Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Lai veicinātu vispārēju harmonisku attīstību, Eiropas Savienība stiprina savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. ES jo īpaši cenšas samazināt atšķirības starp savu dažādo reģionu attīstības līmeņiem. Īpaša uzmanība tiek veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioniem, kas cieš no smagiem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salām un pārrobežu un kalnainiem reģioniem.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174.–178. pants.

Konteksts

Kohēzijas politika ir Eiropas Savienības galvenā investēšanas politika. No tās iegūst visi ES reģioni un pilsētas, un ar to tiek atbalstīta ekonomiskā izaugsme, darbvietu izveide, uzņēmumu konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība.

Eiropas Kopienā (tagad – Eiropas Savienība) kopš tās izveides ir pastāvējušas būtiskas teritoriālās un demogrāfiskās atšķirības, kas Eiropā var apgrūtināt integrāciju un attīstību. Ar Romas līgumu (1957. gads) tika izveidots solidaritātes mehānisms, kas sastāvēja no diviem fondiem: Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF, Virzības nodaļa). Reģionālos aspektus ieviesa 1975. gadā, izveidojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF). 1994. gadā izveidoja arī Kohēzijas fondu.

Ar 1986. gada Vienoto Eiropas aktu ekonomiskā un sociālā kohēzija kļuva par Eiropas Kopienas kompetences jomu. Ar Lisabonas līgumu 2008. gadā ieviesa trešo ES kohēzijas aspektu – teritoriālo kohēziju. Šos trīs kohēzijas aspektus atbalsta, īstenojot kohēzijas politiku un izmantojot struktūrfondus.

Mērķi

Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem. Ievērojama daļa ES darbību un budžeta ir veltīta tam, lai mazinātu atšķirības starp reģioniem, īpašu uzmanību pievēršot lauku rajoniem, rūpniecības restrukturizācijas skartiem apgabaliem, kā arī reģioniem, kas cieš no pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem.

ES atbalsta minēto mērķu sasniegšanu, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESF, ERAF, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF)) un Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF).

Eiropas Sociālais fonds, kuru kopš 2021. gada sauc par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), ir Savienības galvenais instruments tādu pasākumu atbalstīšanai, kuru mērķis ir novērst un apkarot bezdarbu, attīstīt cilvēkresursus un veicināt sociālo integrāciju darba tirgū. No tā finansē iniciatīvas, ar kurām veicina augstu nodarbinātības līmeni, vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds palīdz novērst svarīgākās reģionālās nelīdzsvarotības izpausmes Eiropas Savienībā. No tā atbalsta attīstības ziņā atpalikušus reģionus un panīkušu rūpniecisko reģionu pārveidi.

Kohēzijas fonds sniedz finansiālu atbalstu projektiem, kas ir saistīti ar vidi un Eiropas tīkliem transporta infrastruktūras jomā. Līdzekļi no šī fonda ir pieejami tikai tām dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 90 % no ES vidējā rādītāja.

TPF ir viens no pamatinstrumentiem, ar kura palīdzību atbalsta teritorijas, ko visvairāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, un novērš reģionālo atšķirību palielināšanos. Lai sasniegtu šo mērķi, ar TPF palīdzību tiek atbalstītas investīcijas tādās jomās kā digitālā savienojamība, tīras enerģijas tehnoloģijas, emisiju samazināšana, rūpniecisko zonu atjaunošana, darba ņēmēju pārkvalificēšana un tehniskā palīdzība.

Lai struktūrfondi tiktu izmantoti efektīvi, ir jāievēro šādi principi:

• līdzekļu piešķiršanas plānošana pa mērķiem un reģioniem;
• Komisijas, dalībvalstu un reģionālo iestāžu partnerība fondu izmantošanas plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā;
• palīdzības plānošana;
• ES un valstu finansiālās līdzdalības papildināmība.

Kohēzijas politikas īstenošanai paredzētie Savienības finanšu resursi tiek piešķirti, galveno uzmanību pievēršot diviem pamatmērķiem:

• investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai, lai stiprinātu darba tirgu un reģionālo ekonomiku;
• Eiropas teritoriālajai sadarbībai, lai atbalstītu ES kohēziju, izmantojot sadarbību pārrobežu, transnacionālā un starpreģionālā līmenī.

ES kohēzijas politika laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam

Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ES finansējumu iegūst no šādiem diviem avotiem: “klasiskā” daudzgadu finanšu shēma (DFS), kurā noteiktas ES gada izdevumu maksimālās summas, un NextGenerationEU (NGEU) atveseļošanas plāns – ārkārtas atveseļošanas iniciatīva, kas paredzēta, lai palīdzētu dalībvalstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas. Kohēzijas politiku finansēs gan no DFS, gan arī atsevišķos gadījumos no NGEU paredzētajiem līdzekļiem.

