Daudzgadu finanšu shēma

Līdz šim ir bijušas piecas daudzgadu finanšu shēmas (DFS). Ar Lisabonas līgumu DFS no iestāžu nolīguma tika pārveidota par juridiski saistošu aktu. DFS, ko nosaka vismaz uz pieciem gadiem, ir jānodrošina, ka Savienības izdevumi tiek veikti godprātīgi un pašu resursu robežās, un tā paredz noteikumus, kas jāievēro Savienības gada budžetā, tādējādi liekot pamatu finanšu disciplīnai. Īpaši svarīgi ir tas, ka DFS regulā ir noteikti izdevumu maksimālie apjomi plašām izdevumu kategorijām. Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumus par jaunu DFS 2021.–2027. gadam. 2020. gada 27. maijā Komisija iesniedza atjauninātu priekšlikumu par DFS kopā ar priekšlikumu par atveseļošanas instrumentu Next Generation EU pēc Covid-19 uzliesmojuma.

Juridiskais pamats

  • Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pants;
  • Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[1];
  • Padomes 2017. gada 20. jūnija Regula (ES, Euratom) 2017/1123, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[2];
  • Padomes 2020. gada 17. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2020/538, ar kuru attiecībā uz vispārējās rezerves saistībām tvērumu groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[3];
  • Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[4].

Pamatinformācija

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados aizvien lielākā pieejamo resursu un faktisko budžeta vajadzību neatbilstība radīja konflikta gaisotni iestāžu attiecībās. Pirmā daudzgadu finanšu plāna koncepcija tika izstrādāta, mēģinot ar labākas plānošanas palīdzību mazināt konfliktu un uzlabot budžeta disciplīnu un budžeta izpildi. Pirmo iestāžu nolīgumu šajā jautājumā noslēdza 1988. gadā. Tas ietvēra 1988.–1992. gada finanšu plānu, kas pazīstams arī kā tiesību aktu kopums Delors I, kura mērķis bija nodrošināt nepieciešamos resursus Vienotā Eiropas akta budžeta izpildei. Jauns iestāžu nolīgums līdz ar 1993.–1999. gada finanšu plānu – Delors II tiesību aktu kopumu – tika noslēgts 1993. gada 29. oktobrī, un tas ļāva dubultot struktūrfondus un palielināt pašu resursu (1.4.1) maksimālo apjomu. Trešo iestāžu nolīgumu par 2000.–2006. gada finanšu plānu, dēvētu arī par “Darba kārtību 2000”, parakstīja 1999. gada 6. maijā, un viens no šā plāna svarīgākajiem mērķiem bija paplašināšanās finansēšanai nepieciešamo līdzekļu nodrošināšana. Ceturtais iestāžu nolīgums, kas attiecās uz laikposmu no 2007. gada līdz 2013. gadam, tika noslēgts 2006. gada 17. maijā.

Ar Lisabonas līgumu daudzgadu finanšu shēma no iestāžu nolīguma tika pārveidota par juridiski saistošu aktu. Papildus tam, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 312. pantā ir paredzēts, ka DFS “nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām”, tas nosaka, ka DFS arī “paredz visus citus noteikumus, kas nepieciešami ikgadējās budžeta procedūras sekmīgai norisei”. DFS regulu papildina iestāžu nolīgums, kas aptver budžeta disciplīnas, sadarbības budžeta jautājumos un pareizas finanšu pārvaldības jomas. Piektā un pašreizējā DFS, kas attiecas uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam, tika pieņemta 2013. gada 2. decembrī. Pašreizējā DFS bija pirmā, ko pieņēma, balstoties uz Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem, kuri paredz, ka Padomei, rīkojoties saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, ir pēc Parlamenta piekrišanas saņemšanas vienprātīgi jāpieņem DFS regula.

2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēma

Komisija savā 2012. gada 6. jūlija grozītajā priekšlikumā ierosināja palielināt 2014.–2020. gada saistību apropriāciju maksimālo apjomu līdz 1 033 miljardiem EUR (1,08 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI)) un maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu līdz 988 miljardiem EUR (1,03 % no ES NKI). Gandrīz gadu vēlāk – 2013. gada 27. jūnijā – Komisijas, Parlamenta un Padomes priekšsēdētāji panāca politisku vienošanos par DFS tiesību aktu kopumu, kurā saistību apropriāciju kopējais maksimālais apjoms tika samazināts līdz 960 miljardiem EUR (1,00 % no ES NKI) un maksājumu apropriāciju kopējais maksimālais apjoms – līdz 908 miljardiem EUR (0,95 % no ES NKI). Parlaments 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[5] atgādināja, ka DFS regulas un jaunā iestāžu nolīguma pieņemšana ir saistīta ar budžeta grozījumu pieņemšanu, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu papildu maksājumu apropriācijas 2013. finanšu gadam, un politisku vienošanos par attiecīgo daudzgadu programmu juridiskajiem pamatiem, kā arī augsta līmeņa darba grupas izveidi pašu resursu jautājumos.

Pēc šo nosacījumu izpildes Parlaments 2013. gada 19. novembrī deva piekrišanu regulas projektam, un Padome 2013. gada 2. decembrī pieņēma DFS regulu (Padomes Regula Nr. 1311/2013) 2014.–2020. gadam.

DFS regulas 6. panta 1. punkts paredz, ka Komisija katru gadu pirms budžeta procedūras n+1 gadam veic daudzgadu finanšu shēmas tehnisko korekciju atbilstoši ES nacionālā kopienākuma (NKI) un cenu izmaiņām un paziņo iznākumu Parlamentam un Padomei.

Komisija 2019. gada 15. maijā pieņēma DFS tehniskās korekcijas 2020. gadam atbilstoši ES NKI izmaiņām saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas (EKS 2010)[6] datiem. Šīs tehniskās korekcijas rezultātā kopējās saistību apropriācijas 2020. gadam (168 797 miljoni EUR) sasniedz 0,99 % no ES NKI un kopējās maksājumu apropriācijas (172 420 miljoni EUR) – 1,01 % no ES NKI. ES 28 NKI 2020. gadam ir noteikts 16 989 408 miljonu EUR apmērā pašreizējās cenās.

Daudzgadu finanšu shēma (ES 28), kas koriģēta attiecībā uz 2020. gadu (miljonos EUR un pašreizējās cenās)

SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 Kopā
 2014–2020
1. Gudra un iekļaujoša izaugsme 52 756 77 986 69 304 73 512 76 420 79 924 83 661 513 563
2. Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi 49 857 64 692 64 262 60 191 60 267 60 344 60 421 420 034
tostarp: ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi 43 779 44 190 43 951 44 146 44 163 43 881 43 888 307 998
3. Drošība un pilsonība 1 737 2 456 2 546 2 578 2 656 2 801 2 951 17 725
4. Globālā Eiropa 8 335 8 749 9 143 9 432 9 825 10 268 10 510 66 262
5. Administrācija 8 721 9 076 9 483 9 918 10 346 10 786 11 254 69 584
tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi 7 056 7 351 7 679 8 007 8 360 8 700 9 071 56 224
6. Kompensācijas 29 0 0 0 0 0 0 29
SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS KOPĀ 121 435 162 959 154 738 155 631 159 514 164 123 168 797 1 087 197
procentos no NKI 0,90 % 1,17 % 1,05 % 1,04 % 1,02 % 1,00 % 0,99 % 1,02 %
MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS KOPĀ 135 762 140 719 130 694 126 492 154 565 166 709 172 201 1 027 151
procentos no NKI 1,01 % 1,01 % 0,88 % 0,84 % 0,98 % 1,01 % 1,01 % 0,96 %
Pieejamā rezerve 0,22 % 0,22 % 0,35 % 0,39 % 0,22 % 0,19 % 0,19 % 0,26 %
Pašu resursu maksimālais apjoms, procentos no NKI 1,23 % 1,23 % 1,23 % 1,23 % 1,20 % 1,20 % 1,20 % 1,22 %

A. DFS 2014.–2020. gadam

Parlaments 2010. gada jūlijā izveidoja Īpašo komiteju ilgtspējīgas Eiropas Savienības politisko uzdevumu un budžeta resursu plānošanai laikposmam pēc 2013. gada (SURE), kuras uzdevums bija sagatavot ziņojumu par nākamo DFS, pirms Komisija ir iesniegusi savus priekšlikumus. Pamatojoties uz SURE komitejas ziņojumu, Parlaments 2011. gada 8. jūnijā pieņēma rezolūciju par ieguldījumu nākotnē – jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[7].

Parlaments 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā[8] politiski apstiprināja vienošanos par DFS 2014.–2020. gadam (pirms DFS tiesību aktu kopuma juridiskas apstiprināšanas 2013. gada 19. novembrī), ko Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji panāca pēc intensīvām sarunām, kurās Parlaments nodrošināja:

  • elastīgumu saistībās un maksājumos attiecībā uz izdevumu kategorijām un gadiem nolūkā pilnībā izmantot 2014.–2020. gadam paredzētās summas;
  • obligātas pārskatīšanas klauzulu, kas ļauj DFS darbības laikā no jauna izvērtēt budžeta vajadzības un, ja nepieciešams, tās koriģēt, ļaujot jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam pildīt savu lomu, kā arī apņemšanos pārskatīt turpmāko DFS darbības ilgumu; skaidru vienošanos par ES patiesas pašu resursu sistēmas ilgtspējīgu izveidi un izveides grafiku;
  • lielāku elastīgumu, lai novērstu jauniešu bezdarbu un pastiprinātu pētniecību, nesamazinot citām programmām piešķirto līdzekļu apjomu[9];
  • lielāku elastīgumu, lai ar Solidaritātes fondu nodrošinātu palīdzību lielu katastrofu gadījumā;
  • līdzekļu norobežošanu liela mēroga projektiem – ITER, Galileo un Copernicus – nolūkā aizsargāt citas programmas izmaksu pārsniegšanas gadījumā;
  • budžeta vienotību un pārredzamību, nodrošinot iedzīvotājiem pilnīgu informāciju par visiem izdevumiem un ieņēmumiem, ko radījuši ES iedzīvotāju vai to vārdā pieņemti lēmumi, un pienācīgu Parlamenta īstenotu kontroli.

B. DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšana/pārskatīšana

Vidusposma pārskatīšana bija viens no Parlamenta priekšnoteikumiem, lai pieņemtu DFS 2014.–2020. gadam. Parlamenta Budžeta (BUDG) komiteja bija atbildīga par pamata sagatavošanu Parlamenta sarunu pilnvarām saistībā ar DFS pārskatīšanu, un tā sāka sagatavošanas darbus labu laiku iepriekš. 2016. gada 29. jūnijā komiteja publiskoja ziņojumu, kurā bija izvērtēti DFS darbības pirmie gadi, izklāstīts, ko tā sagaida no Komisijas veiktās pārskatīšanas, un norādīti galvenie elementi daudzgadu finanšu shēmai pēc 2020. gada. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Parlaments 2016. gada 6. jūlijā pieņēma rezolūciju, kurā ir iekļautas Parlamenta prasības attiecībā uz pašreizējo DFS, kā arī apsvērumi saistībā ar nākamo DFS. 2016. gada 26. oktobrī Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju par Komisijas priekšlikumu, tajā paužot atzinību par Komisijas ierosinātajām DFS izmaiņām.

Visbeidzot, pēc sarunām ar Padomi un 2017. gada 7. martā panāktās vienošanās par DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanu Parlaments 2017. gada 5. aprīlī pieņēma rezolūciju[10] par DFS regulas grozīšanu. 2017. gada 20. jūnijā Padome ar vienprātīgu balsojumu pieņēma pārskatīto DFS 2014.–2020. gadam. Padome un Parlaments vienojās par papildu finansējumu 6 miljardu EUR apmērā (15 % – pārdalīti līdzekļi, 85 % – nepiešķirtie resursi), kas jāapstiprina saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru un ko varētu izmantot pasākumiem saistībā ar migrāciju (3,9 miljardi EUR) un izaugsmei un nodarbinātībai (2,1 miljards EUR, no kura 1,2 miljardi EUR tiktu piešķirti Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai). Elastības instrumenta un rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos līdzekļu papildināšana ļaus vienkāršāk pārvirzīt vairāk līdzekļu starp budžeta kategorijām un gadiem, lai varētu reaģēt uz neparedzētiem notikumiem un jaunām prioritātēm.

C. DFS 2021.–2027. gadam

Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumus par jaunu DFS 2021.–2027. gadam. Tas tika darīts vēlāk, nekā paredzēts spēkā esošajā DFS regulā, ņemot vērā pārdomu periodu par ES nākotni.

Komisijas priekšlikumā paredzētā summa ir 1 134 583 miljoni EUR (2018. gada cenās) saistību apropriācijās, kas atbilst 1,11 % no ES 27 NKI. Budžeta palielinājumi ir plānoti cita starpā robežkontroles, aizsardzības, migrācijas, iekšējās un ārējās drošības, attīstības sadarbības un pētniecības jomā, savukārt kohēzijas politikas un lauksaimniecības politikas, kā arī vēl citu jomu budžetu ir plānots samazināt. Budžeta vispārējā struktūra ir racionalizēta, un septiņās jaunās kategorijās tiks ietvertas kopā 17 politikas kopas. Atsevišķu izdevumu programmu skaitu 2021.–2027. gada periodā ir paredzēts samazināt no pašreizējām 58 programmām uz 37 programmām. Turklāt, lai uzlabotu ES budžeta izstrādes elastību, Komisija ierosina uz vairākiem īpašiem budžeta instrumentiem neattiecināt DFS maksimālos apjomus, piemēram, uz elastības instrumentu (1 miljards EUR gadā), rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (600 miljoni EUR gadā), Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (600 miljoni EUR gadā), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (200 miljoni EUR gadā), Eiropas Miera nodrošināšanas fondu un Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas instrumentu (aizdevumi līdz 30 miljardiem EUR visā DFS periodā). Eiropas Attīstības fonds (EAF) tiktu iekļauts DFS. Komisija vēl arī ierosina modernizēt ieņēmumu daļu, tostarp ieviest vairākas jaunas pašu resursu kategorijas, kuras veidotu ieņēmumi no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, dalībvalstu iemaksas par plastmasas atkritumiem un kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes daļa.

Parlaments pieņēma divas rezolūcijas par DFS 2021.–2027. gadam: vienu – 2018. gada 14. martā un otru – 2018. gada 30. maijā. Pamatojoties uz šīm rezolūcijām, Parlaments 2018. gada 14. novembrī sīkāk izklāstīja savu sarunu mandātu, tostarp grozījumus priekšlikumos par DFS regulu un iestāžu nolīgumu, kā arī sniedza pilnīgu informāciju par summām sadalījumā pa kategorijām un programmām.

Parlamenta starpposma ziņojumā jo īpaši tika norādīts uz turpmāk minētajiem jautājumiem.

