Patērētāju tiesību politika: principi un instrumenti
Efektīva patērētāju tiesību aizsardzības politika nodrošina vienotā tirgus pienācīgu un produktīvu darbību. Tās mērķis ir panākt, lai patērētājiem būtu garantēta iespēja īstenot savas tiesības attiecībās ar komersantiem, un garantēt vairāk drošības mazāk aizsargātiem patērētājiem. Ar patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem var uzlabot tirgus darbības rādītājus visas ekonomikas mērogā. Ar tiem tirgu var padarīt godīgāku un, sniedzot patērētājiem kvalitatīvāku informāciju, var panākt videi draudzīgākus un uz sociālo tirgu orientētākus rezultātus. Par būtiski svarīgu ES politikas mērķi ir kļuvusi nepieciešamība nodrošināt patērētājiem pilnvērtīgas iespējas, kā arī efektīvi garantēt patērētāju drošību un aizsargāt viņu ekonomiskās intereses.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. panta 2. punkta f) apakšpunkts, 12., 114. un 169. pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pants.
Mērķi
Lai atbalstītu patērētāju intereses un augstā līmenī nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, Savienībai ir jāveicina patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzība. Turklāt Savienībai ir jāatbalsta patērētāju tiesības iegūt informāciju un izglītību, kā arī tiesības apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses. Patērētāju tiesību aizsardzība ir jāiestrādā visu attiecīgo politikas jomu ES tiesību aktos.
Darbības
A. Vispārīga informācija
Patērētāju tiesību politikas jomā ES rīcības programmas pamatā ir jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma, kas pieņemta 2020. gada 13. novembrī. Minētajā programmā ar devīzi “Patērētāju noturības stiprināšana, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos” ir izklāstīts mūsdienīgs skatījums uz ES patērētāju tiesību politiku laika periodā no 2020. līdz 2025. gadam. Tā izstrādāta, arī lai pievērstos patērētāju vajadzībām, kas steidzami jārisina saistībā ar Covid-19 pandēmiju.
Programma aptver piecas galvenās prioritārās jomas.
- Zaļā pārkārtošanās: kā risināt jaunus patērētāju tiesībām problemātiskus jautājumus, kuri rodas saistībā ar zaļo pārkārtošanos, un izmantot patērētāju tiesību nostiprināšanas iespējas, ko šāds pārkārtošanās process piedāvā, un tādējādi nodrošināt, lai ilgtspējīgi ražojumi un dzīvesveids būtu pieejami visiem neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai ienākumiem.
- Digitālā pārveide: kā radīt patērētājiem drošāku digitālo telpu, kur ir aizsargātas viņu tiesības, un garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai rosinātu inovāciju, tā nodrošinot mūsdienīgākus un kvalitatīvākus pakalpojumus visiem eiropiešiem.
- Efektīva patērētāju tiesību īstenošana un aizsardzība: kā novērst Covid-19 ietekmi uz patērētāju tiesībām un izskaust gan maldinošus apgalvojumus par draudzīgumu videi, gan negodīgu komercpraksi ietekmes veidošanas un personalizēšanas paņēmienos tiešsaistē. Par patērētāju tiesību īstenošanu pirmkārt un galvenokārt ir atbildīgas valstu iestādes, taču svarīgu koordinācijas un atbalsta uzdevumu šajā ziņā pilda arī ES, pamatojoties uz Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
- Pievēršanās konkrētām patērētāju vajadzībām: kā ņemt vērā to patērētāju vajadzības, kuri noteiktās situācijās var būt neaizsargāti un kuriem tādēļ vajadzīgi papildu aizsardzības mehānismi. Šādas situācijas veidošanos var veicināt atsevišķu patērētāju vai patērētāju grupu sociālie apstākļi vai īpašās iezīmes.
- Patērētāju tiesību aizsardzība globālā kontekstā: kā ar tirgus uzraudzību un ciešākā sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm ES partnervalstīs garantēt drošu importu un aizsargāt ES patērētājus no negodīgas prakses, kuru izmanto trešo valstu ekonomikas dalībnieki.