Kohēzijas politikas mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” paredzētie līdzekļi kopā sasniegs 322,3  miljardus EUR (2018. gada cenās, proti, vērtība, kāda būtu, pastāvot 2018. gada cenām), un tie tiks sadalīti šādi:

1. 202,3 miljardi EUR – mazāk attīstītiem reģioniem;
2. 47,8 miljardi EUR – pārejas reģioniem;
3. 27 2 miljardi EUR – vairāk attīstītiem reģioniem;
4. 42,6 miljardi EUR – no Kohēzijas fonda atbalstītām dalībvalstīm (10 miljardi EUR no šīs summas tiks izlietoti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam);
5. 1928 miljoni EUR – kā papildu finansējums tālākajiem reģioniem;
6. 500 miljoni EUR – starpreģionālām investīcijām inovācijā.

Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) no ERAF ir paredzēti 8050 miljoni EUR, kas tiks sadalīti šādi:

1. 5812 miljoni EUR – jūras un sauszemes pārrobežu sadarbībai;
2. 1466 miljoni EUR – transnacionālajai sadarbībai;
3. 490 miljoni EUR – starpreģionālajai sadarbībai;
4. 281 miljons EUR – tālāko reģionu sadarbībai.

Jaunizveidotā JTF – no kura atbalsta pārkārtošanās uz klimatneitralitāti visvairāk skartās teritorijas un kura mērķis ir novērst reģionālo atšķirību palielināšanos – budžets ir 17,5 miljardi EUR. 7,5 miljardi EUR tiks iegūti no DFS un 10 miljardi EUR – no NGEU.

2020. gada decembrī tika pieņemts vēl viens jauns instruments – ReactEU. Tas darbosies kā papildinājums 2014.–2020. gada kohēzijas programmām un papildinās piešķīrumus, kas kohēzijas politikai paredzēti laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam. ReactEU atbalstīs svarīgāko nozaru stabilu atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Piešķīrums no tā (līdz 2023. gadam) ir 47,5 miljardi EUR.

Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam kohēzijas politikai attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu un EJZF ir pieci politikas mērķi:

• viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas;
• zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām;
• ciešāk savienota Eiropa – mobilitāte un reģionālā IKT savienotība;
• sociālāka Eiropa – Eiropas sociālā tiesību pīlāra īstenošana;
• iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīga un integrēta attīstība ar vietējo iniciatīvu palīdzību.

Kopīgo noteikumu regulā ir izklāstīti noteikumi, kas jāievēro, lai varētu izmantot šos līdzekļus. 2022. gada oktobrī minētā regula tika grozīta, lai dalībvalstīm un reģioniem atvieglotu kohēzijas politikas līdzekļu izmantošanu un palielinātu to elastību nolūkā atbalstīt 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada programmā iekļautos pasākumus, kuru mērķis ir risināt Krievijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas.

Eiropas Parlamenta loma

Parlamentam ir ļoti aktīva loma ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanā. Tiesību akti, kas attiecas uz kohēzijas politiku un struktūrfondiem, tiek sagatavoti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kurā Parlamentam un Padomei ir vienlīdz liela teikšana.

Parlaments bija aktīvi iesaistījies sarunās par 2021.–2027. gada kohēzijas politikas reformu. Ar šo reformu nosaka prioritātes un instrumentus turpmākai ES darbībai, kuras mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Parlaments ir stingri atbalstījis priekšlikumus par plašu un efektīvu kohēzijas politiku, kurai arī nepieciešami pietiekami finanšu līdzekļi.

Parlaments arī ir paudis atbalstu kohēzijas politikas izmantošanai cīņā pret klimata pārmaiņām, piemēram, savā 2021. gada 25. marta rezolūcijā par kohēzijas politiku un reģionālajām vides stratēģijām cīņā pret klimata pārmaiņām. Parlaments prasa kohēzijas politikas ietvaros vairāk izmantot zaļās un zilās investīcijas un nodrošināt lielāku sinerģiju starp dažādiem finansējuma avotiem ES, valsts un reģionālā līmenī. Turklāt Parlaments 2023. gada 9. maijā pieņēma rezolūciju par kohēzijas politikas nozīmi Vidusjūras baseina daudzdimensiālo vides problēmu risināšanā. Tas ierosina izmantot kohēzijai paredzētos līdzekļus, lai investētu tehnoloģijās un infrastruktūrā, kas īpaši paredzētas materiālu reģenerēšanai no atkritumu atlikām nolūkā veicināt aprites ekonomiku un ierobežot un pārvaldīt pieaugošo plastmasas piesārņojumu un mājsaimniecības atkritumus.

Plašākai informācijai par šo tematu skatīt Reģionālās attīstības komitejas tīmekļa vietni.

 

Kelly Schwarz

10-2023