Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir viens no galvenajiem ES kohēzijas politikas finanšu instrumentiem. Tā mērķis ir palīdzēt samazināt Eiropas reģionu attīstības līmeņu atšķirības un uzlabot vismazāk attīstīto reģionu dzīves līmeni. Īpaša uzmanība tajā tiek pievērsta reģioniem, kuri cieš no pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem, kuros ir ļoti zems iedzīvotāju blīvums, un salām, pārrobežu un kalnu reģioniem.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174.–178. pants.

Mērķi

LESD 176. pants nosaka, ka ERAF ir paredzēts, lai palīdzētu izlīdzināt ES reģionu galvenās attīstības līmeņu atšķirības. Fonds to var panākt, nodrošinot atbalstu:

  • mazāk attīstīto reģionu attīstīšanai un strukturālai pielāgošanai;
  • to rūpniecības rajonu pārkārtošanai, kuros notiek lejupslīde.

ERAF ir divi galvenie mērķi:

  • investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai, kas stiprinātu darba tirgu un reģionālo ekonomiku;
  • Eiropas teritoriālā sadarbība, kas stiprinātu pārrobežu, starptautisko un starpreģionālo sadarbību Eiropas Savienībā.

Pirmajam mērķim paredzētie resursi ir piešķirti trim dažādām reģionu grupām:

  • vairāk attīstītiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 % no ES vidējā rādītāja;
  • pārejas reģioniem, kuru IKP ir robežās no 75 % līdz 90 % no ES vidējā rādītāja;
  • mazāk attīstītiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no ES vidējā rādītāja.

ERAF arī atbalsta pilsētu ilgtspējīgu attīstību. 2014.–2020. gada periodā vismaz 5 % no katrai dalībvalstij paredzētās ERAF paketes bija jāpiešķir integrētai rīcībai saistībā ar pilsētu ilgtspējīgu attīstību, lai risinātu pilsētu teritoriju ekonomiskās, vides, klimata, demogrāfiskās un sociālās problēmas.

Sīkāka informācija par ERAF līdzekļu piešķiršanu un turpmāko izmantošanu ir noteikta partnerības nolīgumos. Tie ir stratēģiski dokumenti, kurus izstrādājusi katra dalībvalsts, piedaloties reģionālajiem un sociālajiem partneriem.

Tematiskā koncentrācija

ERAF izdevumi ir vērsti uz šajā stratēģijā noteiktajām prioritātēm. 2014.–2020. gada periodā galvenās prioritātes bija šādas:

  1. pētniecība un inovācija;
  2. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
  3. mazie un vidējie uzņēmumi (MVU);
  4. mazoglekļa ekonomikas veicināšana.

Attiecīgo prioritāšu atbalsta pakāpe būs atšķirīga atkarībā no atbalstāmās reģionu grupas. Noteikts, ka vairāk attīstītiem reģioniem ir jāpiešķir vismaz 80 % no tiem atvēlētajiem ERAF resursiem vismaz divām no šīm prioritātēm un vismaz 20 % mazoglekļa ekonomikas veicināšanai. Pārejas reģioniem ir jāpiešķir vismaz 60 % no tiem atvēlētajiem ERAF resursiem vismaz divām no šīm prioritātēm un vismaz 15 % mazoglekļa ekonomikas veicināšanai. Mazāk attīstītajiem reģioniem ir jāpiešķir vismaz 50 % no tiem atvēlētajiem ERAF resursiem vismaz divām no šīm prioritātēm un vismaz 12 % mazoglekļa ekonomikas veicināšanai.

Budžets un finanšu noteikumi

ES 2014.–2020. gada plānošanas periodā kohēzijas politikai piešķīra vairāk nekā 350 miljardus EUR. Tas atbilda 32,5 % kopējā ES budžeta. ERAF tika piešķirti aptuveni 199 miljardi EUR. Šajā summā ietilpa 9,4 miljardi EUR Eiropas teritoriālajai sadarbībai (ETS) un 1,5 miljardi EUR kā īpašs piešķīrums tālākajiem un mazapdzīvotajiem reģioniem.

Nepieciešamo līdzfinansējuma apjomu ERAF finansētajiem projektiem nosaka pēc attiecīgo reģionu attīstības pakāpes. Mazāk attīstītu reģionu (un tālāko reģionu) projektu izmaksas ERAF var finansēt līdz 85 % apmērā. Pārējās reģionu projektu izmaksas var finansēt līdz 60 %, savukārt vairāk attīstīto reģionu projektus – līdz 50 %.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds 2021.–2027. gada periodā

ES 2021. gadā sāka jaunu daudzgadu plānošanas periodu. Noteikumi par ERAF 2021.–2027. gada periodā ir paredzēti šādos dokumentos:

  • regula par ERAF un Kohēzijas fondu;
  • regula par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg).

Šajās regulās tiek saglabāti divi pašreizējie ERAF mērķi: “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un “Eiropas teritoriālā sadarbība”.

Tajos ir saglabāta arī tematiskā koncentrācija, nosakot galvenās prioritātes: atbalsts inovācijai, digitālajai ekonomikai un MVU, izmantojot pārdomātas specializācijas stratēģiju (PM Nr. 1); un zaļāka, mazoglekļa un aprites ekonomika (PM Nr. 2). Ar jauno kohēzijas politiku tika ieviests arī to darbību saraksts, kuras nesaņem ERAF atbalstu. Tas ietver atomelektrostaciju izņemšanu no ekspluatācijas vai būvniecību, lidostu infrastruktūru (izņemot tālākajos reģionos) un dažas atkritumu apsaimniekošanas darbības (piemēram, atkritumu poligoni).

ERAF 2021.–2027. gada plānošanas periodā tika piešķirti apmēram 200,36 miljardi EUR (tostarp 8 miljardi EUR Eiropas teritoriālajai sadarbībai un 1,93 miljardi EUR kā īpašs piešķīrums tālākajiem reģioniem). Mazāk attīstītu reģionu projektu izmaksas var līdzfinansēt līdz 85 % apmērā. Pārejas reģioniem un vairāk attīstītajiem reģioniem līdzfinansēšanas likmes attiecīgi ir līdz 60 % un 40 %.

Pēc 2020. gada tiks palielināts atbalsts pilsētām. Vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem (valstu līmenī) tiks piešķirti ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un Eiropas pilsētiniciatīvas izveidei.

Eiropas Parlamenta loma

Tādu jaunu tiesību aktu sagatavošanas procesā, kas attiecas uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas Parlamentam ir tādas pašas tiesības kā Eiropas Savienības Padomei. Sagatavojot ERAF un Kohēzijas fonda regulu 2021.–2027. gada periodam, ievērota parastā likumdošanas procedūra, saskaņā ar kuru Eiropas Parlamentam ir visas tiesības ierosināt grozījumus. Sarunu laikā par ES kohēzijas politiku 2021.–2027. gada periodam Eiropas Parlamentam izdevās palielināt projektu līdzfinansējuma likmi un panākt lielāku elastību noteikumu piemērošanā. Turklāt tas pastiprināja ERAF atbalstu pilsētām un integrētai pilsētvides politikai.

 

Marek Kołodziejski