skip to content
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji optimistiski par ES nākotni

12/02/2021
  • Vairāk nekā puse (59 %) Latvijā aptaujāto cilvēku uzskata, ka ES dodas pareizajā virzienā
  • Gandrīz divas trešdaļas (61 %) uzskata, ka cīņai pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību jābūt Parlamenta galvenajam uzdevumam
  • Trīs no četriem aptaujātajiem (77 %) uzskata, ka Latvija no dalības ES ir ieguvusi

Covid-19 pandēmijas laikā ir nostiprinājusies eiropiešu pārliecība, ka efektīvi risinājumi cīņai ar pandēmiju izstrādājami ES līmenī.

Aptaujātie 2020. gada beigās biežāk norādīja uz lietu virzību pareizajā virzienā Eiropas Savienībā, ne savā valstī. Teju trīs ceturtdaļas respondentu (72 % visā ES, Latvijā – 69 %) uzskata, ka ES Atveseļošanas mehānisms ļaus valsts ekonomikai ātrāk atkopties no pandēmijas negatīvajām sekām.  

Kā liecina Eiropas Parlamenta (EP) pasūtīta aptauja, ko 2020. gada novembrī un decembrī veica pētījumu kompānija “Kantar”, kopš 2019. gada rudens par 10 procentpunktiem pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri ES vērtē pozitīvi (ES – 50 %, Latvijā – 52 %, pieaugums par 17 procentpunktiem).

Pandēmijai turpinoties, cilvēku skatījums uz situāciju savā valstī tomēr saglabājas pesimistisks: 53 % respondentu (Latvijā – 68 %) uzskata, ka pēc gada ekonomiskā situācija viņu valstī būs sliktāka nekā tagad. Tikai viens no pieciem respondentiem (viens no desmit  Latvijā) paredz, ka ekonomiskā situācija valstī tuvākā gada laikā uzlabosies. Vairāk nekā puse respondentu (52 %, tikpat arī Latvijā) uzskata, ka viņu personīgie dzīves apstākļi tuvākā gada laikā būs tādi paši kā šobrīd. Ceturtā daļa respondentu (ES ‑ 24%, Latvijā – 27 %) paredz, ka pēc gada tie kļūs sliktāki, kamēr 21 % (Latvijā tikpat) domā, ka viņu dzīves apstākļi uzlabosies.

Pandēmijas iespaidā iedzīvotāji arī izvirza Eiropas Parlamentam jaunu politisko prioritāti: 48% respondentu uzskata, ka cīņai pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību jābūt vienam no galvenajiem EP uzdevumiem. Latvijā tā uzskata 61 % respondentu. Šo kā pirmo prioritāti norāda respondenti visās ES valstīs, izņemot Somiju, Čehiju, Dāniju un Zviedriju, kur visbiežāk minēta cīņa pret terorismu un noziedzību. ES caurmērā kā nākamās vēlamās EP darba prioritātes minēti pasākumi terorisma un noziedzības apkarošanai (35 %), kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai (33 %), kā arī vides aizsardzībai (32 %). Savukārt Latvijā otrajā vietā ir pasākumi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai (35 %), tiem seko terorisma un noziedzības apkarošana (34 %).

Līdzīgi mainījies arī iedzīvotāju viedoklis par pamatvērtībām, kuras Eiropas Parlamentam būtu jāaizstāv. Cilvēktiesību aizsardzība (51 %) un dzimumu vienlīdzība (42 %) joprojām ierindojas pirmajās divās vietās,  kā trešā visbiežāk minēta solidaritāte starp dalībvalstīm – 41 % respondentu vēlas, lai šīs vērtības aizsardzība būtu Parlamenta prioritāte (pirms gada  to prasīja tikai 33 %). Savukārt respondenti Latvijā solidaritāti starp dalībvalstīm norāda kā svarīgāko pamatvērtību  (60 %), otrajā vietā ierindojot cilvēktiesību aizsardzību (54 %), bet trešajā – vārda brīvību (39 %).

Pandēmijas un tādu globālu izaicinājumu kā klimata krīze iespaidā iedzīvotāji joprojām pieprasa fundamentālas ES reformas. 63 % respondentu (Latvijā – 60 %) vēlas, lai Eiropas Parlamenta ietekme nākotnē pieaugtu. Tikai 27 % aptaujāto atbalsta tādu ES, kāda tā bijusi līdz šim (Latvijā - 36 %), bet 44 % (Latvijā – 33 %) drīzāk atbalsta ES, tomēr sagaida reformas. Vēl 22 % (Latvijā – 27 %) raugās uz ES skeptiski, bet varētu mainīt savas domas, ja tiktu īstenotas radikālas reformas.

EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli sacīja: “Aptaujas vēstījums ir skaidrs: Eiropas pilsoņi atbalsta Eiropas Savienību un uzskata, ka risinājumi krīzei meklējami ES līmenī. Taču ir skaidrs, ka iedzīvotāji vēlas redzēt reformas, tādēļ pēc iespējas ātrāk jārīko konference par Eiropas nākotni.”

Papildu informācija
 

Pilni jaunākās Eirobarometra aptaujas rezultāti

Plašāka informācija:

Jānis Krastiņš,

Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā

+ 371 26542369 | janis.krastins@europarl.europa.eu