Iekšējais tirgus – vispārīgie principi

Iekšējais tirgus ir telpa, kas veicina labklājību un nodrošina preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu apriti. Tas ir pasaulē lielākais vienotais tirgus, un tas izmanto savu apjomu, lai radītu darbvietas, veicinātu uzņēmējdarbības iespējas un popularizētu Eiropas standartus globālā mērogā. Tā kā tas ir viens no Eiropas konkurētspējai svarīgākajiem faktoriem, ES koncentrējas uz atlikušo šķēršļu novēršanu, lai nodrošinātu, ka iekšējais tirgus pilnībā sniedz visas priekšrocības uzņēmumiem un pilsoņiem.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punkts, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 26., 27., 114. un 115. pants.

Mērķi

Ar Romas līgumu 1958. gadā izveidotā kopējā tirgus (vēlāk – vienotais vai iekšējais tirgus) mērķis bija likvidēt tirdzniecības šķēršļus starp dalībvalstīm, lai palielinātu ekonomisko labklājību un veicinātu “arvien ciešāku saikni starp Eiropas tautām”. Ar 1986. gada Vienoto Eiropas aktu Romas līgums tika papildināts ar mērķi izveidot iekšējo tirgu, definējot to kā “telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite”.

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci kopējā tirgū, ar Romas līgumu tika aizliegta jebkāda rīcība, kas nepieļauj, ierobežo vai kropļo konkurenci, kā arī tika paredzēti daži konkrēti izņēmumi. Ar to tika arī noteikts, ka šo noteikumu izpildes nodrošināšana tiek uzticēta Komisijai. Mūsdienās ES konkurences noteikumi joprojām ir būtiski ES iekšējā tirgus pareizai darbībai (2.5.12).

Dažas trešās valstis arī saskaņo savus noteikumus ar vienotā tirgus noteikumiem, tādējādi paplašinot tā ietekmi ārpus ES. To vidū ir Eiropas Ekonomikas zonas valstis, kas nav ES dalībvalstis – Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Šveice arī veic tirdzniecību ar vienoto tirgu, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem ar ES.

Sasniegumi

A. Kopējais tirgus

Kopējais tirgus, kas bija Romas līguma galvenais mērķis, tika sasniegts ar 1968. gada muitas savienības izveidošanu, kvotu atcelšanu, pilsoņu un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kā arī atsevišķu nodokļu saskaņošanu līdz ar pievienotās vērtības nodokļa vispārēju ieviešanu 1970. gadā. Tomēr preču un pakalpojumu brīva tirdzniecība un brīvība veikt uzņēmējdarbību joprojām bija ierobežota, jo turpinājās pret konkurenci vērsta valsts iestāžu prakse.

B. Iekšējā tirgus izveides sākums 1980. gados un Vienotais Eiropas akts

Romas līgumā izklāstītā sākotnējā pieeja, proti, tiesību aktu detalizēta saskaņošana un prasība panākt vienprātību Padomē, tika uzskatīta par traucēkli progresam. Tas mainījās pēc būtiskiem ES Tiesas nolēmumiem 1970. gados. Dassonville lietā (Lieta 8-74) Tiesa paplašināja darbības jomu attiecībā uz to, kas būtu jāuzskata par pasākumu, ar kuru ierobežo tirdzniecību kopējā tirgū. Cassis de Dijon lietā (Lieta 120/78) Tiesa ieviesa savstarpējas atzīšanas principu attiecībā uz produktiem, kas tiek likumīgi ražoti un tirgoti Eiropas Savienībā. Šie nolēmumi atjaunoja debates par kopienas iekšējo tirdzniecību un virzīja Eiropas Ekonomikas kopienu uz iekšējā tirgus ieviešanu.

Vienotais Eiropas akts stājās spēkā 1987. gada 1. jūlijā. Tajā tika nostiprināti iekšējā tirgus lēmumu pieņemšanas mehānismi, ieviešot kvalificēta balsu vairākuma principu tādās jomās kā vienots muitas tarifs, pakalpojumu sniegšanas brīvība, kapitāla brīva aprite un valsts tiesību aktu tuvināšana. Līdz 1992. gadam tika pieņemti vairāk nekā 90 % tiesību aktu, kas uzskaitīti Komisijas 1985. gada baltajā grāmatā Padomei “Iekšējā tirgus izveides pabeigšana”, turklāt pārsvarā tika piemērots noteikums par kvalificētu balsu vairākumu. Vienotais tirgus tika izveidots 1993. gadā.

