Eiropas teritoriālā sadarbība

Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS) ir kohēzijas politikas mērķis. Ar to paredzēts risināt pārrobežu mēroga problēmas un kopīgi attīstīt dažādu teritoriju potenciālu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts Eiropas teritoriālās sadarbības pasākumiem tiek realizēts, izmantojot trīs galvenos komponentus: pārrobežu sadarbību, transnacionālo sadarbību un starpreģionu sadarbību.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 178. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1299/2013.

Vispārīgi noteikumi

ETS ir kohēzijas politikas daļa kopš 1990. gada. Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu pirmo reizi līdzšinējā kohēzijas politikas vēsturē tika pieņemta atsevišķa regula par ETS pasākumiem, kam paredzēts ERAF atbalsts. Šī prakse turpināsies arī 2021.–2027. gada periodā.

Eiropas teritoriālā sadarbība ir kohēzijas politikas mērķis. Ar to ir paredzēts risināt problēmas, kuras pārsniedz valstu robežas un kurām risinājums jārod kopīgiem spēkiem, kā arī vienoti attīstīt dažādu teritoriju potenciālu.

2021.–2027. gada periods iezīmē starpreģionālās sadarbības (Interreg) turpmāku attīstību, kurā paredzēta sadarbības pastiprināšana ar partnervalstīm, izmantojot Interreg pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) un Interreg NEXT, un īpašas sadaļas integrēšana sadarbībai starp ES tālākajiem reģioniem un to kaimiņvalstīm.

Eiropas teritoriālā sadarbība 2021.–2027. gada periodā

2021. gadā ES sāka jaunu daudzgadu plānošanas periodu. ETS noteikumi 2021.–2027. gada periodā ir paredzēti regulā par īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg regula). Galvenie mērķi teritoriālās sadarbības veicināšanai šajā periodā ir sadarbīgās pārvaldības uzlabošana un Eiropas drošuma un drošības garantēšana. 2021.–2027. gada periodā ETS veido četri komponenti (sadaļas):

• Pārrobežu sadarbība (Interreg A sadaļa) atbalsta sadarbību starp NUTS (kopēja statistiski teritoriālo vienību klasifikācija) 3 reģioniem no vismaz divām dažādām dalībvalstīm, kas atrodas tieši pie robežām vai blakus tām. Tās mērķis ir risināt kopīgās problēmas, kas konstatētas pierobežas reģionos, un izmantot vēl neapgūto izaugsmes potenciālu pierobežas teritorijās, vienlaikus Savienības vispārējas harmoniskas attīstības nolūkā uzlabojot sadarbības procesu.
• Transnacionālā sadarbība (Interreg B sadaļa) ļauj sadarboties lielākās transnacionālās teritorijās vai ap jūras baseiniem un iesaista valsts, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, bet dažās programmās arī trešās valstīs (piemēram, Islandē un Lihtenšteinā), paplašināšanās un kaimiņattiecību partnervalstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), lai panāktu augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi. Starpvalstu sadarbība, ko īsteno tālākie reģioni, ietilpst atsevišķā sadaļā. Interreg B sadaļā ietilpst plašs projektu investīciju klāsts. Tās ir saistītas ar inovāciju un zaļo un digitālo pārkārtošanos.
• Starpreģionālā sadarbība (Interreg C sadaļa) notiek Eiropas līmenī, aptverot visas ES dalībvalstis un partnervalstis. Šīs sadarbības ietvaros tiek veidoti tīkli, lai veidotu labu praksi un veicinātu sekmīgo reģionu pieredzes apmaiņu un nodošanu. Tā ir instruments, ar ko stiprināt kohēziju un pārvarēt pašreizējās un turpmākās problēmas.
• Sadarbība tālākajos reģionos (Interreg D sadaļa) ir vērsta uz to, lai sniegtu tālākajiem reģioniem iespēju maksimāli efektīvi un vienkārši sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām. Šajā nolūkā Interreg regula nodrošina satvaru gan ārējo fondu, gan ERAF pārvaldīšanai saskaņā ar vienu un to pašu noteikumu kopumu. Tādējādi D sadaļā var izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus apvienotam finansējumam, izmantojot ERAF un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, kas ir ES galvenais instruments starptautiskajām partnerībām ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu, demokrātijas, pārvaldības, cilvēktiesību, miera un drošības jomā ES kaimiņvalstīs.

Ar regulu arī tiek izveidota sadarbība ārpus ES, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un labas kaimiņattiecības starp ES dalībvalstīm un paplašināšanās valstīm un kaimiņvalstīm, kā arī starp ES tālākajiem reģioniem un to kaimiņvalstīm. ES ārējās sadarbības programmas aptver ES un tās kaimiņvalstis un palīdz sasniegt mērķus trīs ES politikas jomās: kohēzijas politikā, paplašināšanās politikā un kaimiņattiecību politikā. Regulā ietilpst arī sadarbība ar Rietumbalkāniem un Turciju, kas noris, izmantojot IPA. Tajā ir paredzēta valstu gatavošanās turpmākai dalībai Savienībā, un ar to tiek atbalstīts pievienošanās process. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Komisija, ievērojot ES ierobežojošos pasākumus, ir apturējusi sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmu satvarā un to dalību 2021.–2027. gada Interreg NEXT programmās.

2021.–2027. gada plānošanas periodā ETS ir piešķirti aptuveni 8 miljardi EUR (2018. gada cenās, ar to saprotot eiro vērtību 2018. gadā). Šie resursi ir sadalīti šādi:

1. 72,2 % (t. i., kopā 5 812 790 000 EUR) sauszemes un jūras pārrobežu sadarbībai;
2. 18,2 % (t. i., kopā 1 466 000 000 EUR) transnacionālai sadarbībai;
3. 6,1 % (t. i., kopā 490 000 000 EUR) starpreģionu sadarbībai;
4. 3,5 % (t. i., kopā 281 210 000 EUR) tālāko reģionu sadarbībai.

Eiropas Parlamenta loma

Tā kā Interreg regula tika pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, Eiropas Parlaments par tās saturu varēja lemt tikpat lielā mērā kā Padome. Sarunās par kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam Eiropas Parlaments atbalstīja lielāka budžeta piešķiršanu ETS programmām un vienkāršākus noteikumus un procedūras. Eiropas Parlaments aktīvi veicināja to, ka lielāks atbalsts tiek piešķirts maziem projektiem un cilvēku savstarpējās sadarbības projektiem, kā arī vairāk koncentrējās uz klimata un sociālo jautājumu risināšanu. Eiropas Parlaments īpašu uzmanību pievērsa arī tālāko reģionu specifiskajām problēmām.

Komisija 2018. gadā ierosināja regulu par Eiropas pārrobežu mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā. Tā ierosināja brīvprātīgu mehānismu, ko izmantot attiecībās ar valstīm, kurām ar ES ir sauszemes robežas, lai veicinātu kopīgus projektus, vajadzības gadījumā ļaujot piemērot kaimiņos esošo dalībvalstu tiesību aktus. Priekšlikums pašlaik ir apturēts Padomes līmenī, jo dalībvalstis ir paudušas bažas par tā brīvprātīgo raksturu, administratīvo slogu, esošo mehānismu atzīšanu un ietekmi konstitucionālo tiesību jomā. Parlaments 2023. gada 14. septembra rezolūcijā aicināja Komisiju pārskatīt priekšlikumu, lai panāktu līdzsvaru starp abiem likumdevējiem. Ņemot vērā jaunākās darbaspēka mobilitātes tendences ES iekšienē un nepieciešamību risināt demogrāfiskās, sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, Parlaments uzskata, ka Savienībai būtu jāpastiprina centieni novērst pārrobežu šķēršļus. Rezolūcijā aicināts izveidot racionalizētu koordinācijas sistēmu, tostarp pārrobežu koordinācijas punktus, lai efektīvi novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus, dublēšanos un nevajadzīgu administratīvo slogu.

Plašāka informācija par šo tematu atrodama Reģionālās attīstības komitejas tīmekļa vietnē.

 

Kelly Schwarz

10-2023