Rakstiski balsojumu skaidrojumi Ivars IJABS

Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo pašreizējā klimata krīze ir globāla mēroga eksistenciāla problēma, kuru nevar atrisināt kāda valsts vai atsevišķu valstu grupas vienas. Kā jau zināms, iepriekšējā ANO klimata pārmaiņu konference (COP25 ) Madridē nenesa cerētos rezultātus un beidzās bez ievērojamiem lēmumiem, kas pie pašreizējās situācijas un prognozēm klimata jomā ir ļoti satraucoši. Līdz ar to tas ir kā Eiropas Savienības, tā visas pasaules interesēs, ka šī gada COP26 konferencē Glāzgovā tiek pieņemti nopietni un saistoši lēmumi, kas patiešām tuvina pasauli nosprausto klimata mērķu sasniegšanai. Šajā sakarā, ņemot vērā, ka ir nepieciešama Eiropas Parlamenta, kas ir vienīgā Eiropas līmeņa tiešā veidā demokrātiski ievēlētā institūcija, piekrišana starptautisko līgumu slēgšanai, Parlaments šajā rezolūcijā pieprasa sev pienākošos vietu pie lielā diskusiju galda.

Tiesiskums un neatkarīga tiesu vara ir pamatprincipi, kas veido jebkuru demokrātisku valsti. Tiesu varas vājināšana un politizēšana Eiropas Savienībā ir nepieļaujama un ir tiešā pretrunā ar Eiropas Savienības pamatlīgumu, kuru parakstījusi un ratificējusi ir arī Polijas valdība. Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir tiesības un pienākums aizsargāt demokrātijas un tiesiskuma pamatvērtības dalībvalstīs. Tiesiskuma politizēšanas pieļaušana vienā dalībvalstī varētu radīt bīstamu precedentu visa bloka mērogā. Šī rezolūcija sūtīs spēcīgu signālu kā Polijas valdības, tā Eiropas Komisijas virzienā, norādot uz to, cik nopietna un svarīga šī situācija ir Eiropas mērogā. Eiropas Komisijai ir jāizmanto visi tai pieejamie instrumenti, lai pārliecinātu Polijas valdību sargāt ES tiesiskuma vērtības.

Vardarbība pēc būtības nav pieļaujama nevienā sabiedrībā, un ir jāiestājas par to, lai visi tās veidi un izpausmes tiktu izskausti. Taču ir tādas sabiedrības grupas kā sievietes un meitenes, kā arī LGBTI personas, kas dzimuma stereotipu un vispārējās sabiedrības neiecietības dēļ kļūst par vardarbības upuriem krietni biežāk nekā citi sabiedrības locekļi. Šis Eiropas Parlamenta ierosinājums, kuru atbalstīju arī es, aicina Eiropas Komisiju grozīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktu, to papildinot ar jaunu noziegumu jomu, kas sevišķi izceļ dzimumbalstīto vardarbību. Mērķis ir īpaši pievērst uzmanību šiem nozieguma veidiem, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izskaustu dzimumā balstītos noziegumus ES un virzītos uz pilnīgu dzimuma vienlīdzību mūsu sabiedrībā.

Covid-19 krