Dienvidu partnervalstis

Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) attiecas uz Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Maroku, Palestīnu, Sīriju un Tunisiju. To veido starp ES un 10 konkrētajām partnervalstīm īstenotā divpusējā politika, ko papildina reģionālās sadarbības struktūra – Savienība Vidusjūrai. Reaģējot uz sacelšanās notikumiem dienvidu kaimiņvalstīs, ES saistībā ar 2011. gada EKP palielināja atbalstu demokrātiskajām pārmaiņām. 2015. gadā tā papildus pārskatīja EKP.

Juridiskais pamats

• Līguma par Eiropas Savienību 8. pants;
• Līguma par Eiropas Savienību V sadaļa: “ES ārējā darbība”;
• Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 206. un 207. pants (tirdzniecība) un 216.–219. pants (starptautiski nolīgumi).

Instrumenti

Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) īsteno, izmantojot divpusējas (katrai valstij pielāgotas), reģionālas, kaimiņvalstu mēroga un pārrobežu sadarbības (starp ES valstīm un kaimiņvalstīm, ar kurām ir kopīga sauszemes vai jūras robeža) programmas. Asociācijas nolīgumi nodrošina juridisko pamatu ES divpusējām attiecībām ar Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Palestīniešu pašpārvaldi un Tunisiju. Asociācijas nolīgums, kas tika parafēts ar Sīriju, pirms šīs valsts valdība vardarbīgi apspieda sabiedrības protestus 2011. gadā, tā arī netika parakstīts. Sarunas par ES un Lībijas pamatnolīgumu tika pārtrauktas 2011. gada februārī un joprojām nav atsāktas.

Saistībā ar EKP ES un tās dienvidu partnervalstis (izņemot Lībiju un Sīriju) ir pieņēmušas divpusējus rīcības plānus, partnerības prioritātes vai asociācijas programmas. Tie nosaka politisko un ekonomisko reformu programmas, izvirzot īstermiņa un vidēja termiņa prioritātes trim līdz pieciem gadiem. EKP rīcības plānos atspoguļotas ES un katras partnervalsts vajadzības, intereses un spējas, un to mērķis ir jo īpaši attīstīt demokrātisku, sociāli taisnīgu un iekļaujošu sabiedrību, veicināt ekonomikas integrāciju un izglītību, attīstīt mazos un vidējos uzņēmumus un lauksaimniecību, kā arī atvieglot personu pārvietošanos pār robežām.

Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI) bija galvenais ES finanšu instruments divpusējai sadarbībai ar dienvidu partneriem laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Jaunais Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) – “Eiropa pasaulē” noteiks ES sadarbību ar šīm valstīm 2021.–2027. gada laikposmā. Saskaņā ar jauno NDICI – “Eiropa pasaulē” lielāks uzsvars uz ES dotāciju kombinēšanu ar aizdevumiem no Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm ļaus partnervalstīm piesaistīt ievērojamus koncesiju finansējuma līmeņus investīcijām. Jaunā garantiju sistēma, kas paredzēta saskaņā ar NDICI – “Eiropa pasaulē”, nodrošinās piekļuvi papildu līdzekļiem gan no publisko, gan privāto ieguldītāju piesaistīšanas.

Eiropas Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 9. februārī pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā ierosināja vērienīgu un inovatīvu jaunu programmu Vidusjūras reģionam, lai atjaunotu un stiprinātu stratēģisko partnerību starp Eiropas Savienību un tās dienvidu kaimiņreģiona partneriem. Jaunajā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta piecām politikas jomām: a) sabiedrības attīstība, laba pārvaldība un tiesiskums; b) noturība, labklājība un digitālā pārkārtošanās; c) miers un drošība; d) migrācija un mobilitāte un e) zaļā pārkārtošanās (klimatnoturība, enerģētika un vide). Tajā pašā laikā īpašā Ekonomikas un investīciju plāna dienvidu kaimiņreģionam mērķis ir palīdzēt ekonomikas atveseļošanai un uzlabot dzīves kvalitāti reģiona iedzīvotājiem, cita starpā pēc Covid-19 pandēmijas.

ES vēlas arī veicināt piekļuvi tirgum un sadarbību ar tās dienvidu partnervalstīm migrācijas un mobilitātes jautājumos. Pašlaik notiek sarunas par padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (DCFTA) ar Maroku un Tunisiju. Mobilitātes partnerības ir noslēgtas ar Maroku, Tunisiju un Jordāniju, un pašlaik notiek sarunas ar Libānu. Saistībā ar minētajiem instrumentiem, jo īpaši saistībā ar 2016. gadā uzsākto mobilitātes partnerības instrumentu, ir īstenoti vairāki projekti. Turklāt Alžīrijā, Ēģiptē, Lībijā, Marokā un Tunisijā saistībā ar ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļu tiek finansētas reģionālās un divpusējās migrācijas un mobilitātes iniciatīvas. Ar ES Reģionālo trasta fondu reaģēšanai uz krīzi Sīrijā jeb Madad fondu tika sniegts atbalsts Sīrijas bēgļiem, iekšzemē pārvietotām personām un vietējām kopienām Libānā, Jordānijā un Ēģiptē. Madad fonda darbības termiņš oficiāli beidzās 2021. gada decembrī, tomēr tā finansētie projekti turpināsies līdz 2025. gada jūnijam.

Savienība Vidusjūrai (UfM), kuru izveidoja 2008. gadā, lai atjaunotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības, nodrošina reģionālu satvaru sadarbībai starp ES dalībvalstīm un 15 Vidusjūras reģiona valstīm, tostarp arī desmit dienvidu partnervalstīm.

Pašreizējā situācija

A. Alžīrija

Kā liels reģionālais dalībnieks un nozīmīgs enerģijas ražotājs Alžīrija ir svarīgs ES partneris dienvidu kaimiņreģionā. 2005. gadā stājās spēkā asociācijas nolīgums. ES un Alžīrija vēl nav pieņēmušas partnerības prioritātes 2021.–2027. gadam, tāpēc darbs turpinās, pamatojoties uz Asociācijas padomes 2017. gada marta sanāksmē pieņemtajām prioritātēm. Ar šīm partnerības prioritātēm tiek izveidots atjaunots politiskās sadarbības satvars un ciešāka sadarbība, koncentrējoties uz šādām jomām: i) pārvaldība un pamattiesības; ii) sociālekonomiskā attīstība un tirdzniecība; iii) enerģētika, vide un klimata pārmaiņas; iv) stratēģiskais un drošības dialogs un v) humānā dimensija, migrācija un mobilitāte.

B. Ēģipte

Eiropas Savienības un Ēģiptes attiecības regulē asociācijas nolīgums, kas ir spēkā kopš 2004. gada. 2022. gada jūnijā devītā ES un Ēģiptes Asociācijas padome apstiprināja, ka abām pusēm ir efektīva un daudzšķautņaina partnerība, pieņemot jaunas partnerības prioritātes attiecību vadīšanai līdz 2027. gadam. Tās atbilst jaunajai ES programmai Vidusjūras reģionam, tās ekonomikas un investīciju plānam un Ēģiptes Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas redzējumam 2030. gadam. ES un Ēģipte nolēma vēl vairāk padziļināt dialogu un sadarbību saistībā ar trim galvenajām prioritātēm: i) ilgtspējīga, moderna ekonomika un sociālā attīstība; ii) partnerību īstenošana ārpolitikā; iii) stabilitātes stiprināšana.

C. Izraēla

ES un Izraēlai ir daudzpusīgas attiecības, kuru pamatā ir ciešas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības un tehniskā sadarbība. Attiecības, kuras balstās uz 2000. gadā noslēgto asociācijas nolīgumu, turpmākajos gados strauji attīstījās, ievērojami paplašinoties daudzās nozarēs. ES un Izraēlas rīcības plāns, kas tika apstiprināts 2005. gadā, balstās uz kopīgām demokrātijas vērtībām, cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu un pamatbrīvībām un veicina Izraēlas integrāciju Eiropas politikā un programmās. 2009. gadā ES nolēma – lai attiecībām piešķirtu “īpašo” statusu, jāpanāk progress Tuvo Austrumu miera procesā (TAMP). Sadarbība turpinās, pamatojoties uz 2005. gada EKP rīcības plānu, kura darbības periods tika vēlreiz pagarināts līdz 2025. gada janvārim.

