Written explanations of vote Ivars IJABS

Attālināts darbs digitālajā vidē ir radījis pastāvīgas pieejamības kultūru, negatīvi ietekmējot darba ņēmēju darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tā rezultātā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri cieš no trauksmes, depresijas, emocionālas izdegšanas un citām slimībām.
Paužot atbalstu šai likumdošanas iniciatīvai, es prasu Eiropas Komisijai ierosināt likumisku ietvaru, kas pielāgotu esošās darba tiesību normas mūsdienu darba kultūrai. Ir jānosaka minimālās darba prasības, jāprecizē darba nosacījumi, darba laiks un pārtraukumi.
Tāpat aicinu Eiropas Savienības dalībvalstis jau tagad uzlabot nacionālās tiesību normas, nodrošinot darba ņēmējiem efektīvu darba tiesību aizsardzības mehānismu.

Covid-19 pandēmijas laikā ir ievērojami samazinājušies ienākumi kultūras vietām, tieši ietekmējot pilnvērtīgu kultūras pieminekļu apsaimniekošanu un pienācīga atalgojuma nodrošināšanu nozarē strādājošajiem.
Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, lai aicinātu Komisiju un dalībvalstis rast nepieciešamo finanšu atspaidu nozarei. Tāpat uzskatu, ka ir nepieciešams pārvērtēt esošo kultūras nozares finansēšanas modeli, mazinot komerciāli gūto ienākumu īpatsvaru ikgadējā resursu plānošanas periodā.

Ūdens kvalitāti regulējošie noteikumi nav pārskatīti jau 20 gadus. Jaunās direktīvas mērķis ir garantēt tīru krāna ūdeni visā Eiropas Savienībā, kā arī paredzēt plašāku ūdens pieejamību sabiedriskajās vietās.
“Right2Water” ir pirmā ES pilsoņu iniciatīva, kas pārtop tiesiskā regulējumā un paredz tīra dzeramā ūdens nodrošināšanu visiem ES iedzīvotājiem. Dzeramā ūdens direktīva nodrošinās ne tikai pilnīgāku pamattiesību ievērošanu, bet arī gluži praktiski samazinās piesārņojuma līmeni vidē mums apkārt.

Mediju brīvība ir pamats mūsdienu demokrātiskajām iekārtām, tomēr atsevišķās ES dalībvalstīs varam ar bažām vērot centienus to graut. Lai aizsargātu ES vērtību fundamentālo pīlāru, Eiropas Parlaments rezolūcijā aicina pievērst īpašu uzmanību politiskajai ietekmei uz mediju brīvību, kā arī norāda uz nepieciešamību aizsargāt žurnālistus un valstiski ierobežot dezinformācijas izplatību informācijas telpā.
Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, lai uzdotu Eiropas Komisijai veikt regulāras pārbaudes valdību centienos iejaukties mediju brīvībā, kā arī turpināt darbu pie stingrāka regulējuma izstrādes, kas novērstu nepatiesas informācijas izplatību tiešsaistē.

Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments pauž skaidru nostāju — ES pilsoņi vēlas lielāku ES atbalstu dalībvalstu industriālajām nozarēm un to darbavietām. Pandēmijas radītā krīze rāda, ka ES ir nepieciešami finansiāli un regulatīvi instrumenti, lai efektīvāk risinātu līdzīgus ekonomikas šokus nākotnē.
Es atbalstīju šo ziņojumu, lai uzdotu Eiropas Komisijai pielāgot esošo industriālo stratēģiju, paredzot tūlītēju atbalstu ekonomikas atlabšanai un rīcības ietvaru ilgtermiņa digitālajām un zaļajām pārmaiņām.

Bezpajumtnieku skaits Eiropas Savienībā ir audzis par 70 % pēdējo 10 gadu laikā.
Cenšoties ierobežot straujo koronavīrusa izplatību, ES valstu valdības aicināja iedzīvotājus palikt mājās un atturēties no pārmērīgas socializēšanās. Diemžēl šie risinājumi nebija iespējami personām bez pastāvīgas dzīvesvietas.
Tādēļ, lai risinātu mūsdienu sociālos izaicinājumus, es atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju, uzdodot Eiropas Komisijai izstrādāt rīcības ietvaru bezpajumtniecības novēršanai līdz 2030. gadam. Eiropas Parlaments aicina ES dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un atbalstīt bezpajumntieku integrāciju darba tirgū.

