skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Eiropā 77 % iedzīvotāju prasa ES līdzekļu piesaisti tiesiskumam dalībvalstī

20/10/2020

Lielākā daļa ES iedzīvotāju atbalsta ES budžeta palielināšanu, lai pārvarētu pandēmiju. ES līdzekļi jānovirza sabiedrības veselībai, pēc tam – ekonomikas atveseļošanai un klimata pārmaiņām.

Eiropas Parlamenta pasūtītā iedzīvotāju aptaujā, kas veikta 2020. gada oktobra sākumā, gandrīz astoņi no desmit dalībniekiem (77 %) visā ES un 75 % Latvijā atbalsta ieceri ES līdzekļus dalībvalstīm piešķirt tikai tad, ja to valdības īsteno tiesiskuma un demokrātijas principus. Šim apgalvojumam piekrīt vismaz septiņi no desmit dalībniekiem 26 ES dalībvalstīs.

Eiropiešu vairums joprojām vēlas lielāku ES budžetu cīņai ar Covid-19

Apgalvojumu, ka ES rīcībā vajadzētu būt lielākiem finanšu līdzekļiem, lai pārvarētu pandēmijas sekas, atbalsta 54 % eiropiešu un 45 % Latvijā aptaujāto cilvēku. 21 no ES dalībvalstīm tā uzskata vairums dalībnieku, bet 14 dalībvalstīs šo apgalvojumu atbalsta absolūtais dalībnieku vairākums.

Jautāti par politikas jomām, kur būtu jānovirza palielinātais ES budžets, vairāk nekā puse dalībnieku (54 %) saka, ka prioritāte ir sabiedrības veselība. Tai seko ekonomikas atveseļošanās un jaunas iespējas uzņēmumiem (52 %), klimata pārmaiņas un vides aizsardzība (37 %) un nodarbinātība un sociālā joma (35 %). Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju, kas veikta 2020. gada jūnijā, klimata pārmaiņas un vide izdevumu prioritāšu trijniekā ir pārspējušas nodarbinātību.

 

Prioritātes atšķiras dalībvalstu vidū: Latvijā (52 %), Igaunijā un Čehijā respondenti kā galveno budžeta prioritāti min ekonomikas atveseļošanu, savukārt Austrijā, Dānijā un Vācijā iedzīvotāji uzskata, ka visvairāk līdzekļu jāiegulda cīņā pret klimata pārmaiņām. Savukārt Horvātijā, Slovākijā un Somijā dalībnieki par galveno izdevumu prioritāti izvirza nodarbinātību un sociālo jomu.

Liela daļa eiropiešu baidās no pandēmijas ietekmes uz ienākumiem

Ir svarīgi pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumus par atveseļošanas pasākumiem un daudzgadu budžetu nākamajai septiņgadei, apliecina Eiropas iedzīvotāju satraukums par viņu personiskajām finansēm. Liela daļa iedzīvotāju baidās no pandēmijas tiešas ietekmes uz viņu personīgo finansiālo stāvokli, vai arī ar to jau saskaras: 39 % dalībnieku (Latvijā - 44 %) saka, ka Covid-19 krīze jau ir negatīvi ietekmējusi viņu personīgos ienākumus, bet vēl 27 %  (Latvijā - 29 %) sagaida šādu ietekmi nākotnē. Tikai 27 % aptaujāto (Latvijā - 22 %) norāda, ka Covid-19 neietekmēs viņu personīgos ienākumus. Vairāk nekā puse respondentu par negatīvu krīzes ietekmi uz ienākumiem ziņo 20 ES dalībvalstīs.

Iedzīvotāji joprojām redz ES kā daļu no krīzes risinājuma

Divas trešdaļas respondentu (66 %) visā ES un 59 % Latvijā ir vienisprātis, ka vajadzētu paplašināt ES pilnvaras rīkoties tādās krīzēs kā koronavīrusa pandēmija. Ceturtā daļa (25 %) pilnībā nepiekrīt šim apgalvojumam. Šī pozīcija nav mainījusies kopš iepriekšējām aptaujām, ko Eiropas Parlaments veica 2020. gada aprīlī un jūnijā.

Piezīme redaktoriem

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropas Parlaments ir pasūtījis trīs īpašās iedzīvotāju aptaujas, lai novērtētu Eiropas sabiedrisko domu Covid-19 laikā. Pēdējo aptauju no 2020. gada 25. septembra līdz 7. oktobrim tiešsaistē (un pa tālruni – Maltā) veica pētījumu kompānija Kantar, aptaujājot 24 812 dalībniekus 27 ES dalībvalstīs.

Jautājumi tika uzdoti respondentiem vecumā no 16 līdz 64 gadiem (Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Grieķijā, Ungārijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā – no 16 līdz 54 gadiem). Reprezentativitāti katras dalībvalsts līmenī nodrošina dzimuma, vecuma un reģionu kvotas. ES vidējie rezultāti tika aplēsti, ņemot vērā katras apsekotās valsts iedzīvotāju skaitu.

Pilnu šīs aptaujas pārskatu, tostarp pilnas datu kopas, publicēs 2020. gada novembra sākumā.

 

Papildu informācija
 
ES sabiedriskā doma Covid-19 laikos: sākotnējie rezultāti

 

Plašāka informācija:

Jānis Krastiņš,

Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā

+ 371 26542369 | janis.krastins@europarl.europa.eu