ES iestādes sistemātiski uzrauga patērētāju tiesību politikas īstenošanu un šajā nolūkā izmanto Patērētāju situācijas rezultātu pārskatu, ar ko nodrošina valsts patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu uzraudzību trijās jomās (zināšanas un uzticēšanās, atbilstība un izpildes nodrošināšana, sūdzības un strīdu izšķiršana) un izvērtē, ciktāl ir izdevies panākt ES mazumtirdzniecības tirgus integrāciju, spriežot pēc pārrobežu darījumu līmeņa uzņēmēju un patērētāju attiecībās un e-komercijas attīstības. Patērētāju tiesību politikas īstenošanas sistemātiskai uzraudzībai tiek izmantots vēl arī patēriņa tirgu rezultātu pārskats, kuru sagatavo, aptaujājot patērētājus par nesen gūtu iepirkšanās pieredzi, un tādējādi cenšas izsekot vairāk nekā 40 patēriņa tirgu izpildes rādītājiem pēc šādiem galvenajiem raksturlielumiem: uzticēšanās pārdevējam, ka tas ievēros patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus; piedāvājumu salīdzināmība; tirgū pieejamā izvēle; ciktāl tiek attaisnotas patērētāju cerības; kaitējums, ko rada problēmas, ar kurām patērētāji saskaras.
Turklāt 2021. gada 28. aprīlī sākās Vienotā tirgus programmas īstenošana, lai palīdzētu pilnībā atraisīt vienotā tirgus potenciālu un panākt Eiropas atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas. Ar 2021.–2027. gada periodam atvēlētu 4,2 miljardu EUR budžetu tā nodrošina integrētu kompleksu vienotā tirgus pārvaldības atbalstam un stiprināšanai, arī attiecībā uz finanšu pakalpojumiem.
B. Konkrētās nozarēs veicami pasākumi (2.2.2.)
1. Patērētāju grupas
ES patērētāju interešu pārstāvības grupu līdzdalība ir ES iestāžu prioritāte.Eiropas Patērētāju padomdevēju grupa (ECCG) ir Komisijas galvenais forums konsultācijām ar valsts un Eiropas patērētāju organizācijām. Šī grupa, kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/705/EK, var konsultēt un informēt Komisiju par ikvienu ar patērētāju interesēm saistītu jautājumu, kas aktuāls ES līmenī. Parlaments un Padome 2017. gadā pieņēma Regulu (ES) 2017/826, ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā.
2. Patērētāju izglītošana
Patērētāju izglītošanas pasākumus ES ir organizējusi dažādos posmos, piemēram, patērētāju izglītošanu pakāpeniski iekļaujot pamatskolu un vidusskolu mācību programmās. Viena no iniciatīvām, kas ar šādu mērķi tiek īstenota, ir patērētāju izglītošanas platforma Consumer Classroom – visai Eiropai kopīga tīmekļa vietne skolotājiem, kas pieejama vairākās valodās. Tajā ir apkopots plašs patērētāju izglītošanai veltītu publikāciju klāsts no visas Eiropas Savienības un ir piedāvāti interaktīvi sadarbības rīki, kas palīdz skolotājiem sagatavoties nodarbībām un nodrošināt, ka tās ir pieejamas audzēkņiem un arī citiem skolotājiem. Tiešsaistes interaktīvais patērētāju izglītošanas rīks Dolceta bija paredzēts ne vien pasniedzējiem un skolotājiem, bet arī patērētājiem, un tajā cita starpā aplūkoti tādi jautājumi kā galvenās patērētāju tiesības, ražojumu drošums un lietpratība finanšu jomā.
3. Patērētāju informēšana
Labāka informācija un pamatīgākas zināšanas par patērētāju tiesībām varētu vairot patērētāju uzticēšanos. Eiropas Savienība ir izveidojusi Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centrus (ECC-Net), lai sniegtu patērētājiem informāciju un konsultācijas par to, kā rīkoties pārrobežu iepirkšanās procesā, un lai izskatītu patērētāju sūdzības. Paralēli darbojas arī tīkls FIN-NET, kura uzdevums ir izskatīt sūdzības par pārrobežu finanšu pakalpojumiem. Komisija arī rīko patērētāju informēšanas kampaņas dalībvalstīs un publicē patērētājiem sagatavotus praktiskus norādījumus. Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla SOLVIT uzdevums ir izšķirt strīdus, kas rodas, ja ir pārkāpti ES tiesību akti.
