Latvijas EP deputātu ATSKAITES: darbs EP komitejās 5. gadā + artava ES likumu izstrādē sasaukuma II pusē
ATSKAITE 1 | Latvijas eiroparlamentāriešu atskaite par 5. darba gadu, strādājot savās EP komitejās. Avots: Latvijas EP deputātu sniegtā informācija. Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā sadarbībā ar Latvijas EP deputātiem sagatavojis tradicionālo ikgadējo atskaiti par nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem EP komitejās, kurās viņi strādā. Atskaites periods ir šī (astotā) EP sasaukuma 5. gads. EP deputāti arī norādījuši, ko viņu padarītais dos Latvijai.
FYI: Latvijas EP deputātu atskaites par darbu savās komitejās pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā gadā. |
Sandra Kalniete, EP Ārlietu (AFET) un Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) komiteja. EP strādā visu šī sasaukuma termiņu. Veikums:
Ieguvumi Latvijai:
Krišjānis Kariņš, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3). EP strādāja gandrīz visu šī sasaukuma termiņu - līdz 22.01.2019. Veikums:
Ieguvumi Latvijai:
Aleksejs Loskutovs, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3). EP sāka strādāt šī sasaukuma beigu posmā - no 24.01.2019. Veikums:
Ieguvumi Latvijai:
Andrejs Mamikins, EP Ārlietu (AFET) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja. EP strādā visu šī sasaukuma termiņu. Veikums:
Ieguvumi Latvijai:
Miroslavs Mitrofanovs, EP Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) un Lūgumrakstu (PETI) komiteja. EP strādā no 05.03.2018. Veikums:
Ieguvumi Latvijai:
Artis Pabriks, EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja, un īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR). EP strādāja pilnus 4 sasaukuma gadus, nepilnu 5.gadu - līdz 05.11.2018. Veikums:
Ieguvumi Latvijai:
Kārlis Šadurskis, EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja. EP sāka strādāt šī sasaukuma beigu posmā - no 28.11.2018. Veikums:
Ieguvumi Latvijai:
Inese Vaidere, EP Budžeta (BUDG) un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja. EP strādā visu šī sasaukuma termiņu. Veikums:
Ieguvumi Latvijai:
Roberts Zīle, EP Transporta un tūrisma (TRAN), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3). EP strādā visu šī sasaukuma termiņu. Veikums:
Ieguvumi Latvijai:
|
*EP deputāte Iveta Grigule - Pēterse informāciju par darbu šī sasaukuma 5. gadā nesniedza.
**Bijusī Latvijas EP deputāte Tatjana Ždanoka EP strādāja līdz 04.03.18., t.i., nepilnus 4 šī sasaukuma gadus.
FAKTI
- Patlaban EP ir 23 komitejas: 22 pastāvīgās un 1 īpaši izveidotā (EP īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3)). Latvijas 8 eiroparlamentārieši strādā 12 no tām.
- Pašlaik EP ir 8 politiskās grupas, un Latvijas eiroparlamentārieši pārstāv 5 no tām.
- Katra sasaukuma pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Nākamajā EP sasaukumā no Latvijas strādās 8 deputāti, kurus ievēlēsim Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas Latvijā notiks 25. maijā. IEPLĀNO! www.soreizesbalsosu.eu | #EiropasVēlēšanas2019 | #EE2019 | www.eiropas-velesanas.eu
ATSKAITE 2 | Latvijas eiroparlamentāriešu artava ES likumu pieņemšanā | Avots: Latvijas EP deputātu sniegtā informācija un EP mājaslapā pieejamā informācija.
Latvijas EP deputāti snieguši informāciju par savu ieguldījumu ES likumu pieņemšanā šī sasaukuma 2. pusē (no 2017.g. janvāra). Kopumā Latvijas EP deputāti “ziņojuši un ēnojuši” 85 reizes:
- 14 reizes bijuši ziņotāji
- 34 reizes bijuši ēnu ziņotāji
- 33 reizes sagatavojuši atzinumus
- 4 reizi darbojušies kā ēnu atzinumu sagatavotāji
! Kopumā šajā sasaukumā piecu gadu laikā (2014.g. jūlijs līdz šī sasaukuma beigām) Latvijas eiroparlamentārieši līdzdarbojušies aptuveni 140 ES likumu izstrādē.
FYI: Latvijas EP deputātu atskaite par ko viņi ziņojuši un ēnojuši jeb kā vadījuši ES likumu pieņemšanu šī sasaukuma 1. pusē (2,5 gadi: 2014.g. jūlijs - 2016.g. decembris).
***EP deputāte Iveta Grigule - Pēterse informāciju par savu ieguldījumu ES likumu pieņemšanā šī sasaukuma 2. pusē nesniedza.
Informācijai:
- Ziņotājs ir EP deputāts, kurš no atbildīgās EP komitejas iecelts par galveno regulas, direktīvas vai EP rezolūcijas virzībai caur ES likumdošanas gaiteņiem.
- Atzinums - par katru likumprojektu ir vajadzīgs atzinums no citām ar konkrēto tēmu saistītajām EP komitejām.
- Ēnu ziņotājs un ēnu atzinuma sagatavotājs. “Ēna” - EP deputāts, kurš pārstāv savas politiskās grupas intereses EP komitejā un seko līdzi likumprojekta virzībai vai atzinuma sagatavošanai, komunicē ar atbildīgo deputātu, mēģina rast kompromisu un panākt savai politiskajai grupai svarīgus labojumus. “Ēnošanas” mērķis - nodrošināt politisko balansu.
Nozīmīgākās jomas un jautājumi, kas šī EP sasaukuma 2. pusē bijuši Latvijas eiroparlamentāriešu pārziņā, atbilstoši viņu sniegtajai un EP vietnē pieejamai informācijai (informācija par katra EP deputātu ieguldījumu ES likumu izstrādē un vadībā ir pie katra profila, sadaļā “Galvenās Parlamenta veiktās darbības”)
- Ārlietas
- ES un Krievijas politiskās attiecības.
- ES sadarbība ar dažādām (trešām) valstīm, t.sk., asociācijas nolīgumi un to īstenošana, finanšu instrumenti ārējām robežām un vīzām, finanšu mehānismi, makrofinansiāla palīdzība u.c.
- Enerģētika
- ES elektroenerģijas iekšējais tirgus.
- Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršana ES.
- Finanšu joma
- Direktīva naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas ierobežošanai.
- Patiesā labuma guvēju reģistrs ES dalībvalstīs.
- ES Solidaritātes fonda izmantošana, t.sk., atbalstam Latvijai.
- Administratīva sadarbību un krāpšanas apkarošana PVN jomā.
- Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbības nodrošināšana pēc 2020.g.
- Pietiekama finansējuma prasība Kopējās lauksaimniecības politikai arī turpmāk.
- ES vispārējie budžeti, to grozīšana, pieņemšana, izpildes apstiprināšana, ka arī ieguldījums nākamā ES daudzgadu budžeta izstrādē.
- Drošība, cīņa ar terorismu
- Stingrāki ierobežojumi ķimikāliju un citu bīstamu vielu iegādei ar mērķi mazināt pašdarinātu sprāgstvielu pieejamību un tirdzniecību.
- Izveidoto stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu īstenošana.
- Eiropas robežu un krasta apsardzes darbība, t.sk., sadarbības nolīgumi starp ES un trešām valstīm.
- Transports
- Kopīgi noteikumi attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum.
- Nodarbinātība: darba tirgus, sociālie jautājumi
- Nodarbinātības politika, t.sk., labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveide darba un privātās dzīves līdzsvaram, t.sk., vecākiem un aprūpētājiem. Priekšlikumi ES dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.
- Ziņojums par Eiropas Ombuda darbību.
- Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošana. Ar autortiesībām aizsargātu darbu lietojums tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar citu iespiedtekstu lasīšanas invaliditāti.
- Politikas pamatnostādnes attiecībā uz ienākumu minimumu - instrumentu nabadzības novēršanai.
- Lēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu.
- Patērētāju tiesības ES vienotajā tirgū
- Produktu un pakalpojumu pieejamības prasību nodrošināšana dalībvalstīs (normatīvais un administratīvais regulējums).
- Eiropas pakalpojumu e-karte, tās administratīvais nodrošinājums, tiesiskais un darbības regulējums.
- Vienotā tirgus, uzņēmumu, t.sk., MVU konkurētspējas un Eiropas statistikas programmas izveide.
- Starptautiskā tirdzniecība
- Tirdzniecības veicināšana ar trešām valstīm (lauksaimniecības produkti, pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes u.c.)
- Likumdošanas process ES:
- Eiropas Parlaments un ES Padome (ES dalībvalstu ministri), kuras darbu 2019. gada pirmajā pusē vada Rumānija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās. Šie likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem.
- Lai arī Eiropas Komisija ir vienīgā Eiropas likumu iniciatore, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota,
Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā
Tālr.: + 371 26440185
E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu