Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Policijas sadarbība

ES Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) ir viens no ES plašākas iekšējās drošības infrastruktūras centrālajiem elementiem. Sadarbība un politika tiesībaizsardzības jomā joprojām attīstās, un īpaša uzmanība tiek pievērsta terorisma, kibernoziedzības un citu smagu un organizētu noziegumu apkarošanai. Galvenais mērķis ir panākt drošāku Eiropu visiem ES iedzīvotājiem, ievērojot pamattiesības un datu aizsardzības noteikumus, kā to vairākkārt pieprasījis Parlaments.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 33. (muitas sadarbība), 87., 88. un 89. pants.

Mērķi

Efektīva policijas sadarbība ir būtisks elements, kas nepieciešams, lai ES padarītu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir pamattiesību ievērošana. Pārrobežu sadarbības uzdevums tiesībaizsardzības jomā – iesaistot policiju, muitu un citas tiesībaizsardzības iestādes – ir novērst, atklāt un izmeklēt kriminālnoziegumus visā ES. Praksē šī sadarbība galvenokārt notiek saistībā ar smagiem noziegumiem (piemēram, organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, eiro viltošanu, cilvēktirdzniecību un kibernoziegumiem) un terorismu. Eiropols ir ES tiesībaizsardzības aģentūra.

Sasniegumi

A. Sadarbības sākums

Dalībvalstu policijas pārstāvju sadarbība aizsākās 1976. gadā, kad tika izveidota TREVI grupa – tieslietu un iekšlietu ministriju pārstāvju starpvaldību tīkls. Māstrihtas līgumā pēc tam tika noteikti kopīgu interešu jautājumi (terorisma, narkotiku un citu starptautiskās noziedzības veidu apkarošana), kas policijas iestāžu sadarbībai deva leģitīmu pamatu. Tajā ir principā noteikta arī Eiropas Policijas biroja (Eiropola), sākotnēji kā Eiropola Narkotiku apkarošanas vienības, izveide. Eiropola konvenciju parakstīja 1995. gada 26. jūlijā, bet birojs savu darbību oficiāli sāka tikai 1999. gada 1. jūlijā, kad saskaņā ar 1997. gada 2. oktobrī parakstīto Amsterdamas līgumu tika paplašinātas tā pilnvaras. Taču policijas iestāžu sadarbība sākās vēl pirms Eiropola izveidošanas. Līdz ar Šengenas zonas izveidošanu 1985. gadā, kad tajā iesaistījās tikai dažas valstis, par realitāti kļuva arī policijas iestāžu pārrobežu sadarbība (sk. arī 4.2.4.). Līdz ar Amsterdamas līguma spēkā stāšanos Šengenas acquis – tostarp ar policijas iestāžu sadarbību saistītie aspekti – tika iekļauti ES tiesību aktos, lai gan kā starpvaldību sadarbības “trešais pīlārs”. Tāda pati starpvaldību pieeja tika izmantota policijas sadarbības pasākumiem, ko pieņēma neliels skaits dalībvalstu saskaņā ar Prīmes līgumu, kurā bija noteikumi par DNS datu, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņu). ES līmenī Prīmes līgumu pilnībā īstenoja ar Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI.

B. Pašreizējā institucionālā struktūra

Institucionālā struktūra tika ievērojami vienkāršota ar Lisabonas līgumu (LESD), saskaņā ar kuru policijas iestāžu sadarbības pasākumu lielākā daļa tagad tiek pieņemta parastajā likumdošanas (koplēmuma) procedūrā un paredzot to pārskatīšanu tiesvedības kārtībā ES Tiesā. Tomēr, pat neaplūkojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpas specifiskās iezīmes (t. i., nepiedalīšanās klauzulas attiecībā uz Īriju un Dāniju (LESD Protokols Nr. 21 un Nr. 22) un valstu parlamentu privileģētā loma (Protokols Nr. 1 un Nr. 2)), policijas iestāžu un arī tiesībsargājošo iestāžu sadarbība krimināllietās nav pilnībā iekļauta Kopienas institucionālajā struktūrā un saglabā vairākas sākotnējās iezīmes:

  • Komisija dala savas iniciatīvas tiesības ar dalībvalstīm, ar nosacījumu, ka šīs dalībvalstis pārstāv ceturto daļu no Padomes locekļiem (LESD 76. pants);
  • ar Parlamentu tikai apspriežas par tiem operatīvajiem sadarbības pasākumiem, kurus Padome ir vienprātīgi pieņēmusi. Ja Padomē nav vienprātības, deviņām un vairāk dalībvalstīm ir iespējama kopdarbība, pamatojoties uz ciešāku sadarbību. Šādā gadījumā Eiropadome procesu aptur, lai panāktu vienošanos (“avārijas bremzēšanas” mehānisms saskaņā ar LESD 87. panta 3. punktu).

C. Galvenie tiesību akti par policijas sadarbību, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru:

  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (Kibernoziegumu direktīva). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2015. gada 4. septembrim;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2219 par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI (piemērojama no 2016. gada 1. jūlija);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/681 par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2018. gada 25. maijam;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2018. gada 9. maijam;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2018. gada 8. septembrim;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta Direktīva (ES) 2021/555 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1726 par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (piemērojama no 2018. gada 11. decembra);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (piemērojama vēlākais no 2021. gada 28. decembra);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regula (ES) 2019/818, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1153, ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2021. gada 1. augustam;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (piemērojama no 2022. gada 7. jūnija);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 8. jūnija Regula (ES) 2022/991, ar ko Regulu (ES) 2016/794 groza attiecībā uz Eiropola sadarbību ar privātajām pusēm, personas datu apstrādi, ko Eiropols veic kriminālizmeklēšanas atbalstam, un Eiropola lomu pētniecībā un inovācijā (piemērojama no 2022. gada 28. jūnija);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 18. oktobrim;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (CER direktīva). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 18. oktobrim;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīva (ES) 2023/977 par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI; Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 12. decembrim;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 4. oktobra Regula (ES) 2023/2131, ar ko attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI (piemērojama no 2023. gada 31. oktobra);

D. Policijas iestāžu sadarbības aģentūras un citas attiecīgas struktūrvienības

1. Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)

Eiropols ir aģentūra, kuras galvenais mērķis ir padarīt Eiropu drošāku. Tā atbalsta dalībvalstis cīņā pret terorismu, kibernoziedzību, citiem smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību. Eiropols sadarbojas arī ar daudzām ārpussavienības partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām. Eiropols darbojas kā atbalsta centrs tiesībaizsardzības operācijām un centrs informācijas sniegšanai par noziedzīgām darbībām.

Lieli noziedznieku un teroristu tīkli rada būtisku apdraudējumu ES iekšējai drošībai. Lielākos drošības apdraudējumus rada terorisms, starptautiska narkotiku tirdzniecība, naudas atmazgāšana, organizēta krāpšana, eiro viltošana un cilvēktirdzniecība.

Lai reaģētu uz šiem draudiem, Eiropolā ir izveidotas vairākas specializētas vienības:

  • Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centrs stiprina tiesībaizsardzības reakciju uz kibernoziedzību ES un tādējādi palīdz aizsargāt Eiropas iedzīvotājus, uzņēmumus un valdības pret noziedzību tiešsaistē;
  • Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs palīdz dalībvalstīm mērķtiecīgi apkarot un likvidēt kompleksos un sarežģītos noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti migrantu kontrabandā;
  • Eiropas Terorisma apkarošanas centrs ir operatīvais centrs un speciālo zināšanu centrs, kas atspoguļo pieaugošo vajadzību stiprināt ES reaģēšanu uz terorismu;
  • Eiropas Smagās un organizētās noziedzības centrs sniedz operatīvu atbalstu dalībvalstu veiktai izmeklēšanai prioritārās lietās, kas saistītas ar smagu un organizētu noziedzību;
  • Intelektuālā īpašuma noziedzības koordinētā koalīcija nodrošina operatīvo un tehnisko atbalstu tiesībaizsardzības aģentūrām un citiem partneriem;
  • Eiropas Finansiālo un ekonomisko noziegumu apkarošanas centrs ir operatīvs centrs, kas atbalsta dalībvalstis pašreizējās lietās, kas ir saistītas ar finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu;
  • FIU.net ir decentralizēts un sarežģīts datortīkls, kas atbalsta finanšu ziņu vākšanas vienības Eiropas Savienībā cīņā pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu;
  • ES vienība ziņošanai par interneta saturu konstatē un izmeklē ļaunprātīgu saturu internetā un sociālajos tīklos.

Eiropols tika izveidots saskaņā ar Eiropola regulu. Tā mītne atrodas Hāgā (Nīderlande). Eiropols sagatavo vairākus ziņojumus, piemēram, ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm ES (TE-SAT), smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu (SOCTA), interneta organizētās noziedzības draudu novērtējumu (IOCTA) un gada pārskatu. Eiropols savu jaunāko SOCTA publicēja 2021. gada aprīlī, jaunāko TE-SAT – 2023. gada jūnijā un jaunāko IOCTA – 2023. gada jūlijā.