Svarīga nozīme ir portālam “Tava Eiropa”, kur ir pieejama izsmeļošāka informācija par patērētāju tiesību politiku un kas veicina dažādu informācijas avotu apkopošanu vienā informācijas references centrā. Ar vienotās digitālās vārtejas palīdzību (Regula (ES) 2018/1724) ir nodrošināts, lai informācija būtu vēl vieglāk pieejama.
Kā vienu no aprites ekonomikas tiesību aktu kopuma elementiem Komisija 2022. gada 30. martā publicēja priekšlikumu direktīvai par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību. Šī priekšlikuma galvenais mērķis ir mudināt patērētājus izvēlēties videi draudzīgas opcijas, tādēļ nodrošinot viņus ar vajadzīgo informāciju.
4. Patērētāju tiesību īstenošana
Patērētāju tiesību efektīva un pareiza īstenošana ir tikpat svarīga, cik šo tiesību esamība. Par šo tiesību īstenošanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstu valsts iestādes. Ar Regulu (EK) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, šīs dalībvalstu valsts iestādes ir apvienotas ES mēroga tīklā, nodrošinot tām pamatu informācijas apmaiņai un kopīgai sadarbībai, kuras mērķis ir nepieļaut, ka tiek pārkāpti patērētāju tiesību aizsardzības akti (tas attiecas, piemēram, uz maldinošu reklāmu, kompleksajiem brīvdienu ceļojumiem vai tālpārdošanu). Tīkls veic arī koordinētas izmeklēšanas darbības un tiesību īstenošanas pasākumus (piemēram, veicot interneta pārbaudes, kuru laikā iestādes novērtē tīmekļa vietņu atbilstību tiesību aktiem).
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments neatlaidīgi pilnveido patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus Eiropas Savienībā. No tehniskas standartu saskaņošanas iekšējā tirgus veicināšanas nolūkā patērētāju tiesību aizsardzības politika ir kļuvusi par vienu no dzinuļiem, kuru mērķis ir veicināt labākas “pilsoņu Eiropas” veidošanu. Pateicoties Eiropas Parlamenta veikumam likumdošanas jomā, kopš 2014. gada 13. jūnija dalībvalstīm ir nācies piemērot valsts tiesību aktus, ar kuriem tiek īstenota Patērētāju tiesību direktīva, kas Parlamentā tika pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu.
Parlaments 2017. gada 12. decembrī pieņēma Regulu (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai tādējādi panāktu, ka efektīvāk tiek piemēroti noteikumi par sadarbību starp valstu iestādēm, kurām uzticēts nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu izpildi, un ka šī sadarbība tiek efektīvāk īstenota.
Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”, Parlaments 2019. gada 27. novembrī pieņēma Direktīvu (ES) 2019/2161 par Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu. Savukārt 2020. gada 25. novembrī Parlaments pieņēma Direktīvu (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai.
Parlaments ne vien izstrādā ES tiesību aktus, bet arī nosaka darba kārtību politikas īstenošanai patērētāju tiesību aizsardzības jomā, pieņemot patstāvīgus ziņojumus. Parlaments ir bijis īpaši aktīvs, nodrošinot vairāk budžeta līdzekļu patērētāju tiesību aizsardzības pasākumiem, kā arī patērētāju pārstāvības veidošanai dalībvalstīs, īpaši pievēršoties dalībvalstīm, kuras ES pievienojās pēc 2004. gada. Parlaments 2018. gada 13. septembrī pieņēma rezolūciju par divējādas kvalitātes produktiem vienotajā tirgū, rezolūcijā norādot, ka šāda prakse ir diskriminējoša un pretrunā tam, ko sagaida patērētāji.
