skip to content

Sīkdatņu politika EP Informācijas biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Kritiski svarīgas izejvielas: Eiropas Savienībai sevi jāapgādā pašai

25/11/2021
  • ES ir atkarīga no izejvielām, kas nepieciešamas digitālajai un zaļajai pārejai
  • Materiāli, kas nepieciešami elektriskajiem transporta līdzekļiem, atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, elektroniskajām un medicīniskajām ierīcēm
  • Vajadzīgas investīcijas kritiski svarīgu izejvielu otrreizējā pārstrādē

Lai veicinātu autonomu un ilgtspējīgu ES apgādi ar materiāliem, kas vajadzīgi jauno tehnoloģiju ražošanai, Parlaments aicina dažādot resursu ieguvi un veicināt produktu pārstrādi.

Kritiskās svarīgas izejvielas (KSI) ir būtiski svarīgas daudzu preču ražošanai un lietojumu nodrošināšanai. Pāreja uz digitālu, energoefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku ievērojami palielinās pieprasījumu pēc KSI, jo tehnoloģijas, kurām tās ir nepieciešamas, piemēram, akumulatori un elektromotori, būs svarīgas Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai.

Eiropas Parlaments aicina izstrādāt ES stratēģiju, lai palielinātu stratēģisko autonomiju un noturību attiecībā uz KSI piegādi, veidojot otrreiz pārstrādātu resursu tirgu. ES iekšienē un tās kaimiņvalstīs būtu jāsāk iegūt jauni materiāli, resursu avoti jādažādo un jāveic vairāk pētījumu par ilgtspējīgām alternatīvām.

Būtiska nozīme pārstrādei

EP deputāti saka, ka tikai ar otrreizēju pārstrādi sākotnēji nebūs pietiekami, lai apmierinātu pieaugošo KSI pieprasījumu. Viņi prasa sīkāk izpētīt ieguves iespējas dalībvalstīs, kas bagātas ar KSI. Šim nolūkam dalībvalstīm jāuzlabo izpētes un piegādes atļauju piešķiršanas procesi, padarot tos efektīvākus un pārredzamākus, un vienlaikus nepazeminot vides un sociālos standartus.

Viņi aicina Komisiju piedāvāt ilgtspējīgas investīcijas kritērijus kalnrūpniecības nozarē saskaņā ar Taksonomijas regulu. Dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāapvieno, izveidojot “svarīgu projektu visas Eiropas interesēs” (IPCEI).

EP deputāti norāda uz to, cik svarīga ir atkritumu reciklēšana, ņemot vērā, ka elektriskajās vai elektroniskajās iekārtās ir daudz KSI. Viņi aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, lai ekspluatācijas beigās produkti ar KSI tiek pienācīgi savākti un pārstrādāti, nevis uzkrāti mājsaimniecībās vai izgāztuvēs vai sadedzināti. Viņi uzsver, ka ir vajadzīga stingrāka ES KSI atkritumu eksporta kontrole.

Viņi mudina dalībvalstis veidot stratēģiskus KSI krājumus, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem, un uzsver, ka turpmākajos ES brīvās tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumos jāiekļauj īpaši noteikumi par KSI.

Citāts

"Esam pieņēmuši rezolūciju ar konsekventiem un vērienīgiem priekšlikumiem, lai risinātu vajadzību pēc stabilām un ilgtspējīgām kritisko izejvielu piegādes ķēdēm, vienlaikus nodrošinot Eiropas konkurētspēju un darbavietas," sacīja ziņotāja Hildegarde Bentele (EPP, Vācija). "Visas prognozes liecina, ka kritisko izejvielu pieprasījums Eiropā ievērojami pieaugs. Tāpēc mēs apņemamies pastiprināt savus centienus, lai pilnībā izmantotu aprites ekonomiku. Pētījumi liecina, ka ar šiem centieniem nepietiks, vismaz īstermiņā un vidējā termiņā. Tāpēc mums ir jāveido politisks pamats, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ieguvi Eiropā un trešās valstīs,” viņa sacīja.

Ziņojums tika pieņemts ar 543 balsīm par, 52 pret un 94 atturoties.

Vispārīga informācija

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem daudzu KSI piegādes avoti ir koncentrēti ārpus ES, proti, Ķīnā, Turcijā un Dienvidāfrikā. Prognozes liecina, ka ES 2030. gadā būs vajadzīgs līdz 18 reizēm lielāks litija un 5 reizes lielāks kobalta daudzums elektrisko transportlīdzekļu baterijām un enerģijas uzglabāšanai.

Izejvielu nozare nodrošina aptuveni 350 000 darbvietu ES un vairāk nekā 30 miljonus darbvietu lejupējās ražošanas nozarēs, kas ir atkarīgas no tās. Komisija aprēķinājusi, tā kā virzība uz apritīgāku ekonomiku ES līdz 2030. gadam varētu radīt 700 000 darbvietu neto pieaugumu.

Papildu informācija
 

Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 26 542 369
janis.krastins@europarl.europa.eu