Eiropas Savienībā ir jāpastāv efektīvam veidam, kā uzraudzīt un novērst ES vērtību pārkāpumus tās dalībvalstīs. Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai izstrādāt aizsardzības mehānismu, kas novērstu pretēju ES līgumiem valstu rīcību, kā arī stiprinātu un aizsargātu pastāvošās demokrātijas iekārtas nākotnē.
Nespēja risināt izaicinājumus laicīgi var radīt arvien plašāku vērtību polarizāciju Eiropas Savienībā, kas, savukārt, ilgtermiņā grautu ES konstitucionālos pamatus. Mūsu uzdevums ir aizsargāt Eiropas Savienības pilsoņus un to tiesības, vēršoties pret ļaunprātīgu uzurpēšanos varai ES dalībvalstīs.

Eiropas Parlamentam ir jābūt ambiciozam un jāvada cīņa pret klimata pārmaiņām Eiropā. Šajā balsojumā es atbalstu Eiropas Komisijas ierosinājumu ar likumu noteikt datumu Eiropas Savienības mērķim kļūt par klimatam neitrālu teritoriju, kā arī uzsveru nepieciešamību ievērot Parīzes vienošanās atrunāto ceļa karti attiecībā uz izmešu mērķtiecīgu samazināšanu nākotnē.
Tāpat es aicinu palielināt klimata likuma projektā atrunāto izmešu samazinājumu līdz 2030. gadam no 55% līdz 65%, kā arī Komisiju izstrādāt juridiski saistošus priekšlikumus, īstenojot Klimata likumā paredzētās pārmaiņas.

Nākamā daudzgadu budžeta pieņemšanu nedrīkst atlikt bezgalīgi — tas ir jāpieņem nekavējoties. Lai gan Eiropas Parlaments apzinās nacionālo dalībvalstu izaicinājumus Covid-19 pandēmijas ietvaros, mēs aicinām Eiropas Komisiju tuvākajā laikā iesniegt priekšlikumus ES finansējuma nepārtrauktībai arī pēc 2020. gada.
Liela daļa ES iedzīvotāju un arī dalībvalstu infrastruktūras ir tieši atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta finansējuma. Priekšlikumos ir jāparedz drošības tīkla izveidošana, lai līdz jaunā daudzgadu budžeta pieņemšanai turpinātos ES budžeta programmas un budžeta izdevumi būtu paredzami pārejas posmā.
Priekšlikumu apstiprināšana ļaus ES dalībvalstīm ne tikai vienoti cīnīties ar koronavīrusa radītajām sekām, bet arī veicinās dalībvalstu ekonomiku atveseļošanos pēc krīzes, negraujot kopējo bloka konkurētspēju globālā mērogā. Tāpat drošības tīkla izveidošana nodrošinās nepārtrauktus kohēzijas fonda tiešmaksājumus, kas neļaus palielināties dalībvalstu ekonomiskajai nevienlīdzībai.
Ar savu balsojumu es atbalstīju šīs rezolūcijas pieņemšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir vienmēr iestājusies par patērētāju tiesībām. Saskaņā ar šiem noteikumiem riepu ražotājiem tiek uzdots marķēt savu produktu, lai informētu pircēju par riepu energoefektivitāti, saķeri slapjā laikā un radīto trokšņu līmeni.
 
Šīs regulas mērķis ir mainīt patērētāju paradumus, kā arī samazināt riepu radīto vides piesārņojumu. Ceļa transportam veidojot 22 % CO2 emisiju ES, noteikumos paredzētās izmaiņas palīdzēs sasniegt Parīzes nolīgumā atrunātās valstu saistības.
 
Tāpat marķējumos norādītā informācija ļaus patērētājiem veikt pārdomātākus pirkumus. Augstāka riepu energoefektivitāte nozīmē arī mazāku degvielas patēriņu, kas savukārt samazina iedzīvotāju pārvietošanās izdevumus.
 
Es atbalstīju šo Eiropas Komisijas priekšlikumu, aizstāvot patērētāju intereses un iestājoties par tīrāku vidi mums apkārt.