Parlaments 2020. gada 25. novembrī pieņēma rezolūciju par virzību uz ilgtspējīgāku uzņēmumiem un patērētājiem paredzētu vienoto tirgu, uzmanību rezolūcijā vēršot uz to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai patēriņa preces būtu izturīgas un remontējamas un lai patērētājiem būtu vairāk tiesību un informācijas, kas palīdz viņiem izdarīt ilgtspējīgu izvēli[1].
Covid-19 krīzes periodā patērētāju tiesību aizsardzība bija ārkārtīgi svarīga, lai garantētu, ka tiek atmaksāti atceltie pakalpojumi, un lai apkarotu maldinošas informācijas izplatīšanos un nepieļautu, ka negodīgi tirgotāji pa nesamērīgi augstām cenām pārdod viltotus vai normām neatbilstošus medicīniskos izstrādājumus. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja 2020. gada 23. martā nosūtīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniecei Margrētei Vestagerei (Margrethe Vestager), komisāriem Tjerī Bretonam (Thierry Breton) un Didjē Reindersam (Didier Reynders), kā arī Padomes prezidentvalstij Horvātijai adresētu vēstuli. Vēstulē bija prasīts pielikt vēl vairāk pūļu, lai pārvarētu Covid-19 krīzi, un akcentēta attiecīgā procesa demokrātiskas pārraudzības nozīme. IMCO komitejas uzdevumā Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departaments 2020. gada 9. novembrī rīkoja tīmekļsemināru[2] par Covid-19 ietekmi uz iekšējo tirgu un patērētāju tiesību aizsardzību. Uzsvars tajā bija likts uz pandēmijas negatīvo seku mazināšanu valsts un ES līmenī ieviesto pasākumu rezultātā, un tika ierosināts, ko vēl varētu darīt, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību gan patlaban, gan turpmākās krīzes situācijās. Par tiesiskumu un patērētāju tiesībām atbildīgais komisārs Didjē Reinderss 2020. gada 19. novembrī iepazīstināja IMCO komiteju ar jauno Patērētāju tiesību aizsardzības programmu. Minētajā programmā ir vērtēta Covid-19 ietekme uz patērētājiem un analizēti ilgtermiņa patērētāju tiesību politikas jautājumi, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos un digitālo pārkārtošanos, rīcību patērētāju neaizsargātības kontekstā, patērētāju tiesību efektīvu īstenošanu un starptautisku sadarbību ar partnervalstīm.
IMCO komiteja 2021. gada 22. februārī tika iepazīstināta ar vispusīgu pētījumu[3], kurā ieskicēta Covid-19 ietekme uz iekšējo tirgu. Pētījumā izklāstīts, kā dalībvalsts un ES līmenī noteiktie ierobežojumi ietekmē preču un pakalpojumu brīvi apriti un personu brīvu pārvietošanos. Pētījumā ir formulēti ieteikumi politikas veidošanai attiecībā uz to, kā risināt nākotnē iespējamas krīzes situācijas, lai pastāvīgi būtu iespējama brīva aprite un pārvietošanās, tādēļ, piemēram, piešķirot finansējumu, kas jāizmanto turpmāku vakcīnu izstrādei un iepirkšanai, un nodrošinot attiecīgo noteikumu pastāvīgu koordināciju ES līmenī.
Viens no sektoriem, kuram pievērsta Parlamenta un jo īpaši IMCO komitejas galvenā uzmanība, ir patērētāju tiesību politika tiešsaistes pakalpojumu un digitālo pakalpojumu jomā. IMCO komitejas uzdevumā sagatavotajā pētījumā[4] par nelikumīga satura moderāciju tiešsaistes platformās, kas publicēts 2020. gada jūnijā, ir konstatēts, ka līdz ar kopregulējumu, kuru nodrošinātu tiešsaistes platformas, vēl stingrāku var padarīt ES tiesisko regulējumu, lai aizsargātu patērētājus no nelikumīga vai kaitīga satura tiešsaistē. Vēl vienā pētījumā, kas publicēts 2021. gada jūnijā, analizēts tas, kā uz konkrētu mērķauditoriju vērsta reklāma ietekmē reklāmdevējus, tirgus pieejamību un patērētāju izvēli.
