Savienības ieņēmumi
ES budžets lielākoties (vairāk nekā 90 % apmērā) tiek finansēts no pašu resursiem. Gada ieņēmumiem pilnībā ir jāsedz gada izdevumi. Lēmumus par pašu resursu sistēmu, balstoties uz vienprātības principu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, pieņem Padome, un tie ir jāratificē dalībvalstīm. Komisija 2022. un 2023. gadā ierosināja pašu resursu sistēmas reformu, kas sastāvēja no diviem jaunu pašu resursu kopumiem.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. pants un 322. panta 2. punkts un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a un 171. pants;
- Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu;
- Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/768, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, Padomes 2014. gada 26. maija Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/769 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi, un Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/770 par pašu resursa aprēķināšanu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamu minēto pašu resursu, par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, un par dažiem aspektiem attiecībā uz pašu resursu, kas pamatojas uz nacionālo kopienākumu.
Mērķis
Nodrošināt Eiropas Savienībai finansiālu autonomiju budžeta disciplīnas robežās.
Kā darbojas pašu resursu sistēma
Ar 1970. gada 21. aprīļa Pašu resursu lēmumu Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) tika nodrošināta ar pašu resursiem. Saskaņā ar Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 dalībvalstu ikgadējā iemaksa pašu resursu nodrošināšanai pašlaik ir ne lielāka par 1,4 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Tā kā kopējie budžeta izdevumi nedrīkst pārsniegt kopējos ieņēmumus, šī robežvērtība attiecas arī uz izdevumiem (1.4.3.). Praksē pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam (1.4.3.) izdevumu maksimālais apjoms ir noteikts aptuveni 1,4 % līmenī no ES NKI.
Ieņēmumu sastāvs
1. Tradicionālie pašu resursi
Šos pašu resursus veido ieņēmumi no muitas nodokļa, lauksaimniecības ražojumu nodokļa un cukura nodevas, ko iekasē kopš 1970. gada. Procentuālā daļa, ko dalībvalstis var paturēt iekasēšanas izmaksu segšanai, tika atjaunota iepriekšējā līmenī, proti, no 20 % uz 25 %. Pašlaik tradicionālie pašu resursi parasti ir aptuveni 10–15 % no kopējiem pašu resursu ieņēmumiem[1].
2. PVN pašu resursi
Šos pašu resursus veido pārskaitījums Savienības budžetā, ko veido procentuāla daļa no aplēstās dalībvalstu iekasētās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas. Lai gan šis pašu resursu veids bija paredzēts jau 1970. gada lēmumā, to neizmantoja līdz dalībvalstu PVN sistēmu saskaņošanai 1979. gadā. PVN pašu resursi pašlaik ir aptuveni 10 % no pašu resursu ieņēmumiem.
3. NKI pašu resursi
NKI pašu resursi ir iemaksa, ko katru gadu budžeta procedūras ietvaros aprēķina kā vienotu procentuālo daļu no dalībvalstu NKI, un tos ieviesa ar Padomes 1988. gada 24. jūnija Lēmumu 88/376/EEK. Sākotnēji tie bija jāiekasē tikai tad, ja citi pašu resursi pilnībā nesedza izdevumus, taču šobrīd šie pašu resursi veido ES budžeta ieņēmumu lielāko daļu. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu beigām NKI pašu resursi ir trīskāršojušies, un pašlaik tie ir aptuveni 60–70 % no pašu resursu ieņēmumiem.
4. Pašu resursi, kas balstās uz plastmasas iepakojumu
Šis ir jauns pašu resursu veids, ko ieviesa 2021. gada 1. janvārī ar 2020. gada Pašu resursu lēmumu. Tā ir dalībvalstu iemaksa, kura balstās uz nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu un kuras aprēķināšanai izmanto vienotu piesaistīšanas likmi – 0,80 EUR par kilogramu. To dalībvalstu iemaksa, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par ES vidējo rādītāju, tiek samazināta, izmantojot ikgadēju fiksētas summas maksājumu, kas atbilst 3,8 kilogramiem plastmasas atkritumu uz vienu iedzīvotāju. No šī pašu resursu veida gūtie ieņēmumi nodrošina aptuveni 3–4 % no ES budžeta.
5. Citi ieņēmumi un no iepriekšējā gada pārnestais atlikums
Citi ieņēmumi ietver ES iestāžu darbinieku maksātos nodokļus, ar ko apliek viņu algu, trešo valstu iemaksas ES programmās, procentu maksājumus un sodas naudas maksājumus, ko veic uzņēmumi, attiecībā uz kuriem konstatēta ES tiesību aktu pārkāpšana. Ja budžetā ir pārpalikums, to attiecīgā finanšu gada beigās pārnes uz nākamā gada budžeta ieņēmumu daļu. Citi ieņēmumi, atlikumi un tehniskās korekcijas parasti ir aptuveni 2–8 % no kopējiem ieņēmumiem.
6. Korekcijas mehānismi
Pašu resursu sistēmu izmantoja arī, lai koriģētu nelīdzsvarotību starp dalībvalstu neto iemaksām Savienības budžetā. Lai gan 1984. gadā ieviesto Apvienotās Karalistes atlaidi vairs nepiemēro, fiksētas summas korekcija Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un Austrijas iemaksai tiks piemērota arī laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam.
7. Aizņemšanās
ES budžetā nedrīkst būt deficīts, un tā izdevumus nav atļauts finansēt, izmantojot aizņēmumus. Tomēr, lai finansētu dotācijas un aizdevumus, ko paredz atveseļošanas pasākumu kopums NextGenerationEU (NGEU), Komisijai izņēmuma kārtā un uz laiku tika atļauts kapitāla tirgos aizņemties līdz 750 miljardiem EUR (2018. gada cenās). Šo jauno neto aizņemšanos paredzēts pārtraukt 2026. gada beigās, un pēc tam būs atļautas tikai refinansēšanas operācijas. Komisija piemēro diversificētu aizņemšanās stratēģiju, apvienojot ilgtermiņa obligāciju, zaļo obligāciju un īstermiņa parādzīmju, kuras pārdod, veidojot sindikātus un rīkojot izsoles, izmantošanu ar atklātu un pārredzamu komunikāciju, pieņemot ikgadējus lēmumus par aizņemšanos un pusgada finansēšanas plānus.
Virzība uz ES pašu resursu reformu
Lisabonas līgumā atkārtoti norādīts, ka budžets pilnībā ir finansējams no pašu resursiem, un saglabātas Padomes pilnvaras pēc apspriešanās ar Parlamentu vienprātīgi pieņemt lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu[2], ieviest jaunas pašu resursu kategorijas un atcelt pastāvošās kategorijas. Līgumā noteikts arī tas, ka šādu lēmumu īstenošanas pasākumus Padome var pieņemt tikai ar Parlamenta piekrišanu.
2017. gada janvārī augsta līmeņa grupa, ko izveidoja 2014. gadā pašu resursu sistēmas vispārējai pārskatīšanai, jeb t. s. Monti grupa iepazīstināja ar savu galīgo ziņojumu par pārredzamākiem, vienkāršākiem, taisnīgākiem un demokrātiski pārskatatbildīgākiem veidiem, kā finansēt ES budžetu. Galvenais secinājums bija šāds: lai varētu risināt aktuālās problēmas un sasniegt taustāmus rezultātus ES iedzīvotāju labā, ir jāreformē ES budžets – gan tā ieņēmumu, gan izdevumu daļa.
Balstoties uz šo ziņojumu un tam sekojošo Pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni, 2018. gada 2. maijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem[3] vienkāršot pašreizējos PVN pašu resursus un ieviest jaunu pašu resursu grozu. Komisija ir ierosinājusi arī atcelt visas atlaides un no 20 % līdz 10 % samazināt to muitas nodokļa ieņēmumu daļu, ko dalībvalstis patur kā iekasēšanas izmaksas, kā arī palielināt piesaistīto pašu resursu ikgadējo maksimālo apjomu, lai ņemtu vērā mazāku kopējo ES-27 NKI un priekšlikumu ES budžetā iekļaut Eiropas Attīstības fondu.
Eiropas Parlamenta nostāja
Balstoties uz Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem, Parlaments vairākās pēdējos desmit gados pieņemtās nostājās un rezolūcijās atkārtoti ir prasījis veikt pašu resursu sistēmas padziļinātu reformu[4]. Parlaments ir uzsvēris ar pašu resursu sistēmu saistītās problēmas, it īpaši tās pārmērīgo sarežģītību un finansiālo atkarību no dalībvalstu iemaksām.
Lai panāktu stabilāku ES budžetu, kas tika iecerēts, lai atbalstītu ES politikas mērķus, tas ir vairākkārt prasījis ieviest vērienīgu un līdzsvarotu jaunu ES pašu resursu grozu, kurš būtu taisnīgs, vienkāršs, pārredzams un iedzīvotājiem fiskāli neitrāls. Parlaments arī ir pieprasījis veikt reformas, lai ieņēmumu iekasēšanu padarītu vienkāršāku, pārredzamāku un demokrātiskāku, samazinātu uz NKI balstīto iemaksu īpatsvaru, pārveidotu vai likvidētu PVN pašu resursus un pakāpeniski atteiktos no visu veidu atlaidēm.
Reformu veikšanas priekšlikumi
Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē valstu vai to valdību vadītāji vienojās par jaunu DFS, NGEU, maksājumu maksimālā apjoma palielināšanu un jauna – uz nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem balstīta – pašu resursu veida ieviešanu, sākot no 2021. gada janvāra. Tam pamatā bija Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikums aizņemties līdz 750 miljardiem EUR, starptautiskajos tirgos ES vārdā emitējot obligācijas ar 3 līdz 30 gadu atmaksas termiņu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi. Lai atbalstītu saistības, ko ES uzņēmusies nolūkā atmaksāt tirgū piesaistīto finansējumu, Komisija papildus jau ierosinātajam pastāvīgajam pašu resursu maksimālā apjoma palielinājumam no 1,2 % uz 1,4 % no NKI ir nākusi klajā ar priekšlikumu izņēmuma kārtā uz laiku palielināt pašu resursu maksimālo apjomu par 0,6 % no ES NKI, lai ņemtu vērā jauno ekonomisko kontekstu.
Savā 2020. gada 23. jūlija rezolūcijā Parlaments uzsver, ka tikai papildu jaunu pašu resursu ieviešana var palīdzēt atmaksāt ES parādu, vienlaikus glābjot ES budžetu un mazinot fiskālo spiedienu uz dalībvalstu kasēm un ES iedzīvotājiem. 2020. gada 16. septembrī Parlaments savā saskaņā ar apspriešanās procedūru sniegtajā atzinumā atkārtoti prasa saskaņā ar ceļvedi ieviest jaunus pašu resursus un atcelt visas atlaides.
2020. gada 10. novembrī Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunu vedēji panāca politisku vienošanos par DFS, pašu resursiem un atsevišķiem aspektiem attiecībā uz atveseļošanas instrumenta pārvaldību. Jaunā pielikumā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību iekļauts ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai 2021.–2027. gada laikposmā. Ieņēmumiem no jaunajiem pašu resursiem vajadzētu būt pietiekamiem, lai segtu NGEU līdzekļu atmaksu, savukārt jebkādi atlikušie ieņēmumi būtu izmantojami, lai finansētu ES budžetu saskaņā ar universāluma principu. Saskaņā ar saistošo grafiku Komisijai līdz 2021. gada jūnijam bija jānāk klajā ar priekšlikumiem par jauniem pašu resursu veidiem, kas balstās uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, digitālo nodevu un pārskatītu ETS (kas jāievieš līdz 2023. gada 1. janvārim), un līdz 2024. gada jūnijam jānāk klajā ar priekšlikumiem par papildu jauniem pašu resursu veidiem, kuri varētu ietvert finanšu darījuma nodokli un finanšu iemaksu, kas saistīta ar korporatīvo sektoru (iespējams, jaunas kopējas uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes veidā). Saskaņā ar jauno 2020. gada 14. decembrī pieņemto Pašu resursu lēmumu dažām dalībvalstīm tiek saglabātas atlaides un muitas nodokļa iekasēšanas izmaksu īpatsvars tiek palielināts no 20 % uz 25 %.
Pēc tam, kad Pašu resursu lēmumu līdz 2021. gada 31. maijam bija ratificējušas visas dalībvalstis, to piemēroja ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.
Pēc 2021. gada 14. jūlijā publicētajiem priekšlikumiem par ES ETS pārskatīšanu un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanu, 2021. gada 22. decembrī tika publicēts priekšlikums par ES pašu resursu nākamo paaudzi. Tas paredz, ka ES budžetā tiek iemaksāti 25 % no ienākumiem, kas gūti no izsolē pārdotajām ETS kvotām, 75 % no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma radītajiem ienākumiem un 15 % no atlikušās peļņas daļas, kura ES dalībvalstīm pārdalītā saskaņā ar ESAO/G20 vienošanos par starptautisku uzņēmuma ienākuma nodokļa uzlikšanu (pirmais pīlārs). 2022. gada 23. novembrī Parlaments pieņēma grozījumus minētajā priekšlikumā, par kuriem Padomei tagad ir jāpieņem lēmums. Parlaments arī ir pieņēmis rezolūciju (2023. gada 10. maija rezolūcija), kurā ierosināti vēl citi pašu resursu veidi.
Komisija 2023. gada 20. jūnijā publicēja priekšlikumus otrajam pašu resursu kopumam. Tas ietver pagaidu uz statistiku balstītus pašu resursus, ko katra valsts maksātu kā ieguldījumu par uzņēmumu gūto peļņu 0,5 % apmērā no ES uzņēmumu nosacītās peļņas bāzes (pamatojoties uz Eurostat aprēķinātiem bruto darbības rezultātiem finanšu un nefinanšu sabiedrību nozarēm). Galu galā šie pašu resursi tiks aizstāti ar patiesiem pašu resursiem, kas balstīsies uz uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu un būs gaidāmā satvara “Uzņēmējdarbība Eiropā: satvars ienākumu nodokļa uzlikšanai (BEFIT)” ieguldījums. Priekšlikumā arī paredzēts palielināt ETS pašu resursu piesaistīšanas likmi no 25 % līdz 30 % pieaugošās oglekļa cenas dēļ. Ierosinātais pašu resursu kopums varētu radīt papildu gada ieņēmumus aptuveni 23 miljardu EUR apmērā no 2024. gada un 36 miljardu EUR apmērā no 2028. gada, kas būtu aptuveni 18–20 % no kopējiem ieņēmumiem.
Andras Schwarcz