D. Jordānija

ES uzskata Jordāniju par nozīmīgu partnervalsti, kas veicina stabilitāti Tuvajos Austrumos. ES un Jordānijas asociācijas nolīgums, kas ir spēkā kopš 2002. gada maija, nodrošina šo divpusējo attiecību juridisko pamatu. Jordānija bija pirmā Vidusjūras reģiona partnervalsts, kas 2010. gadā pabeidza tehniskās sarunas ar ES, rezultātā iegūstot “īpašo statusu”. 2012. gadā tika pieņemts EKP rīcības plāns, un 2022. gada jūnijā tika panākta vienošanās par jaunām ES un Jordānijas partnerības prioritātēm attiecību vadīšanai līdz 2027. gadam saskaņā ar jauno ES programmu Vidusjūras reģionam un tās ekonomikas un investīciju plānu. ES un Jordānija turpinās padziļināt dialogu un sadarbību saistībā ar trim mērķiem: i) stiprināt sadarbību reģionālās stabilitātes un drošības jomā; ii) veicināt ilgtspējīgu ekonomikas stabilitāti; iii) veicināt labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu.

2014. gada oktobrī ES un Jordānija uzsāka mobilitātes partnerību, lai pārvaldītu mobilitāti un migrāciju. Turklāt Jordānija kopš 2013. gada ir saņēmusi ES makrofinansiālo palīdzību 1,08 miljardu EUR apmērā. Pēdējā aizdevumu programma 700 miljonu EUR apmērā tika pieņemta 2020. gadā. Tā palīdzēs Jordānijai atbalstīt ekonomikas stabilizāciju, uzlabot valsts parāda atmaksājamību, paātrināt ekonomikas reformas un ierobežot koronavīrusa pandēmijas radītās ekonomiskās sekas. Turklāt Jordānija saņem finansējumu no Madad fonda, ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā.

E. Libāna

Attiecības ir balstītas uz ES un Libānas asociācijas nolīgumu, kas ir spēkā kopš 2006. gada, 2016. gada ES un Libānas partnerības prioritātēm un ES un Libānas paktu, kurā uzmanība vērsta uz Sīrijas krīzes ietekmi uz Libānu. Pašreizējo partnerības prioritāšu termiņš ir pagarināts līdz brīdim, kad saskaņā ar NDICI – “Eiropa pasaulē” varēs vienoties par jaunām prioritātēm. Partnerības prioritātes ir vērstas uz i) izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanu; ii) vietējās pārvaldības un sociālekonomiskās attīstības veicināšanu un iii) tiesiskuma veicināšanu un drošības uzlabošanu. ES un Libānas sadarbība ietver īpašu atbalstu spēju veidošanai un institucionālajai attīstībai, kā arī uz pilsonisko sabiedrību vērstus pasākumus. ES un Libānas Asociācijas padome 2017. gada jūlija sanāksmē vienojās turpināt sarunas, lai parakstītu mobilitātes partnerību. Libāna, kurā ir 4,4 miljoni iedzīvotāju, pašlaik uzņem aptuveni vienu miljonu reģistrētu Sīrijas bēgļu. Libāna saņem finansējumu no Madad fonda, ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā. ES 2020. gada decembrī paziņoja, ka kopā ar ANO un Pasaules banku nāks klajā ar reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvaru, kura mērķis ir “atjaunot vēl labāku Libānu” un kura pamatā ir pārredzamības, iekļautības un pārskatatbildības principi. Tomēr papildus atveseļošanai, kas vērsta uz cilvēkiem, ES nozīmīgais atbalsts demokrātiskas, pārredzamas, iekļaujošas un pārtikušas Libānas atjaunošanai joprojām būs atkarīgs no reāla progresa vajadzīgo reformu īstenošanā.

F. Lībija

Lībiju, kurā kopš Gaddafi režīma krišanas vērojams sarežģīts politiskais, teritoriālais, sociālais un cilšu dalījums, pārņem pilsoņu karš. Lībija ir zināma arī kā Sāhelas tranzīta tunelis cilvēku tirdzniecībai un kontrabandai. Šajā sakarībā ES cenšas palīdzēt Lībijas iedzīvotājiem izveidot stabilu un iekļaujošu valsti. ES atbalsta ANO starpniecības centienus izbeigt karadarbību un īsteno diplomātisku pieeju attiecībā uz Lībijas un reģionāla līmeņa ieinteresētajām personām. Lībijai nav nedz asociācijas nolīguma, nedz jebkādu citu līgumisko vienošanos ar ES, tomēr šī valsts ir tiesīga saņemt finansējumu saistībā ar NDICI un citiem finanšu instrumentiem. Sakarā ar vietēja mēroga un reģionālu nestabilitāti Lībija no migrācijas galamērķa valsts ir kļuvusi par tranzīta valsti, tādēļ ES ir nekavējoties jārīkojas, lai nodrošinātu visakūtākās vajadzības. Tāpēc Lībija ir saņēmusi finansējumu no ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļas, ko izmanto, lai novērstu neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus un sniegtu atbalstu aizsardzībai un migrācijas pārvaldībai.

G. Maroka

Viena no dienvidu partnervalstīm, ar kurām ES ir visattīstītākās attiecības, ir Maroka. Asociācijas nolīgums ir spēkā kopš 2000. gada, un 2013. gadā tika pieņemts jauns EKP rīcības plāns. Valstij 2008. gadā tika piešķirts EKP īpašais statuss, kas atspoguļo mērķi stiprināt ES un Marokas sadarbību un turpināt atbalstīt ekonomiskās un politiskās reformas. ES un Marokas mobilitātes partnerība tika uzsākta 2013. gada jūnijā. Turpinās sarunas par vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un DCFTA. Turklāt 2014. gadā stājās spēkā atjaunots zivsaimniecības nolīgums. Saskaņā ar diviem Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem ES var īstenot tās nolīgumus ar Maroku, tomēr minētie nolīgumi neattiecas uz Rietumsahāru. Turpmāki Tiesas nolēmumi ir gaidāmi 2023. gadā.

H. Palestīna

ES ir galvenais finansiālā atbalsta sniedzējs Palestīniešu pašpārvaldei (PP), un gada provizoriskais divpusējais piešķīrums ir aptuveni 300 miljoni EUR. ES atbalsta vispārējais mērķis ir palīdzēt radīt iespējas tādas dzīvotspējīgas, neatkarīgas un demokrātiskas Palestīnas valsts izveidei, kas mierīgi un droši spēj līdzāspastāvēt ar Izraēlu un pārējām kaimiņvalstīm. ES un Palestīniešu pašpārvaldes attiecību juridisko pamatu veido pagaidu asociācijas nolīgums par tirdzniecību un sadarbību, kas tika noslēgts 1997. gadā. ES un PP 2013. gadā parakstīja EKP rīcības plānu, kas stājās spēkā 2013. gadā. Tajā pašā gadā ES piedāvāja Izraēlai un nākamajai Palestīnas valstij “īpašu privileģētu partnerību”, nodrošinot līdz šim vēl nebijušu politiska, ekonomiska un drošības atbalsta kopumu, ja nākotnē tiks noslēgts nolīgums par galīgo statusu. ES aktīvi piedalās Tuvo Austrumu miera procesā (TAMP) un ir Tuvo Austrumu Kvarteta locekle, cenšoties panākt divu valstu risinājumu, kura pamatā ir 2003. gada miera ceļvedis. 2022. gada jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja jaunu divpusēju piešķīrumu Palestīnai 224,8 miljonu EUR apmērā. Šis jaunais palīdzības kopums ir paredzēts, lai atbalstītu Palestīniešu pašpārvaldi un svarīgus projektus okupētajā palestīniešu teritorijā. Pēc “Hamās” teroristu uzbrukumiem Izraēlā Komisija paziņoja, ka tiek sākta steidzama Palestīnai paredzētās ES palīdzības pārskatīšana. Šī pārskatīšana neattiecas uz humāno palīdzību, ko sniedz Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ĢD (ECHO) darba ietvaros. Komisija ir paziņojusi par Gazai paredzētās humānās palīdzības trīskāršošanu, nekavējoties veicot palielinājumu 50 miljonu euro apmērā, un tādējādi kopējā summa ir vairāk nekā 75 miljoni EUR.

I. Sīrija

ES 2011. gada maijā pilnībā apturēja divpusējo sadarbību ar Sīrijas valdību sakarā ar vardarbības eskalāciju un nepieņemamo cilvēktiesību situāciju. Vienlaikus ES pieņēma dažādus ierobežojošus pasākumus sankciju veidā. Saskaņā ar 2017. gada 3. aprīļa ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju ES atbalsta iekļaujošas miera sarunas, lai īstenotu Sīrijas vadītu politisko pāreju. ES ir galvenais līdzekļu devējs saistībā ar Sīrijas krīzi, un kopš 2011. gada ES un tās dalībvalstis kopīgi ir sniegušas vairāk nekā 24,9 miljardus EUR humānajai, attīstības, ekonomikas un stabilizācijas palīdzībai. Kopš 2017. gada ES organizē ikgadējas, kopīgi ar ANO vadītas Briseles konferences “Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei”. Šo konferenču vispārējais mērķis ir atbalstīt Sīrijas iedzīvotājus un mobilizēt starptautisko sabiedrību, lai rastu noturīgu politisku risinājumu Sīrijas krīzei saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2254. Visās līdz šim notikušajās Briseles konferencēs ir risināti viskritiskākie humanitārie un izturētspējas jautājumi, kas skar Sīrijas iedzīvotājus un kopienas, kuras uzņem Sīrijas bēgļus gan Sīrijā, gan kaimiņu reģionā.

J. Tunisija

Pēc 2011. gadā notikušās Tunisijas revolūcijas ES politiski, finansiāli un tehniski atbalstīja valsts pāreju uz demokrātiju. Juridiskais pamats divpusējās attiecībās joprojām ir asociācijas nolīgums, kas ir spēkā kopš 1998. gada. 2012. gadā, ņemot vērā gūtos panākumus, ES un Tunisija vienojās izveidot privileģētu partnerību ar sīki izstrādātu rīcības plānu 2013.–2017. gadam. Tunisija un ES 2014. gada martā uzsāka mobilitātes partnerību, kuras rezultātā tika sāktas sarunas par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA) tika apstiprinātas 2015. gada oktobrī. Tomēr politiskās norises valstī kopš 2021. gada jūlija ir ietekmējušas ES atbalstu Tunisijai. Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt visus Tunisijas centienus veikt steidzamas strukturālas reformas, kā arī turpinās atbalstīt Tunisijas iedzīvotājus, reaģējot uz galvenajām sociālekonomiskajām un finansiālajām problēmām, ar kurām saskaras šī valsts.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments ir pilnībā iesaistījies Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanā. Ar Ārlietu komitejas starpniecību tas uzrauga EKP īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz gada progresa ziņojumiem un pārskatiem. Komiteja seko līdzi politiskajai situācijai partnervalstīs, regulāri veicot viedokļu apmaiņu ar augsta līmeņa valdības ierēdņiem, ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām. Budžeta pilnvaras ļauj Parlamentam tieši ietekmēt attiecīgajiem finanšu instrumentiem paredzētās summas. Parlamenta piekrišana ir bijusi nepieciešama, lai noslēgtu visus asociācijas nolīgumus ar Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu partneriem. Parlamenta piekrišana ir vajadzīga arī visiem jaunajiem tirdzniecības nolīgumiem, tostarp turpmākajiem DCFTA ar Maroku un Tunisiju.

Regulāras divpusējas attiecības ar dienvidu partnervalstu parlamentiem tiek uzturētas, izmantojot pastāvīgās delegācijas. Tādējādi attiecības ar Marokas parlamentu tika pilnveidotas, 2010. gadā izveidojot apvienotu parlamentāru komiteju (JPC). Pēc tam 2016. gadā JPC tika izveidota arī ar Tunisiju un 2018. gadā – ar Alžīriju. Parlamenta attiecības ar Sīriju ir apturētas sakarā ar pilsoņu karu, un pašreizējā situācija Lībijā arī kavē parlamentu attiecību veidošanu. Parlaments ir piedalījies vairākās ES vēlēšanu novērošanas misijās dienvidu partnervalstīs un sniedzis atbalstu Tunisijai saskaņā ar tā demokrātijas atbalsta programmu. Reģionālā līmenī Parlaments piedalās Savienības Vidusjūrai parlamentārajā asamblejā, kura gada laikā rīko vienu plenārsēdi un vairākas komiteju sanāksmes. Pašlaik Parlamentārās asamblejas prezidentūras pienākumus rotācijas kārtībā pilda Marokas parlaments.

 

Kirsten Jongberg / Christos Trapouzanlis / Camelia Oaida

10-2023