Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir Eiropas Savienības padomdevēja struktūra, kas atrodas Briselē. Tajā ir 329 locekļi. Komitejas atzinumi tiek prasīti gadījumos, kad Komisijai, Padomei vai Parlamentam ir obligāti jāapspriežas ar komiteju Līgumos noteiktajās jomās, kā arī tad, ja šīs iestādes ar komiteju apspriežas brīvprātīgi. Tā var sniegt atzinumus arī pēc savas iniciatīvas. Tās locekļiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņiem jāpilda pienākumi pilnīgi neatkarīgi un ES vispārējās interesēs.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 4. punkts, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 300.–304. pants, Padomes Lēmums (ES) 2019/853, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvu, un turpmākie Padomes lēmumi, ar kuriem ieceļ dažādu dalībvalstu izvirzītos Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus, Padomes Lēmums 2020/1392, ar kuru laikposmam no 2020. gada 21. septembra līdz 2025. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus.

Sastāvs

A. Locekļu skaits un dalībvalstu pārstāvība (LESD 301. pants un Padomes Lēmums (ES) 2019/853, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvu)

EESK pašlaik ir 329 locekļi, pārstāvot dalībvalstis šādi:

  1. Francija, Itālija un Vācija – no katras 24;
  2. Polija un Spānija – no katras 21;
  3. Rumānija – 15;
  4. Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Nīderlande, Portugāle, Ungārija un Zviedrija – no katras 12;
  5. Dānija, Horvātija, Īrija, Lietuva, Slovākija un Somija – no katras 9;
  6. Igaunija, Latvija un Slovēnija – no katras 7;
  7. Kipra un Luksemburga – no katras 6;
  8. Malta – 5.

Kopumā komitejas locekļu skaits tika samazināts no 350 līdz 329 locekļiem, sākot ar 2020. gada 1. februāri (ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES).

B. Komitejas locekļu iecelšana (LESD 302. pants)

Pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, komitejas locekļus amatā ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu (kā šajā piemērā). Padome par šiem kandidātiem apspriežas ar Komisiju (LESD 302. panta 2. punkts). Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai atbilstīgi tiktu pārstāvēti dažādi ekonomiskās un sociālās darbības veidi. Parasti viena trešdaļa vietu tiek atvēlēta darba devējiem, viena trešdaļa – darba ņēmējiem un viena trešdaļa – citām grupām (lauksaimnieki, tirgotāji, brīvo profesiju pārstāvji, patērētāji u. c.).

Maksimālais EESK locekļu skaits, ko pieļauj Lisabonas līgums (LESD 301. pants), ir 350. Tas uz neilgu laiku – no 2013. gada jūlija līdz 2015. gada septembrim – tika pārsniegts, jo 2013. gada 1. jūlijā pievienojās Horvātija. Pievienojot deviņas jaunajai dalībvalstij paredzētas jaunas vietas, kopējais locekļu skaits pieauga līdz 353 (no 344). Ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1157 EESK sastāvs tika pielāgots, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos, proti, Igaunijas, Kipras un Luksemburgas pārstāvju skaits tika samazināts par vienu, lai novērstu neatbilstību starp maksimālo EESK locekļu skaitu, kas noteikts LESD 301. panta pirmajā daļā, un locekļu skaitu pēc Horvātijas pievienošanās. Tādējādi Luksemburgas un Kipras pārstāvju skaits tika samazināts no sešiem uz pieciem un Igaunijas pārstāvju skaits tika samazināts no septiņiem uz sešiem. Ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/853 tika noteikts galīgais EESK locekļu sastāvs atbilstoši vietu sadalījumam Reģionu komitejā, kurā arī ir 329 locekļi, un ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā rezultātā atbrīvojās 24 vietas. Līdz ar to Luksemburgas un Kipras pārstāvju skaits atkal tika palielināts no pieciem uz sešiem un Igaunijas pārstāvju skaits tika palielināts no sešiem uz septiņiem.

C. Mandāta veids (LESD 301. pants)

Komitejas locekļus izraugās valstu valdības un Padome ieceļ amatā uz pieciem gadiem, amatā var iecelt arī atkārtoti (302. pants). Tos izraugās no ekonomisko un sociālo interešu grupām Eiropā. Pēdējo reizi sastāvs tika atjaunināts 2015. gada oktobrī laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam.

Komitejas locekļi pieder vienai no trim grupām:

  1. darba devēji (I grupa);
  2. darba ņēmēji (II grupa);
  3. “Daudzveidība Eiropā” (III grupa).

Komitejas locekļiem pienākumi ir jāpilda pilnīgi neatkarīgi un ES vispārējās interesēs (LESD 300. panta 4. punkts). Katru reizi, kad EESK atbrīvojas locekļa vai locekļa aizvietotāja vieta, jo ir beidzies šīs personas pilnvaru termiņš, ir vajadzīgs īpašs Padomes lēmums, lai attiecīgo locekli aizstātu.

Struktūra un procedūras

EESK nav viena no LES 13. panta 1. punktā norādītajām iestādēm. Tomēr 13. panta 4. punktā ir noteikts, ka EESK palīdz Parlamentam, Padomei un Komisijai, pildot padomdevējas funkcijas.

