Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir viena no septiņām Eiropas Savienības iestādēm. To veido divas tiesas: pati Tiesa un Vispārējā tiesa. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir Eiropas Savienības jurisdikcija. Minētās tiesas nodrošina ES primāro un sekundāro tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu Eiropas Savienībā. Tās pārbauda ES iestāžu izdoto tiesību aktu likumīgumu un lemj par to, vai dalībvalstis ir ievērojušas primārajos un sekundārajos tiesību aktos tām noteiktos pienākumus. Tiesa pēc dalībvalstu tiesnešu pieprasījuma interpretē arī ES tiesību aktus.

Tiesa

A. Juridiskais pamats

B. Sastāvs un statūti

1. Tiesneši

a. Tiesnešu skaits (LES 19. pants un LESD 252. pants)

Tiesas sastāvā darbojas pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts (27). Tiesai palīdz 11 ģenerāladvokāti. Tiesas tiesneši no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku – minēto pilnvaru termiņu var atjaunot.

b. Amata kandidātiem izvirzītās prasības (LESD 253. pants un LES 19. pants)

  • Tiesnešiem un ģenerāladvokātiem ir jābūt kvalifikācijai, kas ir nepieciešama, lai ieņemtu augstākos tiesnešu amatus viņu attiecīgajā valstī, vai arī ir jābūt juristiem ar atzītu kompetenci.
  • Viņu neatkarība nekādas šaubas radīt nedrīkst.

c. Iecelšana amatā (LESD 253. pants)

Tuvojoties tiesnešu un ģenerāladvokātu pilnvaru termiņa beigām, dalībvalstu valdību pārstāvji, apspriedušies ar komiteju, kuras uzdevums ir sniegt atzinumu par potenciālo kandidātu piemērotību, kopīgi vienojoties, ieceļ Tiesas tiesnešus vai ģenerāladvokātus (255. panta LESD).

2. Pilnvaru raksturojums

a. Termiņš (LESD 253. pants un Statūti)

Pilnvaru termiņš ir seši gadi. Ik pēc trijiem gadiem notiek Tiesas sastāva daļēja aizstāšana, vienreiz nomainot pusi tiesnešu, otrreiz pusi ģenerāladvokātu. Gan tiesnešus, gan ģenerāladvokātus, kuriem beidzas pilnvaru termiņš, amatā var iecelt atkārtoti.

b. Privilēģijas un imunitāte (Statūti)

Uz tiesnešiem un ģenerāladvokātiem attiecas imunitāte pret tiesas procesa ierosināšanu. Pēc amata pilnvaru beigām imunitāte saglabājas attiecībā uz darbībām, kuras viņi ir veikuši, pildot amata pienākumus. Tiesnešus un ģenerāladvokātus var atbrīvot no amata tikai ar Tiesas vienprātīgu lēmumu.

c. Pienākumi (Statūti)

Tiesneši un ģenerāladvokāti:

  • pirms stāšanās amatā nodod zvērestu (pildīt pienākumus neatkarīgi un objektīvi un ievērot amata noslēpumu);
  • nedrīkst nedz ieņemt ne politiskus, ne valsts pārvaldes amatus, nedz veikt jebkādu citu darbu;
  • apņemas pildīt savus amata pienākumus.

C. Organizācija un darbība (LESD 253. pants un Statūti)

1. Institucionālā struktūra

Eiropas Savienības Tiesas Statūti ir jāpieņem atsevišķā protokolā, ko pievieno Līgumiem (LESD 281. pants). Tiesa priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem ievēlē no tiesnešu vidus – minēto pilnvaru termiņu var atjaunot (Protokola Nr. 3 9.a pants). Priekšsēdētājs vada Tiesas darbu un vada Tiesas plēnuma vai virspalātas tiesas sēdes un apspriedes. Priekšsēdētāja vietnieks palīdz priekšsēdētājam pildīt viņa pienākumus un vajadzības gadījumā to dara pats viņa vietā. Tiesa ieceļ Tiesas sekretāru. Tiesas sekretārs ir šīs iestādes ģenerālsekretārs un pārvalda tās departamentus, ievērojot Tiesas priekšsēdētāja norādījumus.

2. Darbība

Tiesa pieņem savu reglamentu, ko ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina Padome. Tiesa var sanākt kopā plēnumā, kuru veido 27 tiesneši, virspalātā, kuru veido 15 tiesneši, vai palātās, kuras sastāv no trim vai pieciem tiesnešiem. Šo iestādi finansē no ES budžeta, kurā tai ir paredzēta pašai sava īpašā budžeta iedaļa (IV iedaļa).

D. Sasniegumi

Eiropas Savienības Tiesa ir sevi apliecinājusi kā Eiropas integrācijas procesa virzītājspēku.

1. Vispārīgā tiesu prakse

Tiesa 1964. gada 15. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Costa/Enel, kuram bija īpaši būtiska nozīme, jo ar to Kopienas tiesības tika definētas kā neatkarīga tiesību sistēma, kurai ir augstāks juridiskais spēks par dalībvalstu tiesību normām, un deklarēts ES tiesību pārspēka princips[1]. Līdzīgā veidā Tiesas 1963. gada 5. februāra spriedums lietā Van Gend & Loos noteica principu, ka dalībvalstu tiesās Kopienas tiesību akti ir jāpiemēro tieši. Pie citiem nozīmīgiem spriedumiem, kas attiecas uz cilvēktiesību aizsardzību, ir pieskaitāms arī 1974. gada 14. maija spriedums Nold lietā, kurā Tiesa noteica, ka cilvēka pamattiesības ir neatņemama to vispārējo tiesību principu daļa, kuru ievērošanu tā nodrošina (4.1.2.).

2. Sasniegumi konkrētās jomās

  • Tiesības veikt uzņēmējdarbību: 1976. gada 8. aprīļa spriedums Royer lietā, kurā Tiesa apstiprināja dalībvalsts pilsoņa tiesības uzturēties jebkuras citas dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no tā, vai uzņemošā valsts ir izsniegusi dzīvošanas atļauju.
  • Preču brīva aprite: 1979. gada 20. februāra spriedums Cassis de Dijon lietā, kurā Tiesa nolēma, ka ikvienu kādā dalībvalstī likumīgi ražotu un tirgotu preci principā drīkst tirgot jebkuras citas dalībvalsts tirgū.
  • Kopienas ārējās kompetences: 1971. gada 31. marta Eiropas Nolīguma par autopārvadājumiem (AETR) spriedums lietā Komisija/Padome, kurā Tiesa atzina Kopienas kompetenci noslēgt starptautiskus nolīgumus jomās, uz kurām attiecas Kopienas tiesības.
  • Nesen pieņemtajos spriedumos, kuros dalībvalstīm, kas direktīvas savos tiesību aktos transponējušas nav vai tās transponējušas ir, taču novēloti, ir noteikts pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.
  • Dažādi spriedumi, kas ir pieņemti sociālā nodrošinājuma un konkurences jomā.
  • Nolēmumi par dalībvalstu izdarītiem ES tiesību pārkāpumiem – šie nolēmumi ir būtiski, lai garantētu pienācīgu vienotā tirgus darbību.
  • Datu aizsardzība: spriedums par “drošības zonu” lietā Schrems I un par ES-ASV privātuma vairogu lietā SchremsII (2020. gads), ar kuriem par spēkā neesošiem atzina Komisijas lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz ASV, lai aizsargātu Eiropas tiesību pamatprincipus un izstrādātu datu aizsardzības stingru prasību kopumu.

Jāpiebilst, ka viens no ievērojamākajiem Tiesas sasniegumiem ir tās pasludinātais princips, ka Līgumus nedrīkst interpretēt iesīkstējušā veidā, bet gan tie ir jāskata, ņemot vērā integrācijas pakāpi un pašos Līgumos noteiktos mērķus. Pamatojoties uz šo principu, ES varēja pieņemt tiesību aktus jomās, uz kurām konkrētas Līgumu normas neattiecas, piemēram, reglamentēt cīņu pret apkārtējās vides piesārņošanu (2005. gada 13. septembrī Tiesa pieņēma spriedumu lietā C-176/03, ar kuru tā faktiski atļāva ES noteikt regulējumu kas ir saistīts ar krimināltiesībām un kurus [Savienības likumdevējs] “uzskata par vajadzīgiem” no vides aizsardzības mērķu sasniegšanas viedokļa).

2021. gadā Tiesā tika iesniegti 838 prasības pieteikumi, tostarp 567 prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, 29 pirmās instances procesos un 232 apelācijas lietās pret Vispārējās tiesas nolēmumiem. Ir izskatītas 772 lietas, tostarp 547 – prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, 30 lietas pirmās instances procesos un 183 apelācijas lietas pret Vispārējās tiesas nolēmumiem. Visvairāk pieprasījumu ir iesniegti no Vācijas (106), Bulgārijas (58), Itālijas (46) un Rumānijas (38). Vidējais tiesvedības ilgums bija 16,6 mēneši[2]. 2021. gada 31. decembrī neizskatītas vēl bija 1113 lietas.

Vispārējā tiesa

A. Juridiskais pamats

LESD 254.–257. pants, Euratom līguma 40. pants un Līgumiem pievienotā Protokola Nr. 3 “Par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem” IV sadaļa.

B. Sastāvs un statūti (LESD 254. pants)

1. Tiesneši

a. Skaits (LES 19. pants un LESD 254. pants)

LESD 254. pantā ir noteikts, ka tās tiesnešu skaits ir paredzēts statūtos. Tā Protokola Nr. 3 par šiem statūtiem, kuru beidzamo reizi grozīja ar Regulu (ES, Euratom) 2016/1192 (2016. gada 6. jūlijs) 48. pantā, ir teikts, ka Vispārējā tiesā, sākot ar 2019. gada 1. septembri, ir divi tiesneši no katras dalībvalsts (patlaban 54). Tiesnešus, savstarpēji vienojoties, ieceļ dalībvalstu valdības pēc apspriešanās ar komiteju, kas ir izveidota, lai sniegtu atzinumu par kandidātu piemērotību tiesneša amatam. Tiesnešu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un tas ir atjaunojams. Tiesnešiem var likt veikt ģenerāladvokāta pienākumus, jo atšķirībā no Tiesas Vispārējā tiesā pastāvīgu ģenerāladvokātu nav.

b. Prasības amata kandidātiem

Tādas pašas kā tiesneša amata kandidātiem Tiesā (LES 19. pants). Lai kandidātus ieceltu par tiesnešiem Vispārējā tiesā, viņiem ir jāapliecina prasmes, kādas ir nepieciešamas iecelšanai augstā tiesneša amatā.

c. Iecelšanas procedūra

Tāda pati kā Tiesā.

2. Pilnvaru raksturojums

Tādas pašas kā Tiesas tiesnešiem.

C. Organizācija un darbība

Lai arī tiesneši no sava vidus ieceļ tiesas priekšsēdētāju uz trim gadiem un tiesas sekretāru uz sešiem gadiem, tomēr Vispārējā tiesa izmanto Tiesas dienestus, lai veiktu savas administratīvās un lingvistiskās funkcijas.

Vispārējā tiesa ar Tiesas piekrišanu pieņem savu Reglamentu. (Art. 254.5 TFEU). Vispārējā tiesa lietas izskata palātās trīs vai piecu tiesnešu sastāvā. Tās Reglamentā ir definēti gadījumi, kuros lietas izskata Vispārējās tiesas plēnums, virspalāta vai viens tiesnesis. Vairāk nekā 80 % no Vispārējā tiesā iesniegto lietu izskata palātā trīs tiesnešu sastāvā. Pateicoties nesenajiem Reglamenta grozījumiem (2023. gada aprīlis), uzklausīšanu laikā var izmantot videokonferences (Reglamenta 107.a pants). Tiks ieviests arī jauns jēdziens “izmēģinājuma lieta” (Reglamenta 71.a pants), kurā tiks skatīts to pašu tiesību jautājums. Ja nosacījumi ir izpildīti, vienu no gadījumiem var identificēt kā izmēģinājuma lietu, bet pārējos — apturēt.

Parlaments un Padome var izveidot pie Vispārējās tiesas piederošas specializētās tiesas, kuras pirmajā instancē izskata un izlemj noteiktu kategoriju prasību pieteikumus vai noturētu tiesvedības īpašās jomās. Lai izveidotu šīs tiesas, Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Vispārējā tiesā 2021. gadā tika ierosinātas 882 lietas un pabeigtas 951 lietas, no kurām 836 tika ierisinātas, pamatojoties uz tiešajiem prasības pieteikumiem (81 lietas par valsts atbalstu un konkurenci, 307 lietas par intelektuālo un rūpniecisko īpašumu, 128 lietas par ES civildienestu un 320 lietas par citiem tiešajiem prasības pieteikumiem). Tiesvedības puse, kas tiesāšanās izdevumus segt nespēj, var lūgt bezmaksas juridisko palīdzību (2021. gadā tā tika lūgta 70 lietās). Vidējais tiesvedības ilgums bija 17,3 mēneši. 29 % Vispārējās tiesas lēmumu tika apstrīdēti, Tiesā iesniedzot apelācijas sūdzību. 2019. gada 31. decembrī neizskatītas vēl bija 1428 lietas[3].

Bijusī Eiropas Savienības Civildienesta tiesa

Eiropas Savienības Civildienesta tiesu izveidoja 2004. gadā, un tās uzdevums bija izskatīt domstarpības starp ES iestādēm un to darbiniekiem jautājumos, kuri dalībvalstu tiesu kompetencē nav. Cenšoties palielināt Eiropas Savienības Tiesas iestādes tiesnešu kopējo skaitu, Eiropas Savienības Civildienesta tiesa 2016. gada 1. septembrī tika likvidēta un integrēta Vispārējā tiesā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/1192 (2016. gada 6. jūlijs) par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem. Lietas, kuru izskatīšana 2016. gada 31. augustā vēl pabeigta nebija, tika nodotas Vispārējai tiesai, sākot ar 2016. gada 1. septembri. Vispārējā tiesa turpina izskatīt šīs lietas tādā procesuālā stadijā, kādā tās bija šajā datumā, un procesuālās darbības, kuras bija veikusi bijusī Eiropas Savienības Civildienesta tiesa, paliek spēkā.

Eiropas Parlamenta loma

Jau 1990. gadā, taisot spriedumu attiecībā uz Parlamenta prasību, kas tika celta tādas likumdošanas procedūras ietvaros, kurā bija paredzēts pieņemt veselības aizsardzības regulējumu pēc Černobiļas atomelektrostacijā notikušās katastrofas, Tiesa tajā atzina, ka Parlamentam ir tiesības celt Tiesā prasību par lēmumu pasludināšanu par spēkā neesošiem, lai aizsargātu tā prerogatīvas, kuras tam ir noteiktas konkrētajā likumdošanas procedūrā.

Atbilstoši LESD 257. pantam Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var izveidot Vispārējai tiesai piederošas specializētās tiesas, kuras pirmajā instancē izskatītu un iztiesātu noteiktu kategoriju prasību pieteikumus vai noturēt tiesvedības īpašās jomās. Parlamentam un Padomei ir jāpieņem regulas vai nu, balstoties uz Komisijas priekšlikumu pēc apspriešanās ar Tiesu, vai arī uz Tiesas lūgumu pēc apspriešanās ar Komisiju.

Saskaņā ar LESD 281. pantu Eiropas Savienības Tiesas statūti tiek grozīti, Parlamentam un Padomei rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (tiek pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula). Kā šādas Parlamenta dalības piemērs ir jāmin Tiesas pašas priekšlikums, kurš tika pieņemts 2018. gada 26. martā, par to, lai grozītu tās statūtus: tas attiecas uz iespēju veikt atsevišķas izmaiņas jurisdikcijas dalījumā starp Tiesu un Vispārējo tiesu attiecībā uz prejudiciāliem nolēmumiem.

Parlaments ir viena no LESD 263. pantā minētajām iestādēm, pamatojoties uz kuras (kā puses tiesvedībā) prasības pieteikumu, Tiesa var ierosināt tiesvedību.

Saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu Parlaments var prasīt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētais starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem. Ja Tiesas atzinums ir nelabvēlīgs, paredzētais nolīgums stāties spēkā nevar, kamēr tas nav grozīts vai kamēr nav pārskatīti Līgumi. Piemēram, 2019. gada jūlijā Parlaments lūdza juridisku atzinumu par to, vai priekšlikumi par ES pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) ir saderīgi ar Līgumiem (Atzinums 1/19).

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tiesnešu un ģenerāladvokātu kandidātu atbilstību tagad vispirms izvērtē komiteja tādu septiņu personu sastāvā, no kurām vienu izvirza Parlaments (LESD 255. panta otrā daļa un Parlamenta Reglamenta 128. pants), pieņemot plenārsēdē rezolūciju.

Saskaņā ar Regulas 2015/2422 3. panta 1. punktu Tiesa 2020. gada 21. decembrī iesniedza ziņojumu par Vispārējās tiesas darbību, kuru sagatavoja ārējs konsultants. Piemēram, Regulas 2015/2422 3. panta 1. punktā ir izteikta prasība, lai ziņojumā īpaša uzmanība būtu pievērsta Vispārējās tiesas efektivitātei, tiesnešu skaita palielināšanas līdz 56 tiesnešiem nepieciešamībai un lietderībai, resursu izmantošanai un efektivitātei un turpmākai specializētu palātu izveidei un/vai citām strukturālām izmaiņām.

Šo faktu lapu ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments.

 

[1]Ziller J., “La primauté du droit de l’Union européenne”(“Eiropas Savienības tiesību augstākais spēks”), Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments, Eiropas Parlaments, 2022. gada maijs.
[2]EST, gada ziņojums par 2021. gadu.
[3]EST, gada ziņojums par 2021. gadu.

Udo Bux / Mariusz Maciejewski