C. Ceļā uz kopīgu atbildību par iekšējā tirgus izveidi: 2003.–2010. g.

Iekšējais tirgus ievērojami veicināja ES tautsaimniecības uzplaukumu un integrāciju. Iekšējā tirgus stratēģijā no 2003. līdz 2010. gadam galvenā uzmanība bija pievērsta vajadzībai veicināt preču brīvu apriti, integrēt pakalpojumu tirgus, samazināt nodokļu radīto šķēršļu ietekmi un vienkāršot normatīvo vidi. Tika panākts būtisks progress, lai nodrošinātu transporta un telekomunikāciju pakalpojumu, elektroenerģijas un gāzes piegādes un pasta pakalpojumu sniegšanas brīvību.

D. Pārstartēšana 2010. gadā: jauna vienotā tirgus stratēģija.

Pēc finanšu un ekonomikas krīzes, kas sākās 2008. gadā, kļuva skaidrs, ka vienotais tirgus ir jāatjaunina, lai vairotu uzticēšanos un stimulētu ekonomikas izaugsmi. Lai to panāktu, pēc 2010. gadā publicētā Mario Monti ziņojuma Komisija iepazīstināja ar virkni pasākumu, lai stimulētu ES ekonomiku un radītu darbvietas, izvirzot sabiedrību, patērētājus un mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) vērienīgākas vienotā tirgus politikas centrā.

Eiropas Komisija 2010. gada oktobrī publicēja paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”. Pēc tam 2011. gada aprīlī tā nāca klajā ar Vienotā tirgus aktu, kurā izklāstīti 12 mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos ekonomikai. Vēlāk 2012. gadā sekoja II Vienotā tirgus akts un Komisijas paziņojums “Vienotā tirgus labāka pārvaldība”, lai tā neizmantoto potenciālu turpinātu attīstīt un izmantot kā izaugsmes dzinējspēku.

Komisija 2015. gada oktobrī publicēja paziņojumu “Vienotā tirgus pilnīgošana: plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai”. Turklāt 2019. gada aprīlī tika pieņemta direktīva par negodīgu tirdzniecības praksi (Direktīva (ES) 2019/633).

Komisija 2015. gada maijā pieņēma digitālā vienotā tirgus stratēģiju, kurā izklāstīta intensīva likumdošanas darba programma Eiropas digitālās ekonomikas veidošanai. ES 2019.–2024. gada programmā Komisija sava darba vadlīnijās apņēmīgi iekļāva digitālā vienotā tirgus nostiprināšanu. Šī apņemšanās tika atjaunināta Komisijas 2020. gada februāra paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”.

E. Iekšējais tirgus reaģē uz COVID-19 pandēmiju un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu

COVID-19 pandēmijas laikā Komisija paziņojumā “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” uzsvēra, ka vienotā tirgus digitalizācijai būs izšķiroša nozīme bloka pakāpeniskā atveseļošanā.

ES iestādes 2021. gada aprīlī vienojās ar Regulu (ES) 2021/690 izveidot vienotā tirgus programmu – ES finansēšanas programmu (4,2 miljardi EUR laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam) ar mērķi atbalstīt Eiropas atveseļošanu pēc COVID-19 pandēmijas.

Turklāt, reaģējot uz COVID-19 krīzi, kā arī Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ar Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības aktu (ITĀSNA) (Regula (ES) 2024/2747) vienotajā tirgū tika izveidota visaptveroša sagatavotības un reaģēšanas uz krīzēm sistēma.

F. Tiek atzīmēta vienotā tirgus 30. gadadiena: jauns impulss

Komisija 2023. gada martā nāca klajā ar paziņojumu “Vienotajam tirgum 30 gadi”, ierosinot dziļāku integrāciju, ko var panākt, novēršot šķēršļus tādās svarīgās jomās kā pakalpojumi, kapitāls, enerģētika un digitālā un datu nozare.

ES līderu uzdevumā 2024. gadā tika veikti divi nozīmīgi analītiski pētījumi, kas tika iekļauti attiecīgi Enriko Letas ziņojumā un Mario Dragi ziņojumā, un to secinājumi ir līdzīgi, uzsverot, ka vienotais tirgus joprojām ir ļoti sadrumstalots. Abos pētījumos tika konstatēts, ka vienotā tirgus padziļināšanai prioritārās jomas ir finanses, enerģētika, inovācija, telekomunikācijas, aizsardzība un kosmoss.

