Šodien Eiropas Parlaments publicēja Eirobarometra šīgada pavasara aptauju. Tajā vērojams liels iedzīvotāju atbalsts demokrātijai un informētība par nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Ceturtdien Parlaments pieņēma nostāju sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas paredz cilvēktiesību un rūpju par vidi integrāciju uzņēmumu pārvaldībā.

Ceturtdien Parlaments atbalstīja likumprojektu par munīcijas un raķešu ražošanas jaudas palielināšanu Eiropā.

2022. gada janvārī Eiropas Parlaments izraudzījās jaunu priekšsēdētāju, amatā ievēlot Maltas deputāti Robertu Metsolu. Par vienu no viņas vietniekiem pirmo reizi kļuva kāds no Baltijas valstu deputātiem - Roberts Zīle. Jau mēnesi vēlāk Krievija iebruka Ukrainā, pamatīgi mainot arī ES dienaskārtību.

Eiropas Parlaments reaģē uz nesen izteiktajām apsūdzībām korupcijā, uzsākot tūlītējas reformas un prasot novērst nepilnības esošajos pretkorupcijas noteikumos.

EP deputāti rosina reformēt ES 2020.-2027.gada budžetu, lai efektīvāk reaģētu uz vajadzību maiņu, novērstu finansējuma trūkumu, palielinātu elastīgumu un spēju reaģēt uz krīzēm.

2021. gada beigas iezīmē arī šī Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma pilnvaru puslaiku - jau janvārī paredzētas jauna EP priekšsēdētāja un tā vietnieku vēlēšanas, un izmaiņas gaidāms arī parlamenta komiteju vadībā. Pēc pandēmijas satricinājuma 2020. gada sākumā Parlaments ātri pielāgojās darbam jaunajos apstākļos, un aizvadītajā gadā pieņēma virkni lēmumu, kuri jau ietekmē vai tuvākajā laikā ietekmēs dzīvi Eiropā.

Ņemot vērā pieaugošos Krievijas militāros draudus Ukrainai, Eiropas Parlamenta deputāti uzsver, ka Maskavai par jebkuru tās agresiju ir jāsamaksā augsta ekonomiskā un politiskā cena.

Parlaments trešdien deva zaļo gaismu sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas regulēs lielo tiešsaistes platformu darbību Eiropas Savienībā.

2020. gads Eiropas Parlamentā (EP) bijis gan iepriekš prognozētu, gan pavisam negaidītu pavērsienu pilns. 1. februārī ES atstāja Apvienotā Karaliste, un EP deputātu skaits saruka no 751 uz 705, bet jau nākamajos mēnešos plenārsēžu zāle Briselē pulcēja vēl krietni mazāku ES likumdevēju skaitu - Covid-19 pandēmijas dēļ EP deputāti, tāpat kā miljoniem cilvēku Eiropā, savus pienākumus veica galvenokārt attālināti. Neskatoties uz ierobežojumiem, darbs neapstājās, un deputāti pieņēmuši virkni lēmumu, kas jau ietekmē vai drīzumā ietekmēs cilvēku ikdienu visā Eiropā.

EP cer uz vienošanos par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām, tomēr uzsver, ka Parlamentam vajadzīgs pietiekami ilgs laiks izvērtēt šo vienošanos, uzsvēra EP deputāti piektdienas debatēs.

Rezolūcijā par pieņemtajiem daudzgadu budžeta pasākumiem, EP deputāti apstrīd Eiropadomes deklarāciju, ka jāatliek tiesiskuma nosacītības mehānisma piemērošana, līdz par to lems Tiesa.

Svarīgāko 2019. gada lēmumu pieņēma 28 ES valstu iedzīvotāji - viņi ievēlēja jauno Eiropas Parlamenta sasaukumu. Savu izvēli izdarīja vairāk nekā puse balsstiesīgo eiropiešu, un pirmo reizi EP vēlēšanu vēsturē balsotāju aktivitāte pārsniedza iepriekšējo vēlēšanu rādītāju. Neskatoties uz vēlēšanu radīto pārtraukumu Parlamenta darbā, 2019. gadā svarīgus lēmumus pieņēma kā iepriekšējais, tā jaunais Parlamenta sastāvs.

EP deputāti aicina Krieviju nekavējoties atcelt likumu par “ārvalstu aģentiem”, paužot bažas par tā nesenajiem grozījumiem, kas ļauj vajāt arī blogerus un neatkarīgos žurnālistus.

EP deputāti aicina Komisiju pastiprināt ES apputeksnētāju iniciatīvas pasākumus un nākt klajā ar jaunām ierosmēm bišu un citu apputeksnētāju aizsardzībai.

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ir apkopojis 2018. gadā pieņemtos EP lēmumus, kas ir būtiski ikvienam ES un Latvijas iedzīvotājam - tādās jomās kā drošība, dzīves kvalitāte, ekonomika un bizness, cīņa ar klimata pārmaiņām un jaunieši.

Eiropas Parlaments (EP) piedāvā “digitālo nodokļu” direktīvas piemērot plašākam ES aktīvo uzņēmumu lokam.

Trešdien Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Ukrainas īstenotās reformas, vienlaikus nosodot Krievijas agresiju Kerčas šaurumā un “Nord Stream 2” projektu.

Eiropas Parlaments šogad pieņēmis un parakstījis 74 jaunus tiesību aktus, t.sk., lai stiprinātu robežkontroles un drošību kopumā, saistībā ar jauniem ES tirdzniecības līgumiem, enerģētisko drošību, viesabonēšanas pilnīgu atcelšanu u.c., kā to gada noslēgumā uzsvēris Antonio Tajāni, kuru Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja amatā ievēlēja šogad janvārī.   Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ir apkopojis 2017. gadā pieņemtos EP lēmumus, kas būtiski ikvienam ES un Latvijas iedzīvotājam - tādās jomās kā bizness, darbs, drošība un dzīves kvalitāte.

ES dalībvalstīm jāstiprina sadarbība un ciešāk jāsadarbojas ar Eiropolu un IT nozari, lai apkarotu bērnu seksuālu izmantošanu, norāda EP deputāti.

Publiski pieejami uzņēmumu patieso īpašnieku reģistri, efektīva trauksmes cēlēju aizsardzība un stingrāki noteikumi starpniekiem ir priekšnosacījumi cīņai ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, norāda Eiropas Parlamenta deputāti.