skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Eiropas Parlaments: Eiropas Savienībai ir jāspēj sevi aizstāvēt

13/04/2016

Eiropas Savienībai ir jāspēj sevi aizstāvēt. Dalībvalstīm jāuzņemas vairāk atbildības par kolektīvo drošību, mazāk jāpaļaujas uz ASV un jāapvieno spēki Eiropas Aizsardzības savienības izveidei, saka EP deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā. Vismaz 2% no ES dalībvalstu iekšzemes kopprodukta līdz 2024.gadam jāpiešķir aizsardzības izdevumiem, teikts  rezolūcijā, kas ir Eiropas Parlamenta ieguldījums ES jaunajā globālās drošības stratēģijā.

“Ilūzijas jāaizmirst.  Vai nu par savu drošību spēsim maksāt paši, vai arī mūsu Savienība izirs. Nevaram cerēt, ka mūsu vietā darīs citi”, teica par rezolūcijas sagatavošanu atbildīgā EP deputāte Sandra Kalniete (EPP, Latvija).

Kalnietes izstrādātajā ziņojumā, ko atbalstīja 427 deputāti, 232 balsojot pret un 43 atturoties, EP norāda, ka ES un tās dalībvalstīm jābūt vienotākām un jāuzņemas vairāk atbildības par kolektīvo drošību un teritorijas aizsardzību. Lai arī ASV ir ES galvenā stratēģiskā partnervalsts, uz tās palīdzību drošības jomā vajadzētu paļauties mazāk, jo īpaši Eiropas tuvākajā apkaimē.

ES un tās dalībvalstīm jāuzlabo savas aizsardzības spējas, līdz 2024. gadam apņemoties aizsardzības vajadzībām tērēt vismaz 2 % no sava iekšzemes kopprodukta. Jāveicina ES stratēģiskā autonomija, jāuzlabo Eiropas izlūkdienestu apmaiņa ar informāciju un jāattīsta patiesas Eiropas līmeņa izlūkošanas un prognozēšanas spējas, uzsver EP deputāti.

Galvenajam mērķim vajadzētu būt pārejai uz kopējiem aizsardzības spēkiem  un Eiropas aizsardzības savienību, izveidojot pastāvīgu ES militāro štābu, saka Parlaments, norādot, ka būtiski svarīgi ir stiprināt ES un NATO sadarbību. EP deputāti iesaka apvienot ES kaujas vienību un NATO reaģēšanas spēku koncepcijas.

ES ārējās drošības prioritātes

ES jāpiešķir prioritāte situācijas stabilizēšanai plašākajā apkaimē un jābūt arī “noteikumu veidotājai” globālā līmenī, stiprinot demokrātiju, labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesības pasaulē.

Viņi uzdod ES Ārējās darbības dienestam noteikt visu 28 ES dalībvalstu patiesās kopējās intereses ārpolitikas jomā katrā pasaules reģionā un katrā attiecīgajā politikas jomā,  kā arī brīdina, ka ES ir jāturpina īstenot sava apņemšanās attiecībā uz paplašināšanos un integrāciju, lai nostiprinātu stabilitāti un mieru un veicinātu cilvēku drošību, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un demokratizāciju pasaulē.

Viņi īpaši aicina ES pievērsties bēgļu krīzes pamatcēloņu risināšanai, un vairāk iesaistīties saspīlējuma mazināšanas diplomātijā, jo īpaši dienvidu kaimiņvalstīs; pamatojoties pieredzē, kas gūta vienojoties par Irānas kodolprogrammu.

 Kiberdrošība

EP deputāti uzsver, ka sasniegumi tehnoloģiju jomā radījuši jaunus drošības izaicinājumus. ES uz to ir jāreaģē arī globālajā drošības stratēģijā, vienlaikus arī veicinot brīvu un atvērtu internetu un aizsargājot digitālās tiesības.

Biežāk atjaunot drošības stratēģiju

Viņi arī uzsver, ka globālā drošības un aizsardzības stratēģija, kura pašlaik tiek veidota (iepriekšējā tika apstiprināta 2003.gadā) būtu jāpārskata ik pēc pieciem gadiem, un Eiropas Parlamentam būtu jāsaņem ikgadēji ziņojumi par tās īstenošanas progresu.

Saites

 

Pieņemtais teksts būs pieejams šeit (13.04.2016)
Debašu videoieraksts šeit (12.04.2016)
EuroparlTV video: jauna ES ārpolitikas un drošības vīzija
EP ziņotāja Sandra Kalniete (EPP, Latvija)

Papildu informācijai:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu