skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Veicinot enerģijas uzglabāšanu, tiek veicināta Eiropas dekarbonizācija

13/07/2020
Uzglabāšana nozīmē stabilu energoapgādi, jo saule un vējš ir nepastāvīgi
EP ierosina veidus, kā attīstīt ūdeņraža un akumulatoru izmantojumu
Jāveicina decentralizēta uzglabāšana ar privātiem akumulatoriem

 
Tā kā Eiropā pieaug atjaunojamo energoresursu nozīme, Eiropas Parlaments ierosina attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, izmantojot ūdeņradi vai mājokļu akumulatorus.

Ziņojumā, ko piektdien pieņēma ar 556 balsīm par, 22 balsīm pret un 110 deputātiem atturoties, Eiropas Parlaments izklāsta savu enerģijas uzglabāšanas stratēģiju, kurai būs izšķiroša loma Parīzes klimata nolīgumā nosprausto mērķu sasniegšanā.

Atbildīgā EP deputāte Klaudija Gamona (“Renew Europe”, Austrija) sacīja: “Enerģijas uzglabāšanai būs neatsverama loma pārejā uz dekarbonizētu ekonomiku, kura balstīsies uz atjaunojamiem energoresursiem. Vēja vai saules enerģija ne vienmēr ir pieejama vajadzīgajā apjomā, tāpēc enerģija būs vairāk jāuzglabā. Līdzās tehnoloģijām, par kurām jau zināms, ka tās darbojas labi (piemēram, hidroakumulācija), nākotnē izšķiroša loma būs tādām tehnoloģijām kā jaunas akumulatoru tehnoloģijas, siltumenerģijas uzkrāšana vai zaļais ūdeņradis. Jāpanāk, ka tās var ienākt tirgū, lai Eiropas iedzīvotājiem varētu garantēt nepārtrauktu energoapgādi.”

Zaļais ūdeņradis

Parlaments aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis likvidēt regulatīvos šķēršļus, kas kavē enerģijas uzglabāšanas projektu attīstību, tādus kā nodokļu dubultā uzlikšana un nepilnības ES tīkla kodeksos. Ir arī jāpārskata Eiropas enerģētikas tīkla noteikumi un jāuzlabo enerģijas uzglabāšanas projektu atbilstības kritēriji — norāda deputāti.

EP deputāti uzsver, ka no atjaunojamiem avotiem iegūtam ūdeņradim jeb zaļajam ūdeņradim ir liels potenciāls, un aicina Komisiju turpināt atbalstīt tā dēvētās ūdeņraža ekonomikas attīstību un pētniecību šajā jomā. Ar atbalsta pasākumiem būtu iespējams samazināt zaļā ūdeņraža izmaksas un padarīt šo tehnoloģiju ekonomiski dzīvotspējīgu. Komisijai būtu arī jānovērtē, vai ir iespējams gāzes infrastruktūru pielāgot ūdeņraža transportēšanai, jo dabasgāzes izmantošana būtu pakāpeniski jāpārtrauc.

ES ražoti akumulatori un jaunas uzglabāšanas iespējas

Parlaments arī atbalsta Komisijas centienus izstrādāt Eiropas standartus akumulatoriem un samazināt atkarību no akumulatoriem, kas ražoti ārpus Eiropas. ES ir ļoti atkarīga no tādu izejvielu importa, kuru ieguve degradē vidi, tāpēc šī atkarība būtu jāsamazina. To var panākt, uzlabojot akumulatoru pārstrādes shēmas un izejvielu ieguvē izmantojot ilgtspējīgas metodes, turklāt, iespējams, iegūstot izejvielas Eiropas Savienībā.

Parlaments ierosina vēl citus enerģijas uzglabāšanas veidus, piemēram, enerģijas mehānisku uzglabāšanu un siltumenerģijas uzkrāšanu. Tas arī aicina attīstīt decentralizētas uzglabāšanas iespējas, izmantojot mājokļu akumulatorus, mājokļu siltumenerģijas uzglabāšanu, transportlīdzekļa un elektrotīkla savienošanas tehnoloģiju un viedas mājokļu energosistēmas.

Vispārēja informācija

Lai sasniegtu gan zaļā kursa, gan Parīzes klimata nolīguma mērķus, Eiropas energosistēmai līdz šī gadsimta otrajai pusei jākļūst oglekļneitrālai. Šo mērķu sasniegšanā liela loma ir atjaunojamajiem energoresursiem, taču tādi nozīmīgi energoresursi kā saules un vēja enerģija ir nepastāvīgi, jo saražoto enerģijas apjomu ietekmē diennakts laiks, gadalaiks un laikapstākļi. Pieaugot šādu energoresursu nozīmei Eiropā, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par enerģijas uzglabāšanu, lai lietderīgi izmantotu saražoto enerģiju, kas pretējā gadījumā tiktu zaudēta laika nobīdes dēļ starp enerģijas saražošanas un patērēšanas brīdi.

Pēc Komisijas aplēsēm, lai ES līdz 2050. gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju, tai jāspēj uzglabāt sešas reizes vairāk enerģijas nekā patlaban.

Papildu informācija

Pieņemtais teksts (2020. gada 10. jūlijs)

EP Izpētes dienesta pētījums “Enerģijas uzglabāšana un nozaru sasaiste: ceļā uz integrētu, dekarbonizētu energosistēmu

Procedūras dokumentācija

Plenārsesijas debates par rezolūciju (8.07.2020)

 
Jānis KRASTIŅŠ
 
Preses sekretārs Latvijā
 
(+371) 6708 5461
 
(+371) 26 542 369
 
janis.krastins@europarl.europa.eu