skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

EP deputāti ar Urzulu fon der Leienu apspriež stāvokli Eiropas Savienībā

16/09/2020

ES cīņa ar klimata pārmaiņām, bezdarbu, rasismu, kā arī veselības apdraudējumi un migrācijas problēmas bija galvenie temati EP deputātu ikgadējās debatēs ar Komisijas priekšsēdētāju.

Savā uzrunā Eiropas Parlamentam Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atskatījās uz Eiropas Komisijas paveikto gada laikā, iepazīstinot ar vairākām jaunām ES iniciatīvām.

Jaunais plāns, kā izvest Eiropas ekonomiku no Covid-19 krīzes, ietvers Eiropas minimālās algas noteikšanu un Zaļā kursa pastiprināšanu. Fon der Leiena apsolīja ierosināt augstāku 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi - paaugstinot no pašreizējiem 40% līdz vismaz 55% (salīdzinot ar 1990. gada līmeni), kā arī iestājās par Eiropas pilnvaru palielināšanu veselības jomā un īpašas ES biomedicīnisko pētījumu aģentūras izveidi.

Ārlietas

“Es vēlos, lai tas būtu nepārprotami skaidrs: Eiropas Savienība ir Baltkrievijas iedzīvotāju pusē. Mūs visus aizkustinājusi Neatkarības laukumā miermīlīgi pulcējušos cilvēku vai sieviešu solidaritātes gājiena dalībnieču ārkārtējā drosme”, norādīja Urzula fon der Leiena.

Par Alekseja Navaļnija indēšanu Krievijā viņa teica, ka “šis gadījums nav unikāls. Mēs šo modeli esam redzējuši jau Gruzijā un Ukrainā, Sīrijā un Solsberijā – mēs esam redzējuši arī iejaukšanos vēlēšanās visā pasaulē. Šis modelis nemainās – un to nemainīs arī nekāds gāzes pārvads”. Viņa arī norādīja uz vajadzību pieņemt “Eiropas Magņicka aktu”.

Ķīna ir nozīmīgs partneris tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas, tomēr tas nedrīkst iespaidot ES apņemšanos iestāties pret cilvēktiesību pārkāpumiem, sacīja fon der Leiena. Viņa arī aicināja ES dalībvalstis drosmīgāk un straujāk iestāties pret cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē, biežāk rīkojoties ar kvalificēta vairākuma balsojumu Padomē.

Migrācija

Fon der Leiena mudināja pastiprināt centienus risināt migrācijas jautājumus. “Migrācija ir Eiropas izaicinājums, un visai Eiropai ir jāveic sava daļa darba,” viņa teica.

 

Rasisms

Komisijas priekšsēdētāja paziņoja par rīcības plānu cīņai pret rasismu un naida kurināšanas runu apkarošanai. Viņa arī aizstāvēja LGBTQI personu tiesības un ģimenes attiecību savstarpēju atzīšanu ES.

 

EP deputātu reakcija

Lielākā daļa EP deputātu pauda atbalstu daudzām Komisijas izziņotajām iniciatīvām tomēr arī vēlējās uzsvērt jomas, kurām ES būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. EP birojs Latvijā apkopojis visu no Latvijas ievēlēto EP deputātu reakcijas - tās atrodamas šeit.

 

Manfrēds Vēbers (ETP, Vācija) norādīja, ka darba vietu radīšanai vajag būt prioritātei: “Itālijā 40% jauniešu joprojām ir bezdarbnieki. Un mūsdienu Eiropas Savienībā mēs nedrīkstam pieļaut vēl vienu “zudušu paaudzi”. “Atveseļošanās fonda līdzekļus var tērēt tikai vienreiz, un mūsu prioritāte ir Eiropas jaunās paaudzes nākotne,” piebilda ETP grupas priekšsēdētājs. Viņš arī uzsvēra, ka ES ir jāpauž vienota nostāja ārlietu jautājumos. Vērtējot situāciju Baltkrievijā, viņš sacīja: “Ja vēlamies saglabāt ticību mums nākotnē, dosim cilvēkiem Minskas ielās iespēju pārliecināties, ka Eiropa ir viņu pusē.”

 

Irače Garsia Pereza (S&D, Spānija) minēja vairākus izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropa. Atbalstot finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, viņa sacīja: “Tikai šādā veidā mēs varēsim atbalstīt pāreju uz zaļo ekonomiku un ieguldīt sociālajā jomā, neatstājot nevienu novārtā.” Viņa izteica gandarījumu par jauno gāzu emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam, uzsverot, ka mums nevajadzētu aizmirst, ka “cilvēki ir daļa no šīs pārejas, tāpēc mums ir nepieciešama stratēģija nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, apkarošanai un minimālās algas noteikšanai”, ko savā runā pieminēja priekšsēdētāja fon der Leiena. EP deputāte aicināja atbalstīt kultūras nozari un izveidot Eiropas kultūras platformu, lai “pavērtu jauniešiem iespēju sadarboties un stiprinātu Eiropas kultūras vidi”.

 

Dačjans Čološs (“Renew Europe”, Rumānija) sacīja, ka pēdējo mēnešu laikā Eiropa ir panākusi ievērojamu progresu: “Nav šaubu, ka atveseļošanas plāns ir vēsturisks solis uz priekšu, un tas iemieso Eiropas Savienības spēku un mūsu spēju kopīgi pārvarēt krīzes.” Taču politiskās grupas “Renew Europe” priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību ievērot tiesiskumu kā pamatprincipu attiecībā uz [ES] līdzekļu apgūšanu, lai saglabātu iedzīvotāju uzticību: “[...] Eiropas Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā no korupcijas un iespējamiem interešu konfliktiem.” Viņš atzinīgi novērtēja Komisijas atbalstu Parlamenta aicinājumam veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz tiesību aktiem klimata jomā un EK plānotiem priekšlikumiem digitālajā jomā.

 

Nikolā Bē (ID, Francija) ar nožēlu atzīmēja, ka veselības krīzes augstākajā punktā Eiropā pietrūka tirgus aizsardzības pasākumu, kā arī pauda nožēlu par stingrajiem vides noteikumiem, kas vājina Eiropas uzņēmumu konkurētspēju: “Tas nepalīdz nodrošināt Eiropas nākotnes neatkarību un labklājību, bet gan padarīs Eiropas pozīcijas vēl nestabilākas pasaules mērogā.”

 

Ska Keller (Zaļie/EBA, Vācija) kritizēja nosacījumus migrantu uzņemšanai pie ES ārējām robežām. “Mēs šobrīd atrodamies ļoti apkaunojošā situācijā [...], un tā ir mūsu kopīgā atbildība kā eiropiešiem,” sacīja EP deputāte, aicinot Komisiju sākt cīņu ar dalībvalstīm par atbilstošu nosacījumu ieviešanu, “tam ir jābūt galvenajai prioritātei, lai palīdzētu cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība, un nevis negribīgi piekrist nožēlojamam stāvoklim, kurā mēs šobrīd esam”. Deputāte pauda gandarījumu par ierosināto mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55%. “Ar klimatu nevar kaulēties, tāpēc mēs nedrīkstam kavēties.”

 

Rišards Antoni Legutko (EKR, Polija) norādīja, ka pēdējā desmitgade Eiropas Savienībai ir bijusi nestabila un ka šodien ES ir sliktākā formā nekā pirms desmit gadiem. “Katru gadu pēdējo desmit gadu laikā mēs esam dzirdējuši no katra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, ka mūs gaida gaiša nākotne un ka ES laimes dienas ir jau tepat aiz stūra, protams, ar nosacījumu, ka Eiropas institūcijas un Eiropas Komisija paplašina tās kompetencē esošās jomas... Arvien mazāk un mazāk cilvēku Eiropā šo vēstījumu uztver nopietni.”

 

Mano Obrī (GUE/NGL, Francija) kritizēja EK priekšsēdētājas uzrunu par to, ka tajā netika pieminēta ES solidaritātes krīze, ko apliecināja nodokļu oāzes vai jautājumi, kas saistīti ar tiesiskumu Polijā un Ungārijā. GUE/NGL līdzpriekšsēdētāja kritizēja mērķi samazināt klimata emisijas par 55% kā nepietiekamu. “Lai risinātu problēmas, ar kurām saskaramies, mums viss ir jāmaina. Mūsu uzmanības centrā vajadzētu būt tikai vides un sociālajiem aspektiem," sacīja deputāte, aicinot nodrošināt fiskālo taisnīgumu un taisnīgumu nodokļu jomā, kā arī izbeigt nodokļu oāzes Eiropā.

 

Reaģējot uz EP deputātu teikto, Urzula fon der Leiena aicināja noteikt “konstruktīvu pieeju migrācijas pārvaldībai”. “Katru gadu Eiropā ierodas aptuveni divi miljoni cilvēku un 140 000 bēgļu, mums ir jāspēj procesu pārvaldīt.” EK priekšsēdētāja apliecināja, ka Komisija nākamnedēļ nāks klajā arī ar tiesību akta priekšlikumu. Atbildot uz jautājumu par tiesiskumu, fon der Leiena uzsvēra, ka Komisija izmanto “vissistemātiskāko un visaptverošāko pieeju mūsu vēsturē”.

 

Papildu informācija

 

Stāvoklis Eiropas Savienībā: Eiropas Parlamenta tīmekļa vietne

Urzulas fon der Leienas runa par stāvokli Eiropas Savienībā (16.09.2020.)

Foto, video un audiomateriāli

EP tematiskā sadaļa: Debates par stāvokli Eiropas Savienībā

 

Jānis KRASTIŅŠ

Preses sekretārs Latvijā

 

(+371) 6708 5461

 

(+371) 26 542 369

 

janis.krastins@europarl.europa.eu