G. Vienotā tirgus stratēģija un vienkāršošana

Kā plānots paziņojumā “ES Konkurētspējas kompass”, Komisija 2025. gada maijā nāca klajā ar jaunu vienotā tirgus stratēģiju, kuras mērķis ir novērst atlikušos šķēršļus vienotajā tirgū. Tajā ir izklāstīts, kurus tā uzskata par desmit būtiskākajiem šķēršļiem, un īpaša uzmanība ir pievērsta pakalpojumu tirgum, MVU un digitalizācijai, kā arī vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanai. Šo stratēģiju papildināja tiesību aktu vienkāršošanas pakete – viena no vairākām Komisijas pieņemtajām “Omnibusa” vienkāršošanas paketēm –, kuras mērķis ir vienkāršot noteikumus un samazināt birokrātiju uzņēmumiem.

Eiropas Parlamenta loma

A. Vispārīga informācija

Parlaments bija virzītājspēks procesā, kas noveda pie iekšējā tirgus izveides. Konkrētāk, Parlaments 1997. gada rezolūcijā atbalstīja ierosinājumu līdz 2002. gadam pārveidot iekšējo tirgu par pilnīgi integrētu vienoto tirgu. Vairākās 2006. gadā pieņemtās rezolūcijās Parlaments atbalstīja domu, ka iekšējam tirgum vajadzētu būt vienotai sistēmai, kā arī daudzu ES politikas virzienu atskaites punktam.

Eiropas Parlamentam arī bija aktīva loma, atdzīvinot iekšējo tirgu. Parlaments 2010. gada rezolūcijā par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem uzsvēra, ka jāveic pasākumi, lai efektīvāk informētu patērētājus un MVU un nodrošinātu tiem iespējas, kā arī palielinātu pilsoņu uzticēšanos. Turklāt Parlaments, reaģējot uz Vienotā tirgus aktu, 2011. gada 6. aprīlī pieņēma trīs rezolūcijas: “Pārvaldība un partnerība vienotajā tirgū”, “Vienotais tirgus Eiropas iedzīvotājiem” un “Vienotais tirgus uzņēmumiem un izaugsmei”.

Parlaments tāpat arī ir bijis aktīvs vienotā tirgus pārvaldības jomā. 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību, aicinot noteikt vienotā tirgus pārvaldības ciklu kā īpašu Eiropas pusgada pīlāru. Turklāt Parlaments 2014. gadā vispirms pieņēma rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros un pēc tam rezolūciju par SOLVIT – ES mēroga pakalpojumu, kas sniedz risinājumus problēmām attiecībā uz ES tiesībām. Pēc tam Parlaments 2016. gadā pieņēma rezolūciju par virzību uz labāku vienotā tirgus regulējumu.

Pētījumā, ko 2016. gadā veica Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO), tika uzsvērta ES ekonomikas virzība uz digitālāku, zaļāku un sociālāku politiku[1]. Pamatojoties uz to, Parlaments aicināja veidot inovatīvāku, dziļāku un taisnīgāku vienoto tirgu.

ES pilsoņiem un uzņēmumiem bieži vien ir grūti saprast piemērojamos noteikumus, jo īpaši citās ES dalībvalstīs. Parlaments stingri iestājās par “vienotas digitālās vārtejas” (Regula (ES) 2018/1724) pieņemšanu, lai nodrošinātu tiešsaistes piekļuvi informācijai un palīdzības pakalpojumiem, kas ES pilsoņiem un uzņēmumiem varētu būt vajadzīgi citā ES valstī.

2020. gada novembrī publicētajā pētījumā “Juridiskie šķēršļi dalībvalstīs attiecībā uz vienotā tirgus noteikumiem” tika secināts, ka, lai gan ES vienotais tirgus ir ļoti veiksmīgs tirgus integrācijas piemērs, dalībvalstīs vēl pastāv šķēršļi, kas neļauj vienotajam tirgum pilnībā īstenot tā potenciālu. Pētījumā aicināts veikt lokālāku kontroli attiecībā uz ierosinātajiem valstu noteikumiem, kas potenciāli varētu būt pretrunā vienotā tirgus noteikumiem un principiem.

Viena no šādām konfliktu jomām ir pakalpojumu brīva aprite. Parlaments 2021. gada 20. janvārī pieņēma rezolūciju par vienotā tirgus stiprināšanu, kurā uzsvērts, ka ir nepieciešams nodrošināt pakalpojumiem paredzēto vienotā tirgus noteikumu īstenošanu un uzlabot izpildi nodrošinošu darbību, ko veic Komisija.

Parlaments un Padome 2022. gada 23. novembrī parakstīja regulu, ar ko izveido ES vienloga vidi muitas jomā (Regula (ES) 2022/2399). Tās mērķis ir panākt, lai būtu vieglāk veikt starptautisko tirdzniecību, samazinot administratīvo slogu un izmaksas, talkā ņemot digitālos rīkus. Tādējādi uzņēmumiem un tirgotājiem būs iespējams iesniegt muitas un ar muitu nesaistītus datus, kas tiek prasīti preču muitošanā, un nokārtot formalitātes vienotā portālā attiecīgajā dalībvalstī.

Parlaments 2023. gada janvārī pieņēma rezolūciju par vienotā tirgus izveides 30. gadadienu. Tajā uzsvērta vienotā tirgus kā Eiropas integrācijas dzinējspēka un ekonomikas mugurkaula nozīme. Tomēr rezolūcijā pausts brīdinājums, ka tā sasniegumus nevar uzskatīt par pašsaprotamiem, un dalībvalstis un citas ES iestādes aicinātas no jauna apņemties vēl vairāk stiprināt vienoto tirgu, jo īpaši tādās jomās kā pakalpojumi, enerģētika, telekomunikācijas un digitālais vienotais tirgus.

IMCO 2023. gada jūlija ziņojumā par priekšlikumu regulai, ar ko izveido Vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa instrumentu, apstiprināja Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu, ierosinot to pārdēvēt par Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības aktu (ITĀSNA), lai labāk sagatavotos turpmākām krīzēm.

IMCO pieprasītajā un 2023. gada oktobrī publicētajā pētījumā par tirgus uzraudzību efektīvai patērētāju aizsardzībai ES uzsvērts, ka tirgus uzraudzības iestādēm ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu produktu atbilstību veselības, drošuma un vides standartiem, un sniegti galvenie ieteikumi par to, kā novērst nepilnības tirgus uzraudzībā un nodrošināt patērētāju aizsardzības konsekvenci.

Lai atbalstītu spēcīgāku vienoto tirgu, Parlaments 2025. gada septembrī pieņēma rezolūciju par noteikumu racionalizēšanu nolūkā stiprināt ES vienoto tirgu, mudinot Komisiju nodrošināt, ka nekādi vienkāršošanas centieni neapdraud sociālos, vides un patērētāju aizsardzības standartus. Parlaments arī aicināja izvairīties no sadrumstalotas īstenošanas un stingrāk īstenot vienotā tirgus noteikumus.

B. Vienotais tirgus, pārvarot COVID-19

COVID-19 pandēmija būtiski ietekmēja preču brīvu apriti iekšējā tirgū. Tā rezultātā Parlaments 2020. gada 17. aprīlī pieņēma rezolūciju par koordinētu ES rīcību COVID-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai.

IMCO komiteja 2021. gada februārī tika iepazīstināta ar pētījumu par COVID-19 ietekmi uz iekšējo tirgu. Pētījums atklāja, ka sākotnējā robežu slēgšana un citi pasākumi, ko veikušas dalībvalstis, būtiski samazina ne vien preču brīvu apriti iekšējā tirgū, bet arī pakalpojumu un cilvēku brīvu pārvietošanos. Tajā pašā mēnesī Parlaments un Padome izveidoja Atveseļošanas un noturības mehānismu, kurā norādīts, ka iekšējā tirgus pienācīgas darbības ilgtspējīgā atveseļošanā būtu jāiesaista spēcīgi MVU. Parlamenta 2022. gada rezolūcija par tādu šķēršļu novēršanu vienotajā tirgū, kuri nav saistīti ne ar tarifiem, ne ar nodokļiem, ir ļoti būtiska šajā ziņā, jo tā attiecas ne tikai uz vispārējiem un ierastajiem preču un pakalpojumu sniegšanas brīvības šķēršļiem, bet tajā tiek arī konkrēti apskatīts, kā COVID-19 un politiskās reakcijas uz pandēmiju rada šķēršļus vienotā tirgus četrām brīvībām (preces, kapitāls, pakalpojumi un cilvēki).

Plašāka informācija par šo tematu atrodama Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas tīmekļvietnē.

 

Costanza Pierdonati

10-2025