Atjaunojamie energoresursi

Atjaunojamie enerģijas avoti (vēja enerģija, saules enerģija, hidroelektroenerģija, okeāna enerģija, ģeotermālā enerģija, biomasa un biodegviela) ir fosilā kurināmā alternatīvas, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, dažādot energoapgādi un samazināt atkarību no nedrošajiem un nepastāvīgajiem fosilā kurināmā, jo īpaši naftas un gāzes, tirgiem. Atjaunīgos energoresursus veicinošs ES tiesiskais regulējums ir būtiski attīstījies pēdējos 15 gados. 2021. gadā atjaunīgā enerģija veidoja 21,8 % no ES enerģijas bruto galapatēriņa. Likumdevēji 2023. gadā palielināja ES 2030. gada atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju līdz 42,5 %, cenšoties sasniegt 45 %.

Juridiskais pamats un mērķi

Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pants.

Sasniegumi

A. Atjaunojamo energoresursu direktīva

1. Atjaunojamo energoresursu direktīva – ceļā uz 2020. gadu

Sākotnējā Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas pieņemta 2009. gada 23. aprīlī, tika noteikts, ka līdz 2020. gadam 20 % no ES bruto enerģijas galapatēriņa un 10 % no katras dalībvalsts enerģijas patēriņa transporta jomā jābūt iegūtam no atjaunīgajiem energoresursiem. Direktīva noteica un apstiprināja obligātos valstu mērķrādītājus, kas atbilst ES vispārējam mērķim, un aicināja dalībvalstis izstrādāt indikatīvas trajektorijas savu mērķu izpildei, iesniegt valsts atjaunojamo energoresursu rīcības plānus un reizi divos gados publicēt savu valsts progresa ziņojumupar atjaunojamiem energoresursiem. Tajā ir izklāstīti dažādi mehānismi, ko dalībvalstis var izmantot, lai veicinātu ieguldījumus atjaunīgajos energoresursos, piemēram, atbalsta shēmas, izcelsmes apliecinājumi, kopīgi projekti, sadarbība ar trešām valstīm, kā arī biodegvielas ilgtspējas kritēriji.

2018. gada decembrī paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ietvaros stājās spēkā pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva. Šajā direktīvā, kas ES dalībvalstīm līdz 2021. gada jūnijam bija jātransponē savos valsts tiesību aktos, ir noteikts jauns saistošais ES atjaunīgo energoresursu mērķrādītājs, proti, līdz 2030. gadam panākt šādu resursu īpatsvaru 32 % apmērā no bruto enerģijas galapatēriņa un līdz 14 % palielināt atjaunīgās degvielas īpatsvaru transporta nozarē. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 ES dalībvalstis enerģētikas jomā piedāvā savus nacionālos mērķrādītājus un izstrādā 10 gadu nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP), kas attiecībā uz 2021.–2030. gada periodu bija jāiesniedz līdz 2023. gada martam. NEKP uzraudzību nodrošina, reizi divos gados iesniedzot progresa ziņojumus, un tos vērtē arī Komisija, kura var veikt pasākumus ES līmenī, lai panāktu minēto plānu saskaņotību ar kopējiem ES mērķrādītājiem.

2. Atjaunojamo energoresursu direktīva – ceļā uz 2030. gadu

Pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva, kas atjaunināta ar Direktīvu (ES) 2023/2413, ir trīs būtisku grozījumu rezultāts. 2021. gada jūlijā paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros tika veikts pirmais grozījums, kura mērķis bija saskaņot Savienības atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus ar tās jaunajām klimatiskajām iecerēm, proti, līdz 2030. gadam palielināt saistošo ES atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju līdz 40 % un, nosakot papildu apakšmērķus, veicināt atjaunīgo degvielu, piemēram, ūdeņraža, izmantošanu rūpniecībā un transportā. 2022. gada maijā plāna REPowerEU ietvaros, ņemot vērā Krievijas uzsākto agresiju pret Ukrainu, ar otro grozījumu centās paātrināt pāreju uz tīru enerģiju saskaņā ar lēmumu pakāpeniski izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, līdz 2030. gadam palielinot saistošo ES atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju līdz 45 %, uzstādot siltumsūkņus, palielinot saules fotoelementu jaudu un importējot atjaunīgo ūdeņradi un biometānu. 2022. gada novembrī tika izdarīts trešais grozījums (ar Padomes regulu), kura mērķis bija paātrināt atjaunīgās enerģijas izvēršanu, nosakot, ka atjaunīgās enerģijas stacijas ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs, ļaujot ātrāk piešķirt atļauju atjaunīgās enerģijas projektiem un paredzot konkrētas atkāpes no ES vides tiesību aktiem.

