Ekonomikas pārvaldība

Ekonomikas pārvaldība ir iestāžu un procedūru sistēma, kas izveidota, lai īstenotu ES mērķus ekonomikas jomā, t.. i., koordinētu ekonomikas politiku, veicinot ES un tās pilsoņu ekonomisko un sociālo progresu. Finanšu, fiskālā un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, parādīja, ka ES ekonomikas pārvaldības modelim ir jābūt efektīvākam par to, ko piedāvā līdz tam piemērotā ekonomiskā un fiskālā koordinācija. Ekonomikas pārvaldības jomā joprojām notiek gan fiskālās, gan makroekonomiskās politikas pastiprināta koordinācija un uzraudzība, kā arī sistēmas finanšu krīžu pārvarēšanai veidošana.

Juridiskais pamats

  • Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pants;
  • Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2.–5. pants, 119.–144. pants un 282.–284. pants;
  • LESD pievienotie protokoli – 12. protokols par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, 13. protokols par konverģences kritērijiem un 14. protokols par Eurogrupu.

Mērķi

A. Līgumu noteikumi

Līguma par Eiropas Savienību preambulā teikts, ka dalībvalstis ir apņēmušās “stiprināt un tuvināt valstu tautsaimniecības un nodibināt ekonomisko un monetāro savienību”.

LES 3. pantā teikts, ka “Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību (..)”.

Ar LESD 2., 5. un 119. pantu ir izveidots pamats ekonomikas koordinēšanai, nosakot, ka dalībvalstis ekonomikas politiku uzskata par vispārsvarīgu jautājumu un to cieši koordinē. Šīs koordinācijas jomas un veidi ir norādīti 121. pantā, ar ko nosaka procedūru attiecībā uz vispārējiem (ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes) un konkrētām valstīm adresētiem politikas ieteikumiem, un 126. pantā, ar ko izveido procedūru, kura jāievēro pārmērīga valsts budžeta deficīta gadījumā (2.6.6.).

LESD 136.–138. pantā ir ietverti īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, nosakot tām prasību stiprināt budžeta disciplīnas un ekonomikas politikas koordināciju un uzraudzību.

Savukārt LESD IX sadaļā “Nodarbinātība” izvirzīta prasība nodarbinātības politiku koordinēt un saskaņot ar ekonomikas politiku, kā noteikts vispārējās pamatnostādnēs (146. pants) (2.3.3.).

B. Jomas, uz kurām attiecas ekonomikas pārvaldība

Finanšu, fiskālā un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, parādīja, ka finanšu, fiskālā un makroekonomiskā nelīdzsvarotība ne tikai dalībvalstu, bet arī ES līmenī ir savstarpēji cieši saistīta, un vēl izteiktāk tā izpaužas eurozonas valstīs. Tāpēc pastiprinātā ekonomikas pārvaldības sistēma, ko izveidoja 2011. gadā un kas joprojām tiek pilnveidota, attiecas uz vairākām ekonomikas jomām, tostarp fiskālo politiku, makroekonomikas jautājumiem, krīžu pārvaldību, makrofinansiālo uzraudzību un investīcijām.

Sasniegumi

A. Ekonomikas koordinēšana līdz 2011. gadam

Līdz 2011. gadam ekonomikas politikas koordinēšana tika balstīta galvenokārt uz vienprātības principu un juridiski saistošu noteikumu nebija, izņemot fiskālās politikas sistēmu, kas noteikta Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) (2.6.6.). Ekonomikas koordinēšanas darbības joma bija plaša, un atkarībā no sadarbības nolīgumā paredzēto saistību līmeņa bija iespējamas dažādas sadarbības formas. Divi šādas koordinācijas divi piemēri:

  • koordinēšana kā krīzes pārvarēšanas mehānisms, piemēram, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta izveide 2010. gada maijā;
  • politikas deleģēšana, kas paredz iespēju visas pilnvaras attiecībā uz kādu politikas jomu deleģēt vienai iestādei (piemēram, monetārā politika (2.6.3.) un konkurences politika (2.6.12.), kas ir deleģētas attiecīgi Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Komisijai).

