skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Videi nekaitīgāka, taisnīgāka un stabilāka ES lauksaimniecības politika

23/10/2020

• Lielāks atbalsts lauksaimniekiem, kas īsteno klimatam un videi draudzīgu praksi
• Ikgadējais tiešo maksājumu apjoms ierobežots līdz 100 000 EUR, lielāks atbalsts MVU
• Īpaši pasākumi, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt krīzes
• Stingrākas sankcijas par vairākkārtējiem vides un dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem

Turpmākajai ES lauksaimniecības politikai jābūt elastīgākai, ilgtspējīgākai un noturīgākai krīzēs, lai ES lauksaimnieki arī turpmāk varētu ražot nekaitīgu pārtiku.

Piektdien Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma nostāju par ES lauksaimniecības politikas reformu laikposmam pēc 2022. gada. Parlaments nu ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Politikas maiņa: no noteikumu ievērošanas uz mērķu sasniegšanu

EP deputāti pauda atbalstu jaunai politiskai pieejai, kas ļaus pielāgot ES lauksaimniecības politiku katras dalībvalsts vajadzībām. Tajā pašā laikā viņi norāda, ka šīs pārmaiņas nedrīkst kropļot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES. Dalībvalstu valdībām būtu jāsagatavo stratēģiskie plāni par to, kā tās savā valstī īstenos ES mērķus, un Komisija vēlāk šos stratēģiskos plānus apstiprinās. Turklāt Komisija turpmāk pārbaudīs ne tikai to, kā valstis ievēro ES noteikumus, bet arī kā tās sasniedz izvirzītos mērķus.

Atbalsts vides aizsardzībai ES lauku saimniecībās

Stratēģisko plānu mērķi pēc EP deputātu domām būtu jāīsteno atbilstoši Parīzes klimata nolīgumam.

Parlaments pastiprināja prasības īstenot klimatam un videi nekaitīgu lauksaimniecības praksi, kas būs obligāta lauksaimniekiem, ja viņi vēlēsies saņemt tiešos maksājumus. EP Deputāti arī vēlas, lai vismaz 35 % lauku attīstības budžeta tiktu atvēlēti dažādiem ar klimatu un vidi saistītiem pasākumiem. Vismaz 30 % tiešo maksājumu budžeta būtu jānovirza ekoshēmām, ar kurām finansiāli atbalsta lauksaimniekus, kas īsteno klimatam un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi. Šo shēmu īstenošana būtu brīvprātīga, tomēr tā lauksaimniekiem dotu iespēju palielināt ienākumus.

Deputāti uzstāj, ka katrā dalībvalstī ir jāievieš lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi un vismaz 30 % ES sniegtā finansējuma jānovirza, lai palīdzētu lauksaimniekiem mazināt klimata pārmaiņas, ilgtspējīgi rīkoties ar dabas resursiem un aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Viņi arī prasa, lai dalībvalstis mudinātu lauksaimniekus 10 % zemes atvēlēt ainavas elementiem, kuri bagātina bioloģisko daudzveidību. Šādi ainavas elementi ir, piemēram, dzīvžogi, neražojoši koki un dīķi.

Mazāk naudas lielām saimniecībām, lielāks atbalsts maziem un gados jauniem lauksaimniekiem

Parlamenta deputāti nobalsoja par prasību pakāpeniski samazināt ikgadējos tiešos maksājumus lauksaimniekiem, kas pārsniedz 60 000 EUR, un par maksimālo atbalsta apjomu noteikt 100 000 EUR. Tomēr, pirms tiešo maksājumu summa tiek samazināta, lauksaimniekiem varētu ļaut no kopsummas atskaitīt 50 % no līdzekļiem, kuru viņi izmaksā ar lauksaimniecību saistītās algās.

Vismaz 6 % valsts tiešo maksājumu būtu jāizmanto mazo un vidējo lauku saimniecību atbalstam. Ja šim nolūkam izmantotu vairāk par 12 %, tiešo maksājumu summas griestus drīkstētu nepiemērot.  

ES dalībvalstis varētu izmantot vismaz 4 % sava tiešo maksājumu budžeta gados jaunu lauksaimnieku atbalstam. Deputāti norāda, ka papildu atbalstu varētu piešķirt no finansējuma lauku attīstībai, priekšroku dodot gados jauniem lauksaimniekiem.

Parlaments uzsver, ka ES subsīdijas būtu jāpiešķir tikai tiem lauksaimniekiem, kuri vismaz minimālā mērā ir iesaistīti lauksaimnieciskā darbībā. Šīs subsīdijas nesaņem personas, kas nodrošina lidostu darbību, dzelzceļa pakalpojumus, hidrotehnisku būvju darbību, nekustamo īpašumu pakalpojumus un pastāvīgu sporta un izklaides platību darbību.

