Eiropas pilsoņu iniciatīva

Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir svarīgs ES pārstāvības demokrātijas instruments, kas paver iespēju vienam miljonam ES pilsoņu, kuri pārstāv ceturto daļu dalībvalstu, aicināt Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu nolūkā īstenot ES Līgumus. Kopš ir spēkā 2011. gada regula, ar kuru nosaka detalizētas procedūras un noteikumus attiecībā uz EPI, desmit iniciatīvas sekmīgi iesniegtas Komisijai. Ar 2020. gada janvāri spēkā ir jauni noteikumi, kas padara EPI pieejamāku.

Juridiskais pamats

  • Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 4. punkts;
  • Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. panta 1. punkts;
  • Regulas (ES) Nr. 211/2011 un Nr. (ES) 2019/788;
  • Eiropas Parlamenta Reglamenta 222. un 230. pants.

Pamatinformācija

Pilsoņu iniciatīvas ir instrumenti, kas pieejami pilsoņiem lielākajā daļā dalībvalstu kā valsts, tā reģionālā vai pašvaldību līmenī, taču tvērumi un procedūras ļoti atšķiras. Ar Māstrihtas līgumu tika ieviests Eiropas pilsonības jēdziens, uz kura pamata tika izveidota Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) (1.1.3.). Jau 1996. gadā, gatavojoties Amsterdamas starpvaldību konferencei, Austrijas un Itālijas ārlietu ministri ierosināja, ka līdztekus tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam vajadzētu paredzēt arī pilsoņu iniciatīvas tiesības, taču konferencē šo priekšlikumu nepieņēma. Noteikumi par pilsoņu iniciatīvu, kas bija ļoti līdzīgi pašreizējam režīmam, sākotnēji bija iekļauti Konstitucionālā līguma projektā. Lai arī Konventa prezidijs noraidīja šo noteikumu iekļaušanu gala tekstā, organizētu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pūliņu rezultātā tika pieņemts lēmums saglabāt šo koncepciju. Pēc tam, kad Konstitucionālā līguma ratifikācija cieta neveiksmi, līdzīgi noteikumi tika iekļauti Lisabonas līgumā.

Šobrīd tiesības iesniegt pilsoņu iniciatīvu reglamentē LES II sadaļa (Noteikumi par demokrātijas principiem). LES 11. panta 4. punkts nosaka pamatprincipus attiecībā uz šīm tiesībām, bet LESD 24. panta 1. punktā iekļauti vispārīgi principi attiecībā uz regulām, ar ko izveido konkrētas procedūras un izvirza sīki izstrādātus nosacījumus. Regulas priekšlikums tika izstrādāts pēc plašām apspriedēm[1]. Sarunas un teksta gala versijas izstrāde ilga vairākus mēnešus, priekšlikuma projekts tika iesniegts Parlamentam un Padomei 2010. gada 31. martā, politiska vienošanās tika panākta 2010. gada 15. decembrī, kas ļāva tekstu oficiāli pieņemt Parlamentā un Padomē 2011. gada 16. februārī. Teksts, par kuru tika panākta vienošanās starp Parlamentu un Padomi, stājās spēkā 2011. gada 1. aprīlī kā Regula (ES) Nr. 211/2011 (EPI regula). Tā kā dalībvalstīm bija jāveic virkne tehnisku pielāgojumu, lai izveidotu saskaņotu verifikācijas procesu, EPI regulu sāka piemērot gadu vēlāk. Līdz 2015. gada 1. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados līdz 1. aprīlim Komisijai ir jāsagatavo ziņojums par EPI regulas piemērošanu un iespējamo tās pārskatīšanu. Komisija šos ziņojumus pieņēma attiecīgi 2015. gada 31. martā kā COM(2015)0145 un 2018. gada 28. martā kā COM(2018)0157. Šajos paziņojumos bija iekļauta informācija un vērtējums par to, kā tiek īstenota EPI, un uzskaitīta virkne problēmu, kas apzinātas pēc šī jaunā leģislatīvā un institucionālā instrumenta piemērošanas pirmajiem sešiem gadiem. Tajos papildus pēc pašiniciatīvas veiktajai padziļinātajai izpētei uzsvērti vairāki trūkumi un ņemti vērā vairāki ierosinājumi, ko Parlaments bija iekļāvis savos ziņojumos[2].

Jau kopš EPI regulas piemērošanas paša sākuma paustas nopietnas bažas par šī instrumenta darbību. Parlaments vairākkārt aicinājis reformēt EPI regulu, lai vienkāršotu un racionalizētu procedūras. Beigu beigās 2017. gada 13. septembrī Komisija nāca klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu par EPI pārskatīšanu. Pēc starpiestāžu sarunām, kas notika no 2018. gada septembra līdz decembrim, 2018. gada 12. decembrī Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos. Parlaments šo tekstu, par kuru bija panākta vienošanās, pieņēma 2019. gada 12. martā un Padome – 2019. gada 9. aprīlī. Akts tika parakstīts 2019. gada 17. aprīlī un 2019. gada 17. maijā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV L 130).

Ar jauno EPI regulējumu (Regulu (ES) Nr. 2019/788), ko piemēro no 2020. gada 1. janvāra, tika atcelta Regula (ES) Nr. 211/2011. Tiesības iesniegt EPI ir nepārprotami jānošķir no tiesībām iesniegt lūgumrakstu, jo tās atšķiras vairākos būtiskos aspektos. Lūgumrakstu var iesniegt ES pilsoņi, kā arī fiziskas un juridiskas personas, kas ir ES rezidenti vai ir reģistrēti ES (4.1.4.), un tam ir jāattiecas uz jautājumiem, kas ietilpst ES darbības jomā un kas tiešā veidā skar lūgumraksta iesniedzēju. Lūgumraksti ir jāadresē Parlamentam kā iestādei, kas tieši pārstāv pilsoņus ES līmenī. EPI ir tiešs aicinājums pieņemt kādu konkrētu ES tiesību aktu, un tāpēc, lai tas kvalificētos, jāievēro konkrēti noteikumi. Turklāt tas ir adresēts Komisijai, kas ir vienīgā iestāde, kurai ir tiesības iesniegt tiesību aktu priekšlikumus. Līdz ar to EPI ir diezgan līdzīga Parlamenta (LESD 225. pants) un Padomes (LESD 241. pants) iniciatīvas tiesībām.

Procedūra

A. Pilsoņu komiteja

Šāda mēroga iniciatīvai ir nepieciešama vismaz organizatoriska pamatstruktūra. Pirmais solis EPI izveidē ir organizatoriskās komitejas izveide, ko sauc par pilsoņu komiteju. Šīs komitejas sastāvā jābūt vismaz septiņiem cilvēkiem, kas pārstāv vismaz septiņas dalībvalstis (taču nav teikts, ka viņiem jābūt katram savai valstspiederībai) un kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiem tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Komitejai ir jāieceļ pārstāvis un viņa vietnieks, kuri būs attiecīgās EPI kontaktpersonas.

Pretēji Komisijas un Parlamenta priekšlikumiem jaunā EPI regula nepazemina minimālo vecumu, kurā var paust atbalstu EPI, līdz 16 gadiem, bet dalībvalstis, kuras to vēlas, drīkst noteikt, ka minimālais vecums atbalsta paušanai ir 16 gadi.

B. Reģistrācija

Pirms paziņojumu par atbalstu vākšanas komitejai jāiesniedz iniciatīva Komisijai, lai tā tiktu reģistrēta. Tas nozīmē, ka ir jāiesniedz dokuments, kurā ir iniciatīvas nosaukums, tēma un īss tās apraksts, kā arī juridiskais pamats ierosinātajai leģislatīvajai darbībai, informācija par komitejas locekļiem un informācija par visiem ierosinātās iniciatīvas atbalsta un finansējuma avotiem. Organizatori var iesniegt detalizētāku informāciju, pievienojot to pielikumā, un iekļaut leģislatīvā dokumenta projektu.

Lēmums par iniciatīvas reģistrēšanu Komisijai jāpieņem divu mēnešu laikā. Iniciatīva netiek reģistrēta, ja nav izpildītas procedurālās prasības vai ja iniciatīvas temats neietilpst jomā, kurā Komisijai ir pilnvaras iesniegt tiesību akta projektu, ar kuru nodrošina Līgumu piemērošanu. Reģistrāciju var atteikt arī tad, ja EPI ir nepārprotami nenozīmīga, aizskaroša vai maldinoša vai ir pretrunā LES 2. pantā uzskaitītajām ES vērtībām. Komisijas lēmumu var apstrīdēt tiesā vai ārpustiesas instancē. Reģistrētās iniciatīvas publicē Komisijas vietnē.

Lai uzlabotu EPI pieejamību un nodrošinātu, ka tiek reģistrēts pēc iespējas lielāks skaits iniciatīvu, jaunajā regulā ir paredzēta arī iespēja iniciatīvas reģistrēt daļēji.

C. Paziņojumu par atbalstu vākšana

Kad iniciatīva ir reģistrēta, organizatori var sākt vākt paziņojumus par atbalstu. Tam ir atvēlēti 12 mēneši pēc reģistrācijas. Paziņojumus par atbalstu var vākt gan papīra formātā, gan elektroniski. Ja tos vāc elektroniski, kompetentajām dalībvalstu iestādēm vispirms jāsertificē sistēma, kas tiks izmantota paziņojumu vākšanai tiešsaistē. Sīki izstrādāti noteikumi par vākšanas tiešsaistes sistēmu tehniskajām specifikācijām tika pieņemti kā Komisijas īstenošanas regula (Regula (ES) Nr. 2019/1799). Neatkarīgi no tā, vai paziņojumus par atbalstu vāc papīra formātā vai elektroniski, uz datu verifikāciju attiecas vienas un tās pašas prasības. Lai EPI izskatītu Komisija, tai 12 mēnešu laikā jāsavāc viens miljons paziņojumu par atbalstu.

Jaunā EPI regula ļauj ES pilsoņiem atbalstīt EPI neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Tajā paredzēta arī lielāka elastība parakstu vākšanas perioda sākuma datuma izvēlē (sešu mēnešu laikā pēc reģistrācijas). Turklāt vēl vairāk vienkāršotas prasības EPI parakstītājiem, kuras saistītas ar personas datu norādīšanu. Tomēr dalībvalstīm joprojām būs atļauts pieprasīt, lai parakstītāji norādītu pilnu personas ID numuru.

Jaunajā regulā arī noteikts pienākums Komisijai izveidot un uzturēt centralizētu parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu un pēc 2022. gada pakāpeniski atteikties no individuālām parakstu vākšanas sistēmām.

Visbeidzot, pēc Parlamenta pieprasījuma jaunā regula paredz lielāku atbalstu EPI organizatoriem, proti, kontaktpunktus katrā dalībvalstī un tiešsaistes sadarbības platformu, kas piedāvā informāciju un palīdzību, praktisku atbalstu un juridiskas konsultācijas par EPI.

D. Verifikācija un sertifikācija

Kad savākts nepieciešamais paziņojumu par atbalstu skaits no vajadzīgā skaita dalībvalstu, organizatoriem tie ir jāiesniedz kompetentajām dalībvalstu iestādēm, kurām ir jāapstiprina dalībvalstu iesniegtie un Komisijas apkopotie paziņojumi par atbalstu. Lielākoties dalībvalstis uztic šo uzdevumu savai iekšlietu ministrijai, vēlēšanu komisijai vai iedzīvotāju reģistram. Dalībvalstu iestādēm trīs mēnešu laikā ir jāapstiprina paziņojumi par atbalstu, taču tām nav šie paraksti jāverificē.

E. Iesniegšana un izskatīšana

Šajā posmā organizatoriem ir jāiesniedz attiecīgie sertifikāti, ko izdevušas nacionālās iestādes un kas apliecina paziņojumu par atbalstu skaitu, kā arī jāsniedz informācija par finansējumu, kas saņemts no jebkāda avota. Principā finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 500 EUR, ir jādeklarē.

Tiklīdz Komisija ir saņēmusi iniciatīvu, tai ir pienākums nekavējoties ievadīt to EPI publiskajā reģistrā un attiecīgajā līmenī pieņemt organizatorus, lai dotu viņiem iespēju izskaidrot pieprasījuma detaļas. Pēc viedokļu apmaiņas ar Komisiju organizatoriem ir iespēja iepazīstināt ar savu iniciatīvu arī publiskā uzklausīšanā, ko rīko Eiropas Parlaments. Uzklausīšanu rīko tā Parlamenta komiteja, kuras kompetencē ietilpst EPI temats (Parlamenta Reglamenta 222. pants).

Jaunā EPI regula pagarina termiņu, kurā Komisijai ir jāatbild uz derīgu iniciatīvu no trim līdz sešiem mēnešiem. Paziņojumā, kurā Komisija izklāsta savus juridiskos un politiskos secinājumus par katru iniciatīvu, tai jāiesniedz oficiāls saraksts ar darbībām, ko tā plāno veikt, un skaidrs to īstenošanas grafiks. Turklāt, cenšoties nodrošināt pilnīgu pārredzamību, regulā noteikts, ka organizatoriem regulāri jāziņo par finansējuma avotiem un citu sniegto atbalstu. Regulā arī noteikta prasība Komisijai darīt pieejamu saziņas veidlapu kā reģistrā, tā publiskajā EPI tīmekļa vietnē, lai pilsoņi varētu iesniegt sūdzību, kas skar šādas informācijas pilnīgumu un pareizību.

Jaunā EPI regula vēl vairāk pastiprina Parlamenta lomu un arī groza tā Reglamentu. Lai pēc atklātās uzklausīšanas palielinātu sekmīgo iniciatīvu politisko ietekmi, Parlaments var rīkot par to debates plenārsēdē un pieņemt rezolūciju, tādējādi pārbaudot politisko atbalstu iniciatīvai. Visbeidzot, Parlaments rūpīgi uzraudzīs darbības, ko Komisija veikusi, reaģējot uz iniciatīvu, kas ir izklāstītas arī īpašos Komisijas paziņojumos.

Pašreizējās iniciatīvas

Līdz šim vajadzīgo vienu miljonu parakstu ir savākušas un Komisijai iesniegtas desmit iniciatīvas (Right2Water (“Tiesības uz ūdeni”), One of us (“Viens no mums”), Stop vivisection (“Izbeigt vivisekciju”), Ban Glyphosate (“Aizliegt glifosātu”), Minority Safe Pack (“Viens miljons parakstu par daudzveidību Eiropā”), End the Cage Age (“Neturi būrī!”), Save bees and farmers (“Glābiet bites un lauksaimniekus!”), Stop Finning – Stop the trade (“Pārtraukt haizivju spuru atdalīšanu – pārtraukt tirdzniecību”), Save Cruelty Free Cosmetics (“Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības”) un Fur Free Europe (“Eiropa bez kažokādām”)). Parlaments organizēja uzklausīšanu ar iniciatīvu pārstāvjiem. Arī Komisija ir sniegusi savas atbildes, kurās izklāstīti juridiskie un politiskie secinājumi. Kopš EPI uzsākšanas Komisija ir reģistrējusi 103 iniciatīvas.

Eiropas Parlamenta loma

Parlamentam ir bijusi liela interese par EPI. Vēl pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā bija iekļauts detalizēts priekšlikums par EPI īstenošanu. Kopš ir spēkā Lisabonas līgums, Parlaments ir aktīvi iesaistījies EPI regulas apspriešanā. Parlaments ir sekmīgi sniedzis savu ieguldījumu, lai panāktu, ka EPI ir pieejamāka pilsoņiem un kļūst par pilsoņiem draudzīgu līdzdalības demokrātijas instrumentu. Tas cita starpā ir panācis, ka līdz vienai ceturtdaļai tiek samazināts minimālais to dalībvalstu skaits, kurās jāsavāc paraksti. Tas uzstāja, ka pieņemamības pārbaude ir jāveic pirmsreģistrācijas posmā. Un uzstāja uz to noteikumiem, kas ļauj visiem ES pilsoņiem un visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no pilsonības izmantot tiesības parakstīt EPI.

Parlaments ir vairākkārt politiski aicinājis vienkāršot un racionalizēt pilsoņu iniciatīvas procedūras un palielināt to ietekmi. 2015. gada 28. oktobrī Parlaments pieņēma rezolūciju par pilsoņu iniciatīvas pārskatīšanas procesu, kurā cita starpā aicināts pārskatīt regulu, lai atvieglotu ar personas datu norādīšanu saistītās prasības un paredzētu finansējumu Eiropas pilsoņu iniciatīvu organizatoriskajam atbalstam. 2017. gadā Konstitucionālo jautājumu komiteja sāka izstrādāt patstāvīgo leģislatīvo ziņojumu, kura mērķis ir panākt īstenu EPI regulas pārskatīšanu. Pamatojoties uz Parlamenta pieprasījumiem un sabiedrisko apspriešanu, Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar jaunās EPI regulas priekšlikumu. 2018. gada 20. jūnijā Konstitucionālo lietu komiteja pieņēma ziņojumu par Komisijas priekšlikumu, un pēc tam plenārsēdē 2018. gada 5. jūlijā notika balsojums par iestāžu sarunu uzsākšanu par jauno EPI regulu.

Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos 2018. gada 12. decembrī. Pēc Parlamenta 12. marta rezolūcijas un Padomes apstiprinājuma 9. aprīlī akts tika parakstīts 2019. gada 17. aprīlī un 2019. gada 17. maijā publicēts Oficiālajā Vēstnesī. Ar jauno EPI regulējumu (Regulu (ES) Nr. 2019/788), ko piemēro no 2020. gada 1. janvāra, tika atcelta Regula (ES) Nr. 211/2011.

Jaunā EPI regula padara EPI pieejamāku, mazāk birokrātisku un vieglāk izmantojamu kā organizatoriem, tā atbalstītājiem, kā arī uzlabo pēcpasākumu veikšanas kārtību.

2020. gada 15. jūlijā Parlaments un Padome pieņēma pagaidu pasākumus, lai novērstu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz EPI īstenošanu. Jaunie noteikumi ļauj pagarināt atbalsta vākšanu tām pilsoņu iniciatīvām, kuras skārusi pandēmija.

2021. gada 3. jūnijā Komisija pieņēma tā saukto īstenošanas lēmumu pagarināt termiņu EPI atbalsta paziņojumu vākšanai. Tas tika pagarināts līdz, vēlākais, 2022. gada 31. decembrim.

2023. gada 13. jūnijā Parlaments pieņēma rezolūciju par regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu īstenošanu.

 

[1]Komisijas Zaļā grāmata (COM(2009)0622.

Alessandro Davoli