B. Ekonomikas pārvaldība kopš 2011. gada

Finanšu un ekonomikas krīze (2008–2012) izgaismoja būtiskas problēmas un neilgtspējīgas tendences daudzās Eiropas valstīs un parādīja, ka ES dalībvalstu tautsaimniecības ir savstarpēji ļoti atkarīgas. Lai risinātu šīs problēmas un veicinātu izaugsmi un darbavietu radīšanu nākotnē, bija jāuzlabo ekonomikas politikas koordinācija visā ES. Šajā nolūkā tika pārskatīta un pastiprināta ES ekonomikas koordinācijas struktūru un procedūru sistēma – kopš 2011. gada ir pieņemti vairāki tiesību akti un izveidotas jaunas iestādes.

1. Pastiprināta ekonomiskā un fiskālā uzraudzība un to koordinācija Eiropas pusgada ietvaros

Pastiprinātā pārvaldība ietver: jaunu sinhronizētu darba modeli, proti, Eiropas semestri, kurā apspriest un koordinēt ekonomikas un budžeta prioritātes, stingrāku ES fiskālās politikas uzraudzību saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (2.6.6.), jaunus instrumentus makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai (2.6.7.) un jaunus instrumentus rīcībai attiecībā uz dalībvalstīm, kurām ir finansiālas grūtības (2.6.8.).

Eiropas pusgads ir viena gada periods, kurā tiek saskaņota dalībvalstu budžeta, makroekonomiskā un strukturālā politika, lai dalībvalstis sava budžeta veidošanā un citos ekonomikas politikas veidošanas aspektos varētu laicīgi ņemt vērā ES apsvērumus. Tā mērķis ir nodrošināt, ka visas politikas jomas tiek kopīgi analizētas un novērtētas un tiek iekļautas arī tādas politikas jomas, kurās iepriekš sistemātiska ekonomiskā uzraudzība netika veikta, kā makroekonomiskā nelīdzsvarotība un finanšu jautājumi. Eiropas pusgada galvenie posmi ir šādi:

  • Vēlā rudenī Komisija iepazīstina ar gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju (ASGS), kurā norādītas ES nākamā gada prioritātes ekonomikas, budžeta un nodarbinātības politikas jomā un citas reformas, kas vajadzīgas, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Komisija ierosina visai eurozonai paredzētus specifiskus ieteikumus, kurus pēc tam apspriež Eiropas Savienības Padome (turpmāk – Padome) un apstiprina pavasara Eiropadomes sanāksmē. Komisija publicē arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu (BMZ), kurā tā norāda dalībvalstis ar iespējamu makroekonomisko nelīdzsvarotību.
  • Aprīlī dalībvalstis iesniedz savus plānus par stabilām publiskajām finansēm (stabilitātes vai konverģences programmas (SKP)) un reformām un pasākumiem virzībai uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi (valsts reformu programmas (VRP)). Šī kopīgā iesniegšana ļauj ņemt vērā fiskālās un strukturālās politikas savstarpējo papildināmību un plašāko ietekmi.
  • Maijā Komisija novērtē VRP un SKP, tostarp iespējamās makroekonomiskās nelīdzsvarotības korekcijas. Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, Komisija ierosina konkrētai valstij adresētos ieteikumos (KVAI), kurus pēc tam apspriež dažādas Padomes struktūras.
  • Jūnijā un jūlijā Eiropadome apstiprina KVAI, ko Padome oficiāli pieņem jūlijā, noslēdzot ikgadējo Eiropas pusgada ciklu ES līmenī.

Pirmais Eiropas pusgads tika īstenots 2011. gadā. Diskusijas ES līmenī par fiskālo politiku, makroekonomisko nelīdzsvarotību, finanšu nozares jautājumiem un izaugsmi veicinošām strukturālām reformām kopīgi tiek risinātas Eiropas pusgada laikā, pirms dalībvalstu valdības izstrādā nākamā gada budžeta plāna projektus (BPP) un tos iesniedz apspriešanai valsts parlamentā. Pirms galīgā budžeta pieņemšanas eurozonas dalībvalstis savus BPP iesniedz Komisijai, kura sniedz savu atzinumu, un Eurogrupai, kura tos novērtē.

2. Ar pasākumiem finanšu nozares darbības uzlabošanai ES ir veicinājusi banku savienību (2.6.5.), pieņemot jaunus noteikumus un izveidojot jaunas iestādes, tostarp vienoto uzraudzības mehānismu, vienoto noregulējuma mehānismu un Eiropas uzraudzības iestādes, lai nepieļautu krīzes un nodrošinātu, ka finanšu iestādes tiek pienācīgi regulētas un uzraudzītas.

3. Ekonomikas un finanšu krīžu rezultātā vairākas dalībvalstis nonāca nopietnās grūtībās finanšu stabilitātes vai publisko finanšu ilgtspējas jomā un tādēļ meklēja finansiālu palīdzību (2.6.8.). ES reaģēja, izveidojot dažādus mehānismus, tostarp Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM), kā arī pieņemot tiesību aktus, ar ko paredz noteikumus par makroekonomiskiem nosacījumiem attiecīgajām dalībvalstīm izsniegtiem aizdevumiem (Regula (ES) Nr. 472/2013). EFSI un ESM tika izveidoti ar ad hoc līgumiem, kas neietilpst Eiropas Savienības Līgumos, un tos pārvalda valde, kuru veido eurozonas dalībvalstu finanšu ministri.

C. Turpmākā iespējamā ekonomiskās un monetārās savienības attīstība

Kad ekonomikas un finanšu krīze bija pārvarēta, ES izveidoja procesu, kura mērķis ir nostiprināt EMS struktūru. Šis process ir balstīts uz piecu priekšsēdētāju ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu 2015. gadā, kura centrā bija četri galvenie jautājumi:

  • patiesa ekonomiskā savienība,
  • finansiālā savienība,
  • fiskālā savienība,
  • politiskā savienība.

Šīs četras savienības ir savstarpēji cieši saistītas un attīstās paralēli. Saistībā ar ziņojumu tika izstrādāti vairāki paziņojumi, priekšlikumi un pasākumi, un diskusijas joprojām turpinās.

Saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem Komisija 2020. gada februārī sāka pašreizējās pārvaldības sistēmas pārskatīšanu, tostarp rīkoja publiskas debates par to, cik efektīvi ir bijuši dažādie uzraudzības elementi, kas ieviesti vai grozīti ar 2011. un 2013. gada reformām, lai sasniegtu to galvenos mērķus, proti:

  • nodrošināt ilgtspējīgas valsts finanses un izaugsmi, kā arī izvairīties no makroekonomiskās nelīdzsvarotības;
  • nodrošināt integrētu uzraudzības sistēmu, kas ļauj ciešāk koordinēt ekonomikas politiku, jo īpaši eurozonā, un
  • veicināt dalībvalstu ekonomikas rezultātu konverģenci.

2021. gada oktobrī Komisija atsāka regulējuma pārskatīšanu, rīkojot sabiedrisko apspriešanu par iespējamiem reformu virzieniem. Ziņojuma par apspriešanos kopsavilkums tika publicēts 2022. gada maijā. Pirms tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas 2023. gada 26. aprīlī Komisija 2022. gada novembrī nāca klajā ar paziņojumu, kurā izklāstīti principi reformas virzībai.

Ierosinātās reformas mērķis ir ar atbalstu ilgtspējīgai izaugsmei līdzsvarot vajadzību pēc samazinātiem valsts parāda līmeņiem. Tajā pašā laikā tā tiecas uzlabot izpildi un valstu atbildību par sistēmu, ļaujot dalībvalstīm risināt sarunas par konkrētām valstīm paredzētiem fiskālo korekciju plāniem, lai galveno uzmanību pievērstu vidēja termiņa parāda samazināšanas mērķiem. Turklāt apņemšanās īstenot investīciju un reformu programmas ļautu dalībvalstīm pagarināt savas korekciju programmas ilgumu, lai panāktu pakāpeniskāku parāda samazināšanu. Tāpat ir izdarīti grozījumi arī sankciju mehānismā un uz parādu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras sākšanas nosacījumos, lai palielinātu to piemērojamību.

Turpinās arī diskusijas par banku savienības nākotni. Komisija 2023. gada aprīlī iesniedza priekšlikumus reformēt pašreizējo banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas sistēmu Eiropā, lai tajā novērstu trūkumus attiecībā uz vidēja lieluma un mazāku banku bankrotu un uzlabotu noguldītāju aizsardzību. Sarunas par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas – tā dēvētā banku savienības trešā pīlāra – iespējamo izveidi joprojām ir strupceļā.

Vienošanās par ESM līguma reformu, kuras mērķis ir paplašināt tā instrumentu kopumu un izveidot atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam, tika panākta 2021. gada beigās, bet tā vēl nav stājusies spēkā, gaidot tās ratifikāciju Itālijā.

D. Dalībnieki

Eiropadome nosaka saskaņotas politiskās prioritātes un sniedz vadlīnijas augstākajā līmenī. Padome pieņem ieteikumus un lēmumus, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem. Komisija atbild par ieteikumu un lēmumu sagatavošanu un to īstenošanas novērtēšanu. Dalībvalstu pienākums ir sniegt ziņojumus, apmainīties ar informāciju un izpildīt Padomes pieņemtos ieteikumus un lēmumus. Eurogrupa (kas sastāv no to dalībvalstu finanšu ministriem, kurās ir ieviests euro) apspriež ar EMS saistītus jautājumus un pārvalda ESM. ECB piedalās Eurogrupas apspriedēs, ja tiek skarti jautājumi par monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku. Ekonomikas un finanšu komiteja sniedz atzinumus un sagatavo Padomes darbu – to dara arī Ekonomikas politikas komiteja un Eurogrupas darba grupa.

Eiropas Parlamenta loma

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Parlaments kļuva par vienu no likumdevējiem, kas pieņem noteikumus par daudzpusējās uzraudzības īstenošanu (LESD 121. panta 6. punkts).

Ar tiesību aktiem, kas saistīti ar ekonomikas pārvaldību, izveidoja dialogu par ekonomikas jautājumiem. Lai uzlabotu dialogu starp ES iestādēm, jo īpaši Parlamentu, Padomi un Komisiju, un nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Parlamenta kompetentās komitejas var uzaicināt Padomes, Komisijas, Eiropadomes vai Eurogrupas priekšsēdētājus, lai apspriestu viņu attiecīgos lēmumus vai uzklausītu informāciju par viņu darbību saistībā ar Eiropas pusgadu. Šā dialoga ietvaros Parlaments var arī piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā dalībvalstij, par kuru pieņemts Padomes lēmums saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

Eiropas pusgada ietvaros Parlaments īpašās rezolūcijās pauž savu viedokli par ASGS, ņemot vērā arī viedokļus, kas gada sākumā uzklausīti parlamentārās nedēļas sanāksmē ar dalībvalstu parlamentiem par Eiropas pusgadu. Rudens beigās Parlaments sniedz atzinumu par kārtējo Eiropas pusgada ciklu (tostarp Padomes pieņemtajiem KVAI).

Parlaments veicina dalībvalstu parlamentu iesaistīšanos, rīkojot ikgadējas sanāksmes ar dalībvalstu parlamentu attiecīgo komiteju locekļiem. Turklāt, ievērojot katras dalībvalsts tiesisko regulējumu un politisko sistēmu, valstu parlamentiem vajadzētu būt pienācīgi iesaistītiem Eiropas pusgada norisēs un stabilitātes vai konverģences programmu un valsts reformu programmu sagatavošanā, lai palielinātu pārredzamību, līdzdalību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

Savu viedokli par EMS iespējamo attīstību Parlaments ir paudis vairākās rezolūcijās, proti, rezolūcijā par makroekonomiskā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, rezolūcijā par eurozonas budžeta kapacitāti, rezolūcijā par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām un rezolūcijā par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu.

 

Samuel De Lemos Peixoto / GIACOMO LOI