eiropas Jaunatnes portāls

Eiropas Jaunatnes portāls ir tīmekļa vietne, kas domāta jauniešiem visā Eiropā, lai palīdzētu viņiem orientēties daudzās iespējās, ko ES piedāvā dažādās interešu jomās (brīvprātīgais darbs, darbs, mācības, kultūra, jaunrade utt.).

5. Eiropas Jaunatnes nedēļa

Reizi divos gados Eiropas Komisija kopā ar Parlamentu organizē Eiropas Jaunatnes nedēļu. Tās mērķis ir rīkot aktivitātes un pasākumus jauniešiem visās valstīs, kas piedalās programmā Erasmus, un iepazīstināt ar dažādām mobilitātes iespējām, ko ES piedāvā jauniešiem.

6. Eiropas Jaunatnes gads 2022

Komisijas priekšsēdētāja savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā paziņoja par Eiropas Jaunatnes 2022. gada pamatprincipu. Tā mērķis ir godināt paaudzi, kura visvairāk ir cietusi no Covid-19 pandēmijas, atbalstīt visneaizsargātākos jauniešus un popularizēt iespējas, ko ES piedāvā jauniešiem, iedvesmojoties no pašu jauniešu idejām, lai stiprinātu Eiropas projektu.

7. Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta

Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta ir iniciatīva, ko 2009. gadā radās Eiropas Jaunatnes forumā. Katru gadu kādai Eiropas pilsētai, kas izraudzīta par Eiropas Jaunatnes galvaspilsētu, tiek dota iespēja iepazīstināt ar novatoriskām iniciatīvām, ko jaunieši ir uzsākuši un kas ir viņiem domātas.

8. Konkurss Youth4Regions

Konkurss Youth4Regions ir domāts jaunajiem žurnālistiem, kuri interesējas par ES reģionālo politiku. Konkursa laureāti var piedalīties apmācībā par Eiropas jautājumiem vecāko žurnālistu rīkotā mentorēšanā un Komisijas preses braucienos uz dalībvalstīm.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments vienmēr ir atbalstījis dalībvalstu ciešu sadarbību jaunatnes jomā. Tas ir aktīvi piedalījies jaunatnes politikas izstrādē, piemēram, ar šādām rezolūcijām:

• par ES jaunatnes stratēģijas 2013.–2015. gadam novērtējumu,
• par Jaunatnes garantiju,
• par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību,
• par jauniešu nodarbinātību,
• par politikas nostādnēm attiecībā uz prasmju veidošanu cīņā pret jauniešu bezdarbu,
• par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu un
• par iespēju nodrošināšanu Eiropas jaunatnei: nodarbinātība un sociālā atveseļošana laikā pēc pandēmijas.

Lēmumā par Eiropas Jaunatnes gadu 2022 Parlaments uzstāja, ka šim gadam ir jānodrošina pietiekams finansējums un ka jaunatnes organizācijas ir jāiesaista visos tā sagatavošanas posmos. Šādam Eiropas gadam būtu arī skaidri jāveicina pasākumi, to problēmu risināšanai, ar kurām saskaras jaunieši, piemēram, kas saistīti ar viņu sociālo situāciju un labklājību pēc Covid-19, kā arī darba apstākļiem. Tāpat tam būtu arī jāpastiprina centieni dot jauniešiem iespējas apgūt attiecīgas zināšanas un prasmes un labāk izprast savu darba vidi.

2021. gada 18. maijā Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Solidaritātes korpusa programmu 2021.–2027. gadam. Pirmo reizi šai programmai ir savs budžets vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā, kas ļaus tajā piedalīties aptuveni 350 000 jauniešu. Parlamenta deputāti pauda vēlmi programmu padarīt pieejamāku jauniešiem, kuriem ir ierobežotas iespējas, piemēram, personām ar invaliditāti un no izolētām vai atstumtām kopienām, kā arī jauniešiem ar mācīšanās vai veselības problēmām. Viņi arī atbalstīja skaidras atšķirības noteikšanu starp brīvprātīgo darbu un iekārtošanu darbā, lai nodrošinātu, ka neviena iesaistītā organizācija neizmanto jauniešus kā neapmaksātus brīvprātīgos, ja viņiem ir pieejamas kvalitatīvas darbvietas. Parlaments uzstāja, ka uzņemošajām organizācijām ir jānodrošina piedāvāto pasākumu kvalitāte un precīzāk jāievēro noteikumi darba aizsardzības un drošības jomā. Visbeidzot, tas panāca, ka programmu novērtē pēc tās ieguldījuma ES klimata mērķu sasniegšanā.

Parlaments 2017. gada 14. septembra rezolūcijā ierosināja saskaņot programmas Erasmus, ES jaunatnes stratēģijas un citu Savienības finansētu programmu prioritātes. Tāpat Parlaments ieteica vairāk nekā 10 % programmas Erasmus budžeta piešķirt jauniešu darbībām.

Parlaments arī garantē bērna interešu aizstāvību, reaģējot uz saņemtajiem lūgumrakstiem. Tas ir pieņēmis rezolūciju par bērnu nabadzības novēršanu. Parlaments ir pievērsies arī bērna tiesību ievērošanai aiz ES robežām, jo īpaši ar rezolūciju par izglītības nodrošināšanu bērniem ārkārtas situācijās un ieilgušu krīžu gadījumos un rezolūciju par nepietiekamu uzturu bērniem jaunattīstības valstīs. 2015. gadā tas pieņēma rezolūciju par cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu internetā[1]. 2018. gada oktobrī tas pieņēma Komisijas likumdošanas priekšlikumu par pārskatītu Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem raidorganizācijām ir jāsamazina bērnu iespējas skatīties reklāmas par neveselīgiem pārtikas produktiem vai dzērieniem; ir aizliegts saturs, kas mudina uz vardarbību, naidu un terorismu; un vardarbīgam un pornogrāfiskam bezmaksas saturam tiek piemēroti ļoti stingri noteikumi.

Lai mudinātu jauniešus īstenot savus Eiropas projektus, Parlaments un Āhenes pilsētas Kārļa Lielā Starptautiskās balvas fonds 2008. gadā izveidoja Eiropas Jaunatnes Kārļa Lielā balvu, un to katru gadu piešķir projektiem, kuri veicina savstarpējo sapratni Eiropā un starptautiskā līmenī. Parlaments arī vada Vēstnieku skolu un Euroscola izglītības programmas, lai palīdzētu uzlabot zināšanas par ES demokrātiju un vērtībām.

 

Katarzyna Anna Iskra

04-2022