2023. gada oktobrī Atjaunojamo energoresursu direktīvas (AED) atjauninātajā versijā atjaunīgo energoresursu mērķrādītājs 2030. gadam tika palielināts līdz 42,5 % līdz 2030. gadam, vienojoties, ka dalībvalstis centīsies sasniegt 45 %. Jaunā direktīva paātrina atļauju piešķiršanas procedūras jaunām atjaunojamās enerģijas elektrostacijām, piemēram, saules enerģijas paneļiem vai vējturbīnām, un nosaka maksimālo laiku jaunu iekārtu apstiprināšanai līdz 12 mēnešiem atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgajās teritorijās un līdz 24 mēnešiem citās vietās. Transporta nozarē tā nosaka vai nu līdz 2030. gadam panākt atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvaru 29 % apmērā, vai arī par 14,5 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, plašāk izmantojot modernās biodegvielas un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, piemēram, ūdeņradi. Rūpniecības nozarei direktīva ievieš saistošus atjaunīgā ūdeņraža īpatsvara mērķrādītājus – 42 % no kopējā ūdeņraža patēriņa līdz 2030. gadam un 60 % – līdz 2035. gadam, kā arī indikatīvu mērķrādītāju – atjaunīgo energoresursu gada vidējo pieaugumu par 1,6 procentpunktiem. Tā ievieš arī indikatīvu mērķrādītāju dalībvalstīm, proti, līdz 2030. gadam panākt, ka 5 % no jaunuzstādītās atjaunīgās enerģijas jaudas iegūst no inovatīvām tehnoloģijām.

B. Eiropas zaļais kurss

Ar 2019. gada 11. decembrī pieņemto Eiropas zaļo kursu tika pausta apņemšanās risināt enerģētikas, klimata un vides problēmas un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Energosistēmas pārveidei ir būtiska nozīme, jo enerģijas ražošana un izmantošana rada vairāk nekā 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.

2021. gada jūlijā un decembrī ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” – priekšlikumu kopumu ES enerģētikas, klimata un bioloģiskās daudzveidības tiesību aktu pārskatīšanai un atjaunināšanai – Eiropas zaļais kurss tika ieviests praksē. Paketē bija iekļauti priekšlikumi Atjaunojamo energoresursu direktīvai, Energoefektivitātes direktīvai, Enerģijas nodokļu direktīvai, Ēku energoefektivitātes direktīvai, Ūdeņraža un dekarbonizētas gāzes tirgus paketei, regulai par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un Sociālajam klimata fondam, kā arī vairāki citi priekšlikumi.

Pēc Krievijas uzsāktās agresijas pret Ukrainu ar REPowerEU plānu 2022. gada martā un maijā tika grozīta pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai pakāpeniski izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Pamatojoties uz REPowerEU, ES pieņēma vairākus pasākumus, tostarp Atļauju piešķiršanas regulu, kas vienkāršoja un paātrināja atļauju piešķiršanas atjaunīgajiem energoresursiem procedūras, galveno uzmanību pievēršot konkrētām tehnoloģijām un projektiem, piemēram, saules fotoelementiem, vēja enerģijai un siltumsūkņiem, kā arī energoatjaunināšanai.

Sarunās par šiem svarīgajiem dokumentiem ir panākts ievērojams progress, un 2023. gadā tie lielā mērā jau ir pabeigti.

1. No atjaunīgajiem resursiem iegūtas enerģijas finansēšanas mehānisms

Ar Regulu 2020/1294 izveido ES finansēšanas mehānismu, kura mērķis ir palīdzēt valstīm sasniegt savus individuālos un kolektīvos atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus. Šāds mehānisms savieno valstis, kas iegulda projektu finansēšanā (ieguldītājas valstis), ar valstīm, kuras piekrīt, ka to teritorijā tiek īstenoti jauni projekti (uzņēmējas valstis). Komisija izklāsta, kāda ir mehānisma īstenošanas sistēma un finansēšanas līdzekļi, un nosaka, ka mehānismam atbilstošas darbības var finansēt ar dalībvalstu, ES fondu vai privātā sektora ieguldījumu. Enerģijas apjoms, kas saražots šī mehānisma izmantošanas rezultātā, tiks ņemts vērā, nosakot atjaunīgo energoresursu mērķrādītājus visām iesaistītajām valstīm.

C. Turpmākie pasākumi

1. Eiropas enerģētikas tīkls

Eiropas enerģētikas tīkls (TEN-E) ir politikas elements, ar ko mērķtiecīgi iecerēts savienot ES dalībvalstu enerģētikas infrastruktūru. TEN-E regulā saskaņā ar 2050. gada klimatneitralitātes mērķi ir paredzēti ES noteikumi par pārrobežu energoinfrastruktūru. Tajā ir norādīti 11 prioritārie koridori un trīs prioritārās tematiskās jomas, noteikti jaunie kopīgu interešu projekti (KIP) dalībvalstīm, ierosināti savstarpēju interešu projekti (SIP) ES un trešo valstu attiecību kontekstā, akcentēta jūras vēja enerģijas projektu nozīme un liegta iespēja izmantot ES finansējumu turpmākiem dabasgāzes projektiem. Regula veicina atjaunīgās enerģijas un jaunu tīras enerģijas tehnoloģiju integrāciju energosistēmā, savieno no Eiropas enerģijas tirgiem patlaban izolētus reģionus un nostiprina jau izveidotos pārrobežu starpsavienojumus, sekmē sadarbību ar partnervalstīm un piedāvā risinājumus, kas ļauj vienkāršāk un ātrāk īstenot atļauju un apstiprinājumu piešķiršanas procedūras.

2. Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana

Komisija 2021. gada jūlijā publicēja priekšlikumu par Enerģijas nodokļu direktīvas (Direktīva 2003/96/EK) pārskatīšanu, piedāvājot nodokļu uzlikšanu energoproduktiem saskaņot ar ES enerģētikas un klimata politikas nostādnēm, veicināt tīras tehnoloģijas un likvidēt novecojušus izņēmumus un zemākās likmes, kas patlaban mudina izmantot fosilā kurināmā resursus.

D. Ar konkrētiem resursiem saistīti jautājumi

1. Saules enerģija

Ar plānu REPowerEU ieviestās stratēģijas mērķis ir līdz 2025. gadam divkāršot saules fotoelementu jaudu un līdz 2030. gadam panākt, ka šādu uzstādīto elementu jauda sasniedz 600 GW. Minētajā plānā iestrādāts arī pakāpeniski īstenojams juridisks pienākums uz jaunām sabiedriskām, komerciālām un dzīvojamām ēkām uzstādīt saules enerģijas paneļus un stratēģija, kuru īstenojot jāpanāk, ka divreiz ātrākā tempā tiek izvērsta siltumsūkņu izmantošana centralizētajās un komunālajās siltumapgādes sistēmās. Turklāt saskaņā ar minēto plānu dalībvalstīm ir jānoskaidro, kuras teritorijas ir izdevīgas atjaunojamās enerģijas ražošanai, un jāpieņem tām atbilstoši izstrādāti plāni ar īsākām un vienkāršākām atļauju piešķiršanas procedūrām.

2. Biomasa, biodegviela un ūdeņradis

Atjaunojamo energoresursu direktīvā ((ES) 2018/2001) ir noteikts mērķrādītājs līdz 2025. gadam panākt 1 % un līdz 2030. gadam – 5,5 % moderno biodegvielu, biogāzes un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu (RFNBO) īpatsvaru transporta nozarē.

2020. gada jūlijā ES Energosistēmas integrācijas stratēģijā un ūdeņraža stratēģijā tika izvirzīti trīs mērķi: līdz 2024. gadam ir jāpanāk, ka ES ir no atjaunojamiem resursiem iegūta ūdeņraža elektrolīzeri ar vismaz 6 GW lielu jaudu un ka no atjaunojamiem resursiem tiek saražots līdz pat 1 miljonam tonnu ūdeņraža; līdz 2030. gadam ir jāpanāk, ka ES ir no atjaunojamiem resursiem iegūta ūdeņraža elektrolīzeri ar vismaz 40 GW lielu jaudu un ka no atjaunojamiem resursiem tiek saražots līdz pat 10 miljoniem tonnu ūdeņraža; un ir jāpanāk atjaunīgā ūdeņraža plaša mēroga ieviešana no 2030. gada. Komisija ar plānu REPowerEU 2022. gada maijā noteica mērķrādītāju 2030. gadam – saražot un importēt 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža. 2023. gada oktobrī Atjaunojamo energoresursu direktīvā tika noteikts indikatīvs mērķrādītājs, proti, panākt, ka līdz 2030. gadam atjaunīgā ūdeņraža īpatsvars ir 42 % no kopējā ūdeņraža patēriņa un līdz 2035. gadam – 60 % no kopējā ūdeņraža patēriņa rūpniecībā.

