skip to content
 
 
EP sēzu zāle
EP sēzu zāle
 

Eiropas Parlamenta deputātu skaits un darbs

Eiropas Parlamenta deputātu skaits

Eiropas Parlamentā pašlaik strādā 705 deputāti.  

Pašos pirmsākumos Eiropas Parlamentā bija tikai 78 deputāti, bet 1979. gadā pirmajās tiešajās EP vēlēšanās tika ievēlēti 434 deputāti. Pirms Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gadā, kad arī Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Parlamentā bija 626 deputāti.

No Latvijas Eiropas Parlamentā ir ievēlēti astoņi deputāti.

Mazajām valstīm, piemēram, Latvijai vai Maltai ir proporcionāli lielāks deputātu skaits nekā lielajām dalībvalstīm. 

Plašāk par deputātiem no katras ES dalībvalsts

Eiropas Parlamenta deputātu darbs

Deputāti, kurus ievēlējuši visu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Parlamentā strādā piecus gadus. Eiropas Parlamenta deputāti darbojas kādā no politisko partiju grupām vai kļūst par neatkarīgajiem deputātiem, kas nepieder nevienai partiju grupai. Vienlaikus deputāts drīkst strādāt tikai vienas partiju grupas sastāvā.

Sīkāk par politisko partiju grupām var lasīt šeit

Eiropas Parlamenta deputāti strādā komitejās, kas saņem likumprojektu iniciatīvas (regulas un direktīvas) no Eiropas Komisijas, apspriež tās, papildina, labo un vienojas ar ES ministru Padomi par gala variantu. Pašreiz Eiropas Parlamentā ir 20 komitejas, un katra nodarbojas ar specifiskas jomas jautājumiem, piemēram, Ekonomikas un monetāro jautājumu, Transporta un tūrisma, Nodarbinātības un sociālo lietu, Lauksaimniecības un lauku attīstības, Budžeta kontroles u.c.

Komiteju saraksts

Katram likumprojekta priekšlikumam tiek nozīmēts ziņotājs no komitejas sastāva. Viņa darbs ir analizēt projektu, konsultēties ar attiecīgās jomas speciālistiem, ieinteresētajām pusēm un citiem komitejas deputātiem. Ziņotājs sagatavo darba dokumentus, lai apspriestu un papildinātu likumprojekta ieceri komitejā. Ziņotājs iepazīstina pārējos Eiropas Parlamenta deputātus ar attiecīgo likumprojekta priekšlikumu plenārsēdes laikā. Pēc tam likumprojekta priekšlikums tiek apspriests, iespējams, arī papildināts, un par to tiek balsots.
Ik gadu šādi tiek izskatīti ap 3500 likumprojektu.

Eiropas Parlamentam ir lemšanas tiesības lielā daļā jomu, piemēram, par lauksaimniecību, ES budžetu, enerģētiku un citām jomām.

Sīkāk par Eiropas Parlamenta kompetencēm lasiet šeit

Ja vēlies noskaidrot, kā kāds deputāts ir balsojis par tev svarīgu likumprojektu, apmeklē www.votewatch.eu

Infografika EP deputāta darbadiena

 .
 

Apspriežu un debašu laikā tiek nodrošināts sinhronais tulkojums 24 oficiālajās Eiropas Savienības valodās (arī latviešu), lai katram deputātam būtu iespēja paust viedokli.
Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu, kas stājās spēkā 2009. gada jūlijā, visi Eiropas Parlamenta deputāti saņem vienādu algu.
Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu EP deputāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 8932,86 € (no 2019. gada jūlija). Šī alga tiek maksāta no Parlamenta budžeta. Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas viņiem paliek 6962,95 €. Turklāt lielākā daļa ES dalībvalstu liek saviem deputātiem maksāt arī savas valsts nodokļus. Tādēļ galīgā alga (alga pēc nodokļu nomaksas) katram deputātam ir atkarīga no nodokļu noteikumiem deputāta izcelsmes valstī. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5 % apmērā no Eiropas Savienības Tiesas tiesneša pamatalgas, līdz ar to EP deputāti paši nelemj — un nevar lemt — par savas darba algas apmēru

Sīkāk par Eiropas Parlamenta deputātu atalgojumu var lasīt šeit