DFS maksimālais saistību apjoms būtu jāpalielina no pašreizējā 1,0 % (28 ES valstīs) līdz 1,3 % no ES NKI, kas aprēķināts 27 ES valstīm, t. i., 1 324 089 miljoniem EUR (2018. gada cenās), kas ir par 16,7 % vairāk salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu. Piešķīrumi kopējai lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai būtu jāsaglabā nemainīti reālā izteiksmē, bet vairākām prioritātēm būtu jāpiešķir vairāk finansējuma, to skaitā izdevumu programmām kategorijās “Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija” (jo īpaši programmai “Apvārsnis Eiropa”), “Kohēzija un vērtības” (jo īpaši programmai Erasmus+ un jaunajai Garantijai bērniem – līdz 5,9 miljardiem EUR) un “Dabas resursi un vide” (jo īpaši programmai LIFE un jaunajam Enerģētikas pārkārtošanas fondam – līdz 4,8 miljardiem EUR). Finansējums, kas paredzēts migrācijas un robežu pārvaldības jomā strādājošajām decentralizētajām aģentūrām, būtu jāpalielina vairāk nekā četrkārtīgi, no pašreizējiem apmēram 3 miljardiem EUR līdz vairāk nekā 12 miljardiem EUR. ES budžeta ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā būtu jāveido ne mazāk kā 25 % no DFS izdevumiem 2021.–2027. gadā (šos līdzekļus integrējot dažādās attiecīgajās politikas jomās) un pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 2027. gadā – vismaz 30 % izdevumu. DFS vidusposma pārskatīšanai vajadzētu būt obligātai, un to ierosināts veikt ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam.

Parlamenta un Komisijas sākotnējais mērķis bija panākt vienošanos par DFS regulu pirms Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām, lai varētu sākt laicīgi īstenot nākamās programmas. Taču Padome (sākotnēji Austrijas, Rumānijas un Somijas prezidentūras, bet tagad Eiropadomes priekšsēdētāja Charles Michel vadībā) joprojām strādā, meklējot kompromisu, ko varētu vienprātīgi pieņemt visas dalībvalstis.

Padome 2018. gada 30. novembrī publicēja sarunu satvara projektu, kurā iekļauts teksts par kopējās finanšu paketes galvenajiem parametriem, taču nav precizētas maksimālā apjoma un galveno izdevumu piešķīrumu summas. Papildus noteikumiem saistībā ar DFS regulu sarunu satvarā arī skarti horizontāli un nozaru jautājumi par noteikumiem, kas ietilpst to izdevumu programmu jomā, kuras tiek pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Parlaments 2019. gada 10. oktobrī pieņēma rezolūciju par sarunu grupas mandāta atjaunošanu un atjaunināšanu, kurā tas mudina Komisiju nekavējoties sākt sagatavot DFS ārkārtas rīcības plānu, ja būs nepieciešams pagarināt pašreizējās DFS darbību.

Padomes prezidentvalsts Somija 2019. gada 5. decembrī iesniedza sarunu paketi, kurā pirmo reizi iekļautas daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam provizoriskās summas. Saskaņā ar šo priekšlikumu nākamā DFS 2018. gada cenās būs 1 087 miljardi EUR (1,07 % no ES 27 NKI) saistību apropriācijās.

Eiropadome 2019. gada 12. decembrī apsprieda prezidentvalsts Somijas iesniegtās jaunās DFS galvenās iezīmes un pilnvaroja Eiropadomes priekšsēdētāju debates turpināt.

Parlamenta priekšsēdētājs 2019. gada 12. decembra uzrunā Padomei norādīja, ka Somijas priekšlikums par DFS krietni atpaliek no tā, ko sagaida Parlaments, jo mērķim vajadzētu būt saglabāt finansējumu ES tradicionālajai politikai pašreizējā līmenī reālā izteiksmē, veicināt veiksmīgākās programmas un nodrošināt, ka Savienībai ir pietiekami resursi, lai risinātu jaunās problēmas, ar kurām tā saskaras. Priekšsēdētājs aicināja Eiropadomes priekšsēdētāju un Horvātijas prezidentūru turpināt sarunas, lai veicinātu samierināšanu un tuvinātu iestāžu nostājas.

Jaunā Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen paziņoja, ka Komisijas darba centrā būs rīcība klimata pārmaiņu jomā. Pēc tam kā daļu no Eiropas zaļā kursa Komisija 2020. gada 14. janvārī iesniedza priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas ir vēl viens elements DFS priekšlikumu paketē[11]. Paredzams, ka fonda finansējums būs 7,5 miljardi EUR.

Eiropadome 2020. gada 20. un 21. februārī organizēja īpašu sanāksmi, lai apspriestu DFS, taču vienošanos panākt nespēja.

Eiropas Parlaments 2020. gada 13. maijā ar milzīgu balsu vairākumu (616 balsis “par”) pieprasīja Komisijai līdz 2020. gada 15. jūnijam iesniegt priekšlikumu par DFS ārkārtas rīcības plānu, lai nodrošinātu drošības tīklu Savienības programmu līdzekļu saņēmēju aizsardzībai.

Pēc Covid-19 krīzes un nopietnām ekonomiskām sekām, ko radījusi nepieciešamo pārvietošanās ierobežojumu ieviešana Eiropas valstīs, Komisija 2020. gada 27. un 28. maijā publicēja priekšlikumus būtiskai DFS 2021.–2027. gadam pārskatīšanai. Priekšlikumi ietver DFS kopējo summu 1 100 miljardu EUR apmērā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam un papildu atveseļošanas instrumentu Next Generation EU 750 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās), no kuriem 500 miljardi EUR ir jāizmaksā dotāciju veidā un 250 miljardi EUR – aizdevumu veidā. Šis tiesību aktu kopums ietver tiesību aktu priekšlikumus par dažiem jauniem instrumentiem, kā arī izmaiņas vairākos jau iesniegtajos tiesību aktu priekšlikumos par nākamās DFS programmām. Papildu pasākumu finansējums ir jānodrošina ar aizņēmumiem finanšu tirgos. Šim nolūkam Komisija ir iesniegusi arī grozījumus ierosinātajā lēmumā par pašu resursiem, kas ļautu aizņemties līdz 750 miljardiem EUR. Ir ierosināts palielināt pašu resursu maksimālo apjomu maksājumiem līdz 1,4 % no NKI un piešķirt papildu, bet pagaidu 0,6 % no NKI, lai nodrošinātu garantijas kreditēšanas darbības pieaugumam. Komisija uzskata, ka aizdevumu atmaksu vislabāk varētu segt no ieņēmumiem no jauniem pašu resursiem. Komisija paziņoja par likumdošanas iniciatīvām, kuru mērķis ir reformēt pašu resursu sistēmu ar jauniem resursiem, kas jāievieš līdz 2024. gadam. Visbeidzot, Komisijas ierosinātajā tiesību aktu kopumā ir paredzēts 2020. gadā palielināt saistību maksimālo apjomu pašreizējās DFS ietvaros, lai atbalstu varētu izmantot jau 2020. gadā. Ierosinātais saistību maksimālā apjoma palielinājums ir 11,5 miljardi EUR. Izrietošie maksājumi atbilst spēkā esošajam maksājumu maksimālajam apjomam 2020. gadā.

Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūnijā pieņēma secinājumus par atveseļošanas centieniem (Next Generation EU), nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem.

Šajos secinājumos atveseļošanas centieniem ir apstiprināti 750 miljardi EUR laikposmam no 2021. līdz 2023. gadam, ko paredzēts finansēt no kopējiem aizņēmumiem, kā norādīts Komisijas priekšlikumā. Tomēr dotāciju un aizdevumu īpatsvars tika būtiski mainīts salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu. Dotāciju komponents tika samazināts no 500 miljardiem EUR līdz 390 miljardiem EUR, savukārt aizdevumu komponents tika palielināts no 250 miljardiem EUR līdz 360 miljardiem EUR. Eiropadome noraidīja Komisijas priekšlikumu pagaidu risinājumam, ko cita starpā veidotu spēkā esošās DFS 2020. gadam pārskatīšana 11,5 miljardu EUR apmērā.

Kopējais saistību maksimālais apjoms DFS 2021.–2027. gadam tika noteikts 1 074,3 miljardu EUR apmērā, kas ir par 60,3 miljardiem EUR mazāk nekā sākotnējā Komisijas 2018. gada priekšlikumā un ievērojami mazāk nekā 1 324,1 miljards EUR, ko pieprasa Parlaments. Maksājumu maksimālais apjoms ir noteikts 1 061,1 miljarda EUR apmērā.

Attiecībā uz tiesiskuma aspektu secinājumos ir norādīts, ka tiks ieviests nosacītības režīms, lai aizsargātu budžetu un Next Generation EU.

Attiecībā uz pašu resursiem secinājumos ir iekļauts jauns pašu resurss, kurš stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra un kura pamatā ir nereciklētie plastmasas iepakojuma atkritumi. Turklāt Komisija 2021. gada pirmajā pusgadā iesniegs priekšlikumu par oglekļa ievedcenas korekcijas mehānismu un digitālo nodevu, lai tos ieviestu, vēlākais, līdz 2023. gada 1. janvārim. Komisija tiek aicināta iesniegt pārskatītu priekšlikumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), iespējams, attiecinot to arī uz aviācijas un jūrniecības nozarēm. Visbeidzot, secinājumos ir norādīts, ka Savienība nākamās DFS darbības laikā strādās, lai ieviestu citus pašu resursus, kas varētu ietvert finanšu darījumu nodokli. Ieņēmumus no jaunajiem pašu resursiem, kas tiks ieviesti pēc 2021. gada, izmantos ar Next Generation EU saistīto aizņēmumu pirmstermiņa atmaksai. Secinājumos ir ietvertas arī ievērojamas atlaides Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai. Turklāt ir noteikts, ka dalībvalstis drīkst paturēt 25 % no iekasētajiem tradicionālajiem pašu resursiem.

Parlaments 2020. gada 23. jūlijā rīkoja īpašu plenārsēdi par Eiropadomes 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem. Pieņemtajā rezolūcijā Parlaments cita starpā pieņem zināšanai atveseļošanas instrumenta izveidi, kas ir vēsturisks solis Eiropas Savienībai. Tomēr tas pauž nožēlu par dotācijas komponenta samazināšanu galīgajā vienošanās versijā. Parlaments neatbalsta politisko vienošanos par DFS 2021.–2027. gadam tās pašreizējā redakcijā un atgādina par savām pilnvarām, kas tam piešķirtas 2018. gada novembrī.

Pašu resursu jautājumā Parlaments atkārtoti norāda, ka nesniegs piekrišanu DFS bez vienošanās par ES pašu resursu sistēmas reformu, tostarp jaunu pašu resursu groza ieviešanu līdz DFS 2021.–2027. gadam darbības beigām. Parlaments uzskata, ka būtu jācenšas segt vismaz ar NGEU saistītās izmaksas (pamatsummu un procentus), lai nodrošinātu NGEU atmaksas plāna ticamību un ilgtspēju.

Trīspusējās sarunas, kurās piedalās Parlaments, Padome un Komisija, sākās 2020. gada 27. augustā.

 

[1]OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
[2]OV L 163, 24.6.2017., 1. lpp.
[3]OV L 119, 17.4.2020., 1. lpp.
[4]OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
[5]Eiropas Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūcija par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV C 75, 26.2.2016., 47. lpp.).
[6]COM(2019)0310 ar pielikumu.
[7]OV C 380 E, 11.12.2012., 89. lpp.
[8]Eiropas Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūcija par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV C 75, 26.2.2016., 47. lpp.).
[9]2 543 miljoni EUR (2011. gada cenās), kas intensīvāk jāizmanto sākumposmā (t. i., lielākā daļa 2014. un 2015. gadā) šādām programmām: “Jaunatnes nodarbinātība” – 2 143 miljoni EUR; “Apvārsnis 2020” – 200 miljoni EUR; Erasmus – 150 miljoni EUR; un COSME 50 miljoni EUR.
[10]Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV C 298, 23.8.2018., 30. lpp.).
[11]COM(2020)0022, priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu.

Kaare Barslev