skip to content
 
 
 

Ar "4. dzelzceļa paku" varēs kursēt vienotā Eiropas dzelzceļa telpā; Baltijas dzelzceļiem jāmeklē kopīga valoda

06/07/2015

Lai gan tikko EP un ES Padome, balansējot starp dažādām dalībvalstu un tirgus spēlētāju interesēm, panākusi kompromisu par tranzīta nozarei tik nozīmīgās "4. dzelzceļa tiesību pakas" t.s. Tehnisko pīlāru, tomēr vēl jāpanāk vienošanās par likuma politisko sadaļu. Tā nebūs "revolucionāra", - tā EP Informācijas biroja rīkotajā diskusijā ar Baltijas dzelzceļa nozares smagsvariem prognozēja viens no šīs pakas ziņotājiem, EP deputāts Roberts Zīle (ECR/NA "Visu Latvijai!"-"TB/LNNK").

Baltijas dzelzceļa uzņēmumu "Latvijas Dzelzceļš", "Lietuvos Geležinkeliai" un "Eesti Raudtee" pārstāvji pauda atzinību par Latvijas prezidentūras veikumu, panākot vienošanos par pakas "Tehnisko pīlāru". To, ka sarunas starp likumdevējiem nebija vieglas, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks Māris Riekstiņš raksturoja ar faktu, ka kopumā puses tikušās 116 reizes.

Dzelzceļa nozare ir ļoti specifisks segments – sliedes veido politiku, un dzelzceļa stratēģijai ir ģeopolitiska nozīme, turklāt jārēķinās, ka Austrumu kaimiņiem ir sava vīzija par to, kā viņi redz sadarbību Eiropas Savienības dzelzceļa sektorā, uzsvēra R. Zīle. Mēs esam integrēti citā sistēmā, nevis Eiropas dzelzceļa tīklā, viņš piebilda. Pēc deputāta domām, dažas dalībvalstis "4. dzelzceļa pakas" "Tehnisko pīlāru" izmanto kā "ķīlnieku" politiskajai daļai.

Kā skaidro R. Zīle, izdevies panākt, lai vietējiem dzelzceļa uzņēmumiem nebūtu jādodas uz Eiropas Dzelzceļa aģentūru pēc vagonu un lokomotīvju autorizācijas un drošības sertifikācijas, bet to joprojām varēs izdarīt Baltijas valstu drošības iestādēs.

Baltijas valstis atrodas specifiskā situācijā – tās ir atdalītas no ES platuma (1435 mm) dzelzceļa tīkla un ir plašā tā sauktā Krievijas 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa tīkla sastāvdaļa. Šādā izolētā tirgū liela problēma ir sadarbības trūkums starp trim valstīm, lai nodrošinātu savietojamību un vienotus tehniskos standartus. Tāpēc svarīgi, lai Baltijas valstis vienotos par kopējiem standartiem, un vienā valstī izdotā autorizācija vai sertifikācija būtu derīga arī abās pārējās Baltijas valstīs. Pašlaik šai ziņā igauņi iet to pašu ceļu, ko latvieši, domā uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" galvenais inženieris Kaido Simmermans, gan piebilstot, ka Latvijas nacionālā drošības iestāde ir stingrāka.  

Uz nepieciešamību panākt vienotu valodu starp Baltijas valstu kolēģiem norādīja arī "Lietuvos Geležinkeliai" pārstāvji: uzņēmuma ģenerāldirektora vietnieks Albertas Šimenas un Attīstības departamenta galvenā speciāliste Lina Jasinskiene.

Dzelzceļa eksperti diskusijā arī mudināja pārvarēt valodas barjeru, jo daudzi nozares termini ir grūti tulkojami. R. Zīle minēja, ka sarunu gaitā nācies domāt par to, kuri termini dokumentā tik tiešām ietverti, lai rūpētos par dzelzceļa drošību, un kuri domāti, lai liktu šķēršļus kāda konkurenta ienākšanai tirgū.

M. Riekstiņš norādīja, ka, diskutējot par dokumenta tekstu, jārēķinās, ka Baltijas valstu dzelzceļa uzņēmumi tomēr ir konkurenti, atgādinot, ka reģiona pamatbizness ir transporta virzība no NVS valstīm uz piekrasti: Klaipēdu, Ventspili, Rīgu un Tallinu.  

"4. dzelzceļa tiesību aktu pakas" mērķis ir novērst atlikušos šķēršļus vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidei. Ar ierosinātajiem tiesību aktiem tiktu reformēta ES dzelzceļa nozare, sekmējot konkurenci un inovācijas iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgos. Vēlamais rezultāts, kas jāpanāk, ieviešot jauno likumu, būtu augstāks drošības, savstarpējās izmantojamības un uzticamības līmenis Eiropas dzelzceļu tīklā.

Pakā ir seši Eiropas Komisijas sagatavoti tiesību aktu priekšlikumi: divas regulas un četras direktīvas.  

Paredzams, ka balsojums par likumu paku EP Transporta komitejā (un pēc tam - EP) būs ne ātrāk kā oktobrī.

Eiropas dzelzceļa nozares apgrozījums ir vairāk nekā 78 miljardi eiro, nozarē nodarbināti vairāk nekā 600 000 cilvēku.  Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvars ES kopš 2000. gada ir palicis 6% apmērā, bet dzelzceļa kravu īpatsvars ir samazinājies no 11,5% līdz 10,2%.

Kontakti papildus informācijai:
Marta Rībele, EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja,
E-pasts marta.ribele@europarl.europa.eu, tālr. 29296524