Veģetārie burgeri un tofu steiki:  bez izmaiņām

EP deputāti noraidīja visus priekšlikumus, kas bija iesniegti ar mērķi aizliegt ar gaļas produktiem saistītu nosaukumu piemērošanu produktiem, kas nesatur gaļu.

Palīdzība lauksaimniekiem riska un krīzes situācijās

Parlaments uzstāj, ka nepieciešami papildu pasākumi, kas nākotnē palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt iespējamās riska un krīzes situācijas. Tas vēlas pārredzamāku tirgu, intervences stratēģiju visiem lauksaimniecības produktiem un atkāpi no konkurences noteikumiem tādai praksei, kuras mērķis ir ievērot augstākus vides, dzīvnieku veselības un labturības standartus. EP deputāti arī vēlas, lai krīzes rezerves līdzekļi, kas palīdzētu lauksaimniekiem cenu vai tirgus nestabilitātes laikā, būtu nevis konkrētam gadījumam radīts, bet gan pastāvīgs instruments ar pienācīgu budžetu.  

Stingrākas sankcijas par vairākkārtējiem pārkāpumiem un sūdzību mehānisms

Parlaments vēlas piemērot stingrākas sankcijas lauksaimniekiem, kuri vairākkārt pārkāpj ES prasības, piemēram, saistībā ar vidi un dzīvnieku labturību. Vairākkārtēju pārkāpumu gadījumā lauksaimniekiem nāktos šķirties no 10 % viņiem paredzēto tiešo maksājumu (šobrīd tie ir 5 %).

Deputāti arī vēlas, lai tiktu izveidots īpašs ES sūdzību izskatīšanas mehānisms. To varētu izmantot lauksaimnieki un atbalsta saņēmēji laukos, kuri ES subsīdiju saņemšanas procesā ir saskārušies ar netaisnīgu vai nevienlīdzīgu attieksmi un kuru sūdzību valsts tiesu iestāde nav spējusi pienācīgi izskatīt.

Balsojuma rezultāti un plašāka informācija

Stratēģisko plānu regulu apstiprināja, 425 deputātiem balsojot par, 212 — pret un 51 atturoties.

Regulu par tirgu kopīgu organizāciju apstiprināja, 463 deputātiem balsojot par, 133 — pret un 92 atturoties.

Regulu par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību apstiprināja, 434 deputātiem balsojot par, 185 — pret un 69 atturoties.

Plašāka informācija par apstiprinātajiem tekstiem ir pieejama informatīvajā dokumentā.

Šeit var iepazīties ar ziņotāju un Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētāja komentāriem par pieņemtajiem tekstiem.

Vispārēja informācija

ES lauksaimniecības politiku izveidoja 1962. gadā, un pēdējoreiz tā reformēta 2013. gadā.

Pašreizējie KLP noteikumi zaudēs spēku 2020. gada 31. decembrī. Kamēr Parlaments un Padome nebūs panākuši vienotu nostāju par pašreizējo KLP reformu un apstiprinājuši to, būs jāpiemēro pārejas noteikumi.

KLP finansējums veido 34,5 % (58,12 miljardus EUR) no ES 2020. gada budžeta. Ar aptuveni 70 % KLP budžeta tiek atbalstīti sešu līdz septiņu miljonu ES lauksaimniecību ienākumi.

Papildu informācija
 
Pieņemtais teksts būs pieejams šeit (23.10.2020.)
 Debašu videoieraksts (20.10.2020.)
Procedūras dokumentācija (stratēģiskie plāni)
 Procedūras dokumentācija (lauksaimniecības produktu tirgu kopīga organizācija)
 Procedūras dokumentācija (KLP finansēšana, pārvaldība un uzraudzība)
 Ziņotājs (stratēģiskie plāni) Pēters Jārs (PPE, Vācija)
Ziņotājs (tirgu kopīga organizācija) Ēriks Andrjē (S&D, Francija)
Ziņotāja (Regula par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību) Ulrike Millere (Renew Europe, Vācija)
EP Izpētes dienesta publikācija “CAP strategic plans” (2018. gada decembris)
EP Izpētes dienesta publikācija “CAP amending regulations on the CMO for agricultural products, quality schemes and measures for remote regions” (2019. gada oktobris)
 Bezmaksas foto, video un audiomateriāli
 

Plašāka informācija:

Jānis Krastiņš,

Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā

+ 371 26542369 | janis.krastins@europarl.europa.eu