Lai palielinātu aģentūras pārskatatbildību, ar Eiropola regulu tika izveidota Eiropola kopējās parlamentārās pārraudzības grupa (KPPG). LESD 88. pantā ir paredzēta Eiropola darbību pārbaude, ko veic Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem. Saskaņā ar Eiropola regulas 51. pantu “KPPG veic Eiropola darbību politisku uzraudzību, tam pildot savus uzdevumus, tostarp saistībā ar minēto darbību ietekmi uz fizisku personu pamattiesībām un brīvībām”. KPPG 13. sanāksme tika organizēta 2023. gada 20. un 21. septembrī Briselē.

2022. gada maijā Parlaments un Padome pieņēma jaunu regulu, ar ko groza Eiropola pilnvaras. Grozītā Eiropola regula stājās spēkā 2022. gada 28. jūnijā. Jaunā Eiropola regula aptver uzlabojumus pētniecības un inovācijas jomā, lielu datu kopu apstrādi, sadarbību ar privātām pusēm un trešām valstīm, sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un to, kā jaunus brīdinājumus Šengenas Informācijas sistēmā var ievadīt, pamatojoties uz informāciju no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, jo Eiropols tagad var ieteikt dalībvalstīm ievadīt brīdinājumus. Eiropola izpilddirektore arī var ierosināt sākt valsts mēroga izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav pārrobežu noziedzīgi nodarījumi un skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas ES politika.

2. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)

CEPOL ir aģentūra, kas izstrādā, īsteno un koordinē tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību. CEPOL palīdz veidot drošāku Eiropu, veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp dalībvalstu un zināmā mērā arī ārpussavienības tiesībaizsardzības amatpersonām tādos jautājumos, kas izriet no ES prioritātēm drošības jomā, jo īpaši no ES politikas cikla organizētas un smagas noziedzības jomā. Saskaņā ar CEPOL regulu ir izveidota Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra. Tā atrodas Budapeštā (Ungārija).

3. Pastāvīgā komiteja operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (COSI)

Saskaņā ar LESD 71. pantu “Padomē izveido pastāvīgo komiteju, lai Savienībā nodrošinātu operatīvas sadarbības veicināšanu un stiprināšanu iekšējās drošības jautājumos. Neskarot 240. pantu, tā veicina dalībvalstu kompetento iestāžu rīcības koordinēšanu. Šīs komitejas darbā var iesaistīties Savienības attiecīgo struktūru, biroju un aģentūru pārstāvji. Par šo darbu ziņo Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem.” COSI tika izveidota ar Padomes 2010. gada 25. februāra Lēmumu, ar ko izveido Pastāvīgo komiteju operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (2010/131/ES).

4. ES Izlūkošanas un situāciju centrs

ES Izlūkošanas un situāciju centrs (ES INTCEN), stingri ņemot, nav policijas iestāžu sadarbības institūcija, jo tas ir Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūrvienība un nodarbojas tikai ar stratēģisko analīzi. Tomēr tas dod ieguldījumu policijas iestāžu sadarbībā, jo sagatavo apdraudējuma novērtējumus, pamatojoties uz informāciju, ko snieguši izlūkdienesti, militārpersonas, diplomāti un policijas dienesti. INTCEN var dot vērtīgu ieguldījumu arī operatīvajā darbā, sniedzot, piemēram, informāciju par visu ES attiecībā uz teroristu mērķiem, motīviem un pārvietošanos.

Eiropas Parlamenta loma

Parlamentam, kurš ES iedzīvotāju drošību izvirzīja par politisku prioritāti, ir bijusi svarīga loma ES tiesību aktu izstrādē policijas sadarbības jomā. Turklāt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru tam, lemjot par policijas sadarbības uzlabošanu, ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei.

Policijas sadarbības galvenais instruments ir Eiropols, kas ir viens no ES plašākas iekšējās drošības infrastruktūras centrālajiem elementiem. Eiropola reformas ietvaros Parlaments ir aktīvi aizstāvējis plašāku parlamentāru kontroli un datu aizsardzības noteikumu pilnveidošanu. Saskaņā ar 2020. gada 9. decembrī pieņemto Komisijas priekšlikumuParlaments (saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru) bija iesaistīts Eiropola pilnvaru stiprināšanā. Jaunās pilnvaras ļaus Eiropolam apstrādāt lielas datu kopas un izstrādāt jaunas tehnoloģijas, kas atbilst tiesībaizsardzības vajadzībām. Tās arī stiprina Eiropola datu aizsardzības sistēmu un parlamentāro uzraudzību. Pārskatītā Eiropola regula stājās spēkā 2022. gada jūnijā.

Dažādās debatēs par cīņu pret terorismu un par vārda brīvību Parlaments nosodīja teroristu uzbrukumus Eiropā un visā pasaulē un aicināja uz vienotību un stingru reakciju. Parlaments arī aicināja pielikt papildu pūles, lai veicinātu pamatbrīvības, un norādīja uz nepieciešamību steidzami pievērsties radikalizācijas un naida runas tiešsaistes aspektiem.

2020. gada 17. decembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par ES Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam. Komisija nāca klajā ar priekšlikumu šai stratēģijai 2020. gada 24. jūlijā. Stratēģijā ir ierosināts nākamo piecu gadu laikā izstrādāt instrumentus un pasākumus, lai panāktu drošību fiziskajā un digitālajā vidē, ietverot terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, hibrīddraudu novēršanu un atklāšanu un kritiskās infrastruktūras noturības palielināšanu, kiberdrošības veicināšanu un pētniecības un inovācijas sekmēšanu.

2021. gada 6. oktobrī Parlaments pieņēma rezolūciju par mākslīgo intelektu (MI) krimināltiesībās un policijas un tiesu iestāžu īstenoto MI izmantošanu krimināllietās. EP deputāti norādīja uz algoritmiskās neobjektivitātes risku MI lietojumos un uzsvēra, ka, lai novērstu diskrimināciju, ir nepieciešama cilvēku veikta uzraudzība. Viņi arī lūdza noteikt moratoriju sejas atpazīšanas sistēmu ieviešanai tiesībaizsardzības nolūkos.

Parlaments ir iesaistīts šādu tiesību aktu novērtēšanā un kontrolē un pārskata attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus:

Lai nodrošinātu to, ka tiesībaizsardzības iestādes visā ES var labāk sadarboties saskaņā ar mūsdienīgu noteikumu kopumu, Komisija 2021. gada 8. decembrī ierosinājaES Policijas sadarbības kodeksu, kas racionalizēs pašreizējo dažādo ES instrumentu un daudzpusējo sadarbības nolīgumu sadrumstalotību. Ierosinātie pasākumi ietver ieteikumu par operatīvo policijas sadarbību, jaunus noteikumus par informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm visās dalībvalstīs un pārskatītus noteikumus par datu automatizētu apmaiņu policijas sadarbībai Prīmes sistēmas ietvaros. Parlaments ir iesaistīts ierosināto pasākumu apstiprināšanā.

Parlaments pašlaik gatavo ziņojumus un rezolūcijas par šādiem jautājumiem: cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana un šajos noziegumos cietušo aizsardzība, vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kibervardarbība, seksuāla vardarbība pret bērnu tiešsaistē, kibernoziedzība un kiberdrošība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana, Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumi elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās, e-privātuma un elektronisko sakaru konfidencialitātes reforma, Šengenas Robežu kodeksa pārskatīšana, vīzu izsniegšanas procedūru digitalizācija, sarunas ar Interpolu, sadarbība tiesībaizsardzības jomā, automatizēta datu apmaiņa policijas sadarbībai (Prīme II), iepriekšējas pasažieru informācijas vākšana un pārsūtīšana, Mākslīgā intelekta akts, terorisms un vardarbīga radikalizācija, traucējoša spiegprogrammatūra un informācijas un datu plūsmu apmaiņa ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Policijas sadarbības un iekšējās drošības politika joprojām attīstās, galvenā uzmanība tiek pievērsta ES mēroga draudu un noziedzības efektīvākai apkarošanai, un Parlaments jo īpaši uzrauga, lai šīs darbības tiktu veiktas, ievērojot pamattiesību un datu aizsardzības noteikumus. Lai gan ES policijas sadarbības aģentūrām piemērojamie noteikumi ir pilnībā pārstrādāti, joprojām būs nepieciešami saskaņoti centieni, lai vēl vairāk stiprinātu policijas sadarbības pasākumus, jo īpaši datu un pierādījumu apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un starp šīm iestādēm un ES aģentūrām. Parlaments ir mudinājis dalībvalstis veikt nepieciešamos tehniskās standartizācijas uzlabojumus attiecībā uz datu kvalitāti un izveidot tiesisko regulējumu, lai nākotnē īstenotu pieeju “informācijas apmaiņa pēc noklusējuma”. Šajā sakarībā ES būs rūpīgi jārisina problēmas, kas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām, mākslīgo intelektu, šifrēšanu un robežu, drošības un migrācijas informācijas sistēmu sadarbspēju.

Tā kā uzdevumu skaits palielinās un prasības pieaug, ir jānodrošina, ka ES aģentūras saņem atbilstošus finanšu resursus un cilvēkresursus.

Tagad Parlaments ir pilntiesīgs institucionāls dalībnieks iekšējās drošības politikas jomā, un tam vajadzētu pildīt būtisku lomu policijas sadarbības politikas novērtēšanā un noteikšanā.

 

Alessandro Davoli