skip to content
 
 
 

A.Pabriks diskusijā ar Jelgavas uzņēmējiem un studentiem: TTIP ir iespēja proaktīvi stiprināt ES un ASV attiecības gan tirdzniecībā, gan citās jomās

02/10/2015

Diskusijā ar vairāk nekā 150 LLU studentiem – maģistrantiem, NVO un uzņēmējiem par ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības līgumu (TTIP), komentējot izskanējušās bažas par potenciālajiem riskiem, Latvijas eiroparlamentārietis no atbildīgās komitejas Artis Pabriks uzsvēra: “Latvijai ir jāspēj parūpēties par savām interesēm – neviens cits to nedarīs. Turkāt savas intereses ir jādefinē un jāaizstāv proaktīvi, nevis tad, kad jau sarežģītajā un ilgajā sarunu procesā panākts kompromiss par līguma saturu – jārīkojas ir tagad!”

Tāpat A.Pabriks noraidīja apgalvojumu, ka līgums ir iespēja tikai lieliem, globāliem uzņēmumiem. “Lielie, starptautiskie uzņēmumi jau tagad darbojas sev interesējošajos tirgos, arī bez šī līguma. Patiesībā ir pretēji – TTIP tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas Latvijā ir lielākā daļa, padarīs pieejamāku ASV tirgu, kas veido ievērojamu daļu no pasaules ekonomikas. Turklāt jau šobrīd, vēl bez TTIP, Latvijai ir noslēgts līgums ar ASV, un mēs eksportējam vairāk, nekā importējam.”

Salīdzinājumā ar 2014.pirmo pusgadu šogad identiskā laikā Latvijas tirdzniecības apjomi ar ASV ir pieauguši par teju 38%. Latvijai šobrīd ir pozitīva bilance ar abām Ziemeļeiropas valstīm - Kanādu un ASV.

Vēl kā būtisku ieguvumu MVU no TTIP A.Pabriks uzsvēra arī vienkāršotās birokrātiskās procedūras un vienādotus standartus.  

Diskusijas dalībniekus interesēja arī, kuras nozares iegūs visvairāk. “No TTIP iegūt var jebkura nozare, kura meklē sadarbības un attīstības iespējas, investori, ikviens eksportētājs u.c. A.Pabriks uzsvēra arī nišas produktu potenciālu – šobrīd pieaug pieprasījums pēc ekoloģiskiem, bioloģiskiem, ekostiskiem produktiem – “šajos segmentos noteikti varēsim ieiet un tas ir jāizdara,” viņš komentēja.

“Galvenais, lai kāda mūsu Latvijas nozare “neiekristu” tajā brīdī, kad par konkrēto jautājumu TTIP sarunās jau būs panākts kompromiss,  bet mēs paši būsim nogulējuši vai arī nebūsim spējuši argumentēt un aizstāvēt savas intereses,” uzsvēra deputāts.

Diskusijas laikā A.Pabriks pauda kritiku pašmāju pārtikas un dzērienu nozarei, jo šobrīd, pēc viņa teiktā, Latvija un Lietuva ir vienīgās ES valstis, kuras nav pārstāvētas Eiropas Pārtikas un dzērienu ražotāju asociācijā Briselē. “Esmu ticies ar uzņēmējiem un nozaru organizācijām no farmācijas, mašīnbūves, pārtikas industrijām, kā arī kažokādu ražotājiem, kuri interesējas par TTIP un ir pauduši konkrētus argumentus un pārstāvējuši savas intereses, pamatojot, kam noteikti vajadzētu vai nevajadzētu būt līgumā, kuras ir riska zonas uzņēmējiem u.c. Tikai tad zinām, kāds atbalsts uzņēmējiem nepieciešams, kurās jomās ir jācīnās par izņēmuma statusu u.tml.,” skaidro EP deputāts.

Diskusijas laikā izskanēja bažas arī par iespējamo ģenētiski modificētās (ĢMO) pārtikas ievešanu ES. A.Pabriks norādīja, ka jau šobrīd ir ES valstis, kurām nav iebildumu pret ĢMO, un katra ES valsts var izlemt, vai to audzēt. Taču TTIP ĢMO jautājumus neskar. TTIP sarunu vedējs no ES puses ir Eiropas Komisija, un tai nav mandāta un nav dotas tiesības pazemināt kvalitātes standartus. “Respektīvi to, ko ASV nevarēja Eiropā tirgot iepriekš, nevarēs arī pēc TTIP līguma noslēgšanas,” uzsvēra A.Pabriks.

Tāpat attiecībā uz kvalitātes standartiem A.Pabriks minēja, ka ir maldīgi uzskatīt, ka ASV tie kopumā ir zemāki: “Atsevišķās jomās standarti ir pat augstāki, piemēram, kosmētikas jomā.”
Deputāts arī uzsvēra, ka “ES mērķis, slēdzot TTIP līgumu ar ASV, protams, ir jauni noieta tirgi un ekonomiskie ieguvumi, tomēr svarīgs ir arī ģeopolitiskais aspekts.”

TTIP | Aktuālais statuss

Šogad oktobrī vai novembrī paredzēts 11.sarunu raunds. Pēc A. Pabrika teiktā, ASV gaidāmo vēlēšanu dēļ šis jautājums provizoriski varētu kļūt sekundārs, un sarunas labākajā gadījumā varētu noslēgties 2017.gadā, savukārt līguma ratificēšana – notikt 2018.gadā.

Kad sarunas būs noslēgušās, TTIP jāapstiprina Eiropas Parlamentā. Jūnijā sarunās starp EP politiskajām grupām tika meklēts kopsaucējs par dažādiem jautājumiem, īpaši par kārtību, kādā risināmi potenciālie strīdi starp investoriem un valsti (investoru aizsardzība). EP uzstāj, ka TTIP līgumā privātā arbitrāžas sistēma (ISDS) investoru un valsts strīdu risināšanai jāaizvieto ar jaunu mehānismu – jauna vieda Investīciju tiesu, kura darbotos noteikts skaits tiesnešu no ES, tikpat tiesneši no ASV, kā arī tiesneši no citam valstīm. Tiesnešu kritēriji – profesionāli tiesneši, kas savā amata iecelti publiski (atklāti).

Savukārt tirdzniecības līgums ar Kanādu (CETA), kas tiek uzskatīts pat TTIP priekšvēstnesi, šobrīd atrodas jau tulkošanas un juridiskās analīzes fāzē un to provizoriski plānots ratificēt 2017.gadā.

Aktuālie statistikas dati par Latvijas un ASV, Latvijas un Kanādas divpusējām attiecībām:

http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-asv-attiecibas?id=39871#ekonomika
http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-kanadas-attiecibas#ekonomika

Likumdošanas process ES

EP un ES Padomei, kuras darbu 2015.gada pirmajā pusē vadīja Latvija, ir vienlīdzīgas likumdošanas pilnvaras ietekmēt daudzas jomas (piemēram, ekonomikas pārvaldību, enerģētiku, transportu, vidi un patērētāju aizsardzību). EP un ES Padome kopīgi pieņem lielāko daļu Eiropas likumu (lielākā daļa no tiem ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem, piemēram, Latvijā 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem). Lai arī EK ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, EP ir politiskās iniciatīvas tiesības un EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.


Plašāka informācija:
Signe Znotiņa-Znota,
EP preses sekretāre Latvijā,
T. + 371 26440185