  1. Komiteja no savu locekļu vidus uz divarpus gadu pilnvaru termiņu ieceļ priekšsēdētāju un prezidiju.
  2. Komiteja pieņem savu reglamentu.
  3. Tā var organizēt sanāksmes pēc pašas iniciatīvas, taču parasti tā tiekas pēc Padomes vai Komisijas pieprasījuma.
  4. Lai palīdzētu sagatavot atzinumus, komitejā ir sešas turpmāk minētās nodaļas, kas specializējas dažādās ES darbības jomās (un tā var veidot arī apakškomitejas konkrētu jautājumu risināšanai):

EESK atbalstu sniedz ģenerālsekretariāts, ko vada ģenerālsekretārs, kurš ziņo priekšsēdētājam. Ģenerālsekretariāts nodrošina EESK locekļiem atbalstu politikas un komunikācijas jomā, kā arī organizatorisko, lingvistisko un materiālo atbalstu. Ģenerālsekretariātā ir aptuveni 700 darbinieku. Efektivitātes nolūkā EESK izmanto pastāvīgā sekretariāta pakalpojumus Briselē kopīgi ar Reģionu komitejas sekretariātu (saistībā ar atrašanās vietu Briselē sk. Lisabonas līguma 6. protokolu par iestāžu atrašanās vietu). Turklāt Parlamenta Prezidijs 2014. gada budžeta procedūras ietvaros noslēdza nolīgumu ar šo komiteju, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu efektivitāti rakstiskās tulkošanas jomā. Komitejas rīcībā ir administratīvais gada budžets, kas iekļauts ES budžeta VI iedaļā, 2020. gadā tas bija 142,5 miljoni EUR – par 4,22 % lielāks nekā 2019. gada budžets – un no tā 130,9 miljoni EUR tika iztērēti vai kā saistības pārnesti uz 2021. gadu. 2022. gada budžeta projektā ir iekļauts palielinājums par 5 970 705 EUR jeb 4,12 % salīdzinājumā ar 2021. gadu.

Pilnvaras

EESK tika izveidota 1957. gadā ar Romas līgumiem, lai ekonomisko un sociālo interešu grupas iesaistītu kopējā tirgus veidošanā un radītu institucionālu struktūru Komisijas un Ministru padomes informēšanai par Eiropas jautājumiem. Ar Vienoto Eiropas aktu (1986) un Māstrihtas līgumu (1992) tika paplašināts to jautājumu loks, kuri jāiesniedz izskatīšanai komitejā. Ar Amsterdamas līgumu tika vēl vairāk paplašinātas komitejā izskatāmās jomas un Parlamentam tika dota iespēja apspriesties ar to. Vidēji EESK sagatavo 170 konsultatīvus dokumentus un atzinumus gadā (no kuriem aptuveni 15 % tiek izdoti pēc pašas iniciatīvas). Atzinumus publicē Oficiālajā Vēstnesī. Komitejai ir arī padomdevējas statuss (LESD 300. pants). Tās uzdevums ir informēt ES lēmējinstitūcijas par ekonomikas un sociālās jomas pārstāvju viedokli.

A. Atzinuma sniegšana pēc ES iestāžu pieprasījuma

1. Obligāta apspriešanās

LESD ir noteikts, ka Padomei un Komisijai ir jāapspriežas ar EESK pirms lēmuma pieņemšanas atsevišķās īpaši norādītās jomās. Šīs jomas ir:

  1. lauksaimniecības politika (43. pants);
  2. personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu brīva aprite (46., 50. un 59. pants);
  3. transporta politika (91., 95. un 100. pants);
  4. tiesību aktu attiecībā uz netiešajiem nodokļiem saskaņošana (113. pants);
  5. to normatīvo aktu tuvināšana, kuri attiecas uz vienoto tirgu (114. un 115. pants);
  6. nodarbinātības politika (148., 149. un 153. pants);
  7. sociālā politika, izglītība, arodmācības un jaunatne (156., 165. un 166. pants);
  8. sabiedrības veselība (168. pants);
  9. patērētāju tiesību aizsardzība (169. pants);
  10. Eiropas komunikāciju tīkli (172. pants);
  11. rūpniecības politika (173. pants);
  12. ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija (175. pants);
  13. pētniecība, tehnoloģijas attīstība un kosmoss (182. un 188. pants);
  14. vide (192. pants).

2. Brīvprātīga apspriešanās

Parlaments, Komisija vai Padome var apspriesties ar EESK arī par jebkuru citu jautājumu, ja uzskata šādu apspriešanos par lietderīgu. Kad minētās iestādes apspriežas ar komiteju (saskaņā ar obligātu vai brīvprātīgu procedūru), tās var noteikt atzinuma iesniegšanas termiņu (vismaz viena mēneša garumā), kuram beidzoties, tās var turpināt procesu, lai arī komitejas atzinums nav saņemts (LESD 304. pants).

B. Atzinuma sniegšana pēc komitejas iniciatīvas

Komiteja var sniegt atzinumu visos gadījumos, kad uzskata to par lietderīgu.

Eiropas Parlamenta loma

Saskaņā ar 2014. gada 5. februāra sadarbības nolīgumu starp Parlamentu un EESK abas iestādes ir apņēmušās sadarboties, lai stiprinātu ES demokrātisko leģitimitāti. Konkrētāk, tās ir vienojušās par turpmāk minēto.

  1. EESK sagatavos ietekmes novērtējumus ar informāciju un attiecīgiem pilsoniskās sabiedrības materiāliem par to, kā darbojas spēkā esošie ES tiesību akti un kādi trūkumi ir jāņem vērā, izstrādājot un pārskatot ES tiesību aktus. Tie tiek nosūtīti Parlamentam savlaicīgi pirms grozījumu procedūras sākuma.
  2. Visās attiecīgajās Parlamenta komiteju sanāksmēs viena vieta būs rezervēta EESK loceklim. EESK ziņotājus aicinās iepazīstināt ar būtiskiem atzinumiem attiecīgo Parlamenta komiteju rīkotajās uzklausīšanās.
  3. Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs, Parlamenta komiteju priekšsēdētāji un EESK priekšsēdētājs divreiz gadā apspriež vispārējo sadarbību likumdošanas jomā un darba plānu.

 

Udo Bux / Mariusz Maciejewski