Parlaments 2020. gada 20. oktobrī pieņēma trīs rezolūcijas – “Digitālo pakalpojumu tiesību akts: vienotā tirgus darbības uzlabošana”, “Digitālo pakalpojumu tiesību akts un ar pamattiesību ievērošanu saistītās problēmas” un “Digitālo pakalpojumu tiesību akts: komerctiesību un civiltiesību noteikumu pielāgošana komercvienībām, kas darbojas tiešsaistē” –, izklāstot savu plānu attiecībā uz to, kā ar skatu nākotnē nodrošināt digitālā vienotā tirgus darbību un cita starpā arī spēcīgāku aizsardzību patērētāju tiesību aizsardzībai tiešsaistē. Liela daļa patstāvīgo ziņojumu satura nonāca Komisijas priekšlikumos, kurus grozīja un par kuriem 2021. gada decembrī IMCO komitejā veiksmīgi nobalsoja (2.1.7.). Patērētāju tiesību aizsardzībai digitālajā vidē ārkārtīgi liela nozīme ir tam, ka 2022. gada martā un aprīlī ir panākta provizoriska politiska vienošanās attiecīgi par Digitālo tirgu aktu un par Digitālo pakalpojumu aktu.
IMCO komiteja 2021. gada 27. septembrī rīkoja atklātu uzklausīšanu par patērētāju tiesību aizsardzību un automatizētiem lēmumu pieņemšanas instrumentiem mūsdienu ekonomikā. Uzklausīšanas sanāksmē galvenā uzmanība bija pievērsta risinājumiem, kuri nodrošina patērētāju aizsardzību pret riskiem, kas saistīti ar profesionālu mākslīgā intelekta pakalpojumu izmantošanu un ar automatizētu lēmumu pieņemšanas instrumentu darbinātu viedo izstrādājumu izmantošanu, un tika akcentēti risinājumi, kuri ļauj gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi uzlabot patērētājiem sniegto informāciju. Patērētāju, uzņēmumu, sertifikācijas struktūru un akadēmisko aprindu pārstāvji izklāstīja savu redzējumu attiecībā uz spēkā esošo ES regulējumu un prasībām, kas būtu jāievieš, lai augstā līmenī garantētu patērētāju tiesību aizsardzību un patērētāju uzticēšanos. Attiecīgie pārstāvji arī iepazīstināja ar savu viedokli par to, kādi problemātiski jautājumi tādēļ varētu rasties uzņēmumiem un kā varētu panākt efektīvu izpildes nodrošināšanu. IMCO komitejas locekļi uzsvēra, ka ir jāveido uzticību rosinoša vide, un pauda savu viedokli par to, kā uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu. Turklāt 2022. gada maijā IMCO komiteja rīkoja atklātu uzklausīšanu par digitālām produktu pasēm – kā ar lielāku pārredzamību un patērētāju tiesību aizsardzību panākt, lai patērētāji digitalizācijas vidē būtu labāk informēti.
Vēl Parlaments 2022. gada 7. aprīlī pieņēma rezolūciju par patērētāju tiesībām uz remontu. Rezolūcija tapusi ar divējādu mērķi – nodrošināt patērētājus ar ražojumiem, kas ne vien kalpo ilgi, bet ko var arī remontēt. IMCO komiteja 2022. gada 20. aprīlī rīkoja atklātu uzklausīšanu par to, kā uzturēt spēkā patērētāju tiesības gadījumos, kad tie iepērkas aiz ES robežām. Uzklausīšana tika rīkota, lai sniegtu pārskatu par pašreizējo stāvokli patērētāju tiesību jomā gadījumos, kad tie iepērkas aiz ES robežām, piemēram, attiecībā uz tādiem elementiem kā informācija pirms līguma noslēgšanas un aizsardzība pret negodīgu praksi un negodīgiem līguma noteikumiem.
Christina Ratcliff / Barbara Martinello / Vasileios Litos