skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Eiropas Parlaments apstiprina Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu

30/01/2020
  • Priekšpēdējais Brexit solis pirms galīgā balsojuma Padomē 31. janvārī 
  • Priekšā sarežģītas sarunas par nākotnes attiecībām

Eiropas Parlaments trešdienas vakarā ar 683 balsīm par, 49 pret un 13 atturoties apstiprināja Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu.

Debatēs ar Horvātijas valsts sekretāri Eiropas lietās Nikolinu Brnjaču, kas pārstāvēja Padomes prezidentūru, Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un ES galveno Brexit sarunvedēju Mišelu Barnjē Eiropas Parlaments izvērtēja izstāšanās procesa līdzšinējo norisi un ieskicēja turpmākos uzdevumus.

Komentējot balsojuma vēsturisko nozīmi, vairums politisko grupu pārstāvju uzsvēra, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās nav ES un Lielbritānijas attiecību beigas, jo saites, kas saista Eiropas tautas, joprojām ir spēcīgas un saglabāsies. Viņi minēja arī, ka no Brexit var daudz mācīties ES nākotnes veidošanai, kā arī pateicās Lielbritānijai un tās deputātiem par ieguldīto darbu.

Vairums runātāju brīdināja, ka sarunas par ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām būs sarežģītas, īpaši, ņemot vērā pašlaik noteiktos izstāšanās nolīguma termiņus.

Debašu izvilkumus varat noklausīties, klikšķinot zemāk:

EP Brexit vadības grupas koordinatora Gija Ferhofštata (RE, BE) ievadruna

Horvātijas valsts sekretāres Eiropas lietās Nikolinas Brnjačas un Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ievadrunas

Politisko grupu pārstāvju pirmās replikas

EP deputātu debates (1. daļa)

EP deputātu debates (2. daļa)

EP deputātu debates (3. daļa)

ES galvenā Brexit sarunvedēja Mišela Barnjē un Padomes prezidentvalsts pārstāves Nikolinas Brņjačas noslēguma piezīmes

EP priekšsēdētāja Dāvida Sasoli paziņojums

Eiropas Parlaments un turpmākās attiecības ar Lielbritāniju

Parlamenta Apvienotās Karalistes koordinācijas grupa, kuru vada Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Dāvids Makalisters (EPP, DE), uzturēs sakarus ar ES Darba grupu attiecībām ar Apvienoto Karalisti un sadarbosies ar EP Ārlietu komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju.

EP cieši sekos līdzi sarunuvedēja Mišela Barnjē darbam un turpinās ar rezolūciju starpniecību ietekmēt sarunas. Eiropas Parlamentam būs arī galīgā teikšana uz ES-AK sadarbības nolīguma apstiprināšanu.

Citāts

Pēc vēsturiskā balsojuma EP priekšsēdētājs Sasoli teica: “Atskārta par šodien notikušo mani dziļi skumdina. Piecdesmit integrācijas gadus nevar tik vienkārši aizslaucīt. Tagad mums būs smagi jāstrādā, lai izveidotu jaunas attiecības, allaž pirmajā vietā liekot iedzīvotāju intereses un viņu tiesību aizsardzību. Tas nebūs vienkārši. Mūsu turpmākās attiecības daudzkārt tiks pārbaudītas. To zinājām jau kopš Brexit pirmsākumiem. Tomēr esmu pārliecināts, ka mēs spēsim pārvarēt jebkādas domstarpības un vienoties par kopīgiem risinājumiem”.

Nākamie soļi

Lai stātos spēkā, izstāšanās nolīgums ar kvalificētu balsu vairākumu jāapstiprina Padomē (balsojums 31. janvārī).

Pārejas periods, kas sākas 1. februārī, noslēdzas 2020. gada decembra beigās. Nolīgums par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām būs jāpieņem pirms pārejas posma noslēgšanās, lai tas varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Pārejas posmu var pagarināt vienu reizi uz termiņu no viena līdz diviem gadiem, bet tādā gadījumā lēmums par to jāpieņem ES un AK apvienotajai komitejai līdz 2020. gada 1. jūlijam.

Parlamentam būs jāapstiprina visi turpmākie attiecību nolīgumi. Ja šāds nolīgums skars dalībvalstu kompetences, tas būs jāapstiprina arī dalībvalstu parlamentiem.

Juridiskais konteksts

Balsojums plenārsēdē pēc ratifikācijas procesa noslēgšanas Apvienotajā Karalistē, ievērojot Konstitucionālo lietu komitejas pagājušajā nedēļā pieņemto ieteikumu.

Izstāšanās līguma otrā daļa aizsargā ES pilsoņus Apvienotajā Karalistē un Lielbritānijas pilsoņus ES dalībvalstīs, kā arī viņu ģimenes. Saskaņā ar tā noteikumiem, sociālā nodrošinājuma tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un pilsoņu tiesības tiek garantētas uz visu mūžu. Visām attiecīgajām administratīvajām procedūrām jābūt pārredzamām, vienkāršām un viegli pieejamām. Paredzēts, ka šo nosacījumu ieviešanu un piemērošanu no AK puses uzrauga neatkarīga iestāde, kuras pilnvaras ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas pilnvarām.