3. Atkrastes vēja enerģija

2020. gada 19. novembrī Komisija publicēja ES Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt no atkrastes atjaunīgajiem energoresursiem ES saražotās elektroenerģijas apjomu no 12 GW 2020. gadā līdz vairāk nekā 60 GW 2030. gadā un līdz 300 GW 2050. gadā. TEN-E regula, kas stājās spēkā 2022. gada jūnijā, ievieš nesaistošas reģionālās vienošanās atkrastes atjaunīgās enerģijas izvēršanai. 2023. gada janvārī dalībvalstis vienojās par augstākiem nesaistošiem mērķiem atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanai 111 GW un 317 GW apmērā attiecīgi līdz 2030. un 2050. gadam.

4. Okeāna enerģija

2014. gada janvārī Komisija publicēja plānu rīcībai jūras enerģijas jomā, lai palīdzētu īstenot jūru un okeānu enerģijas potenciālu, tostarp viļņu, plūdmaiņu, termālās enerģijas konversijas un sāļuma gradienta spēka izmantošanu. Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā ir arī uzsvērts, ka līdz 2030. gadam būs jāpanāk 5 reizes lielāka un līdz 2050. gadam – 25 reizes lielāka šādas enerģijas izmantošanas jauda.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments konsekventi ir atbalstījis atjaunojamo energoresursu izmantošanu un uzsvēris, ka ir svarīgi noteikt obligātus mērķus 2020. gadam, kā arī 2030. gadam.

Ņemot vērā 2018. gadā plānoto Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, Parlaments 2018. gada janvārī atbalstīja ierosinājumu noteikt Savienībai saistošu vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķrādītāju 2030. gadam un nostiprināja tiesības uz pašpatēriņu. Pēc sarunām ar Padomi saistošais mērķrādītājs ES tika samazināts – vismaz 32 %.

Parlaments 2020. gada janvārī pieņēma rezolūciju par Eiropas zaļo kursu, kurā pieprasīja Atjaunojamo energoresursu direktīvu pārskatīt un noteikt saistošus nacionālos mērķrādītājus katrai dalībvalstij, kā arī ieteica visās nozarēs un politikas jomās iestrādāt principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”.

Parlaments 2021. gada maijā pieņēma rezolūciju par ES Energosistēmas integrācijas stratēģiju un rezolūciju par ES Ūdeņraža stratēģiju, kurās atbalstīta izvēle par labu dekarbonizācijai un elektroenerģijas un ūdeņraža iegūšanai no atjaunojamiem resursiem, un aicināja Komisiju piešķirt zaļajam ūdeņradim izcelsmes apliecinājumu un veicināt atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu.

Parlaments 2022. gada februārī pieņēma rezolūciju par Eiropas Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju. Rezolūcijā ir norādīts, ka 70–79 GW uzstādītā atkrastes vēja enerģijas iekārtu jauda būtu vajadzīga, lai līdz 2030. gadam izmaksu ziņā konkurētspējīgi panāktu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma samazināšanos par 55 %, un ir pausts aicinājums līdz 2030. gadam pārsniegt šo mērķi, panākot vairāk nekā 55 % samazinājumu.

2022. gada septembra pirmā lasījuma nostājā par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu Parlaments atbalstīja Komisijas priekšlikumu līdz 2030. gadam līdz 45 % palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru ES enerģijas galapatēriņā.

2023. gada oktobra sarunās Parlaments ar Padomi vienojās atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju palielināt līdz 42,5 %, cenšoties sasniegt 45 %, tādējādi gandrīz dubultojot atjaunīgās enerģijas pašreizējo īpatsvaru ES.

Plašāka informācija par šo tematu pieejama Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komitejas tīmekļa vietnē.

Apmeklējiet Eiropas Parlamenta mājaslapu par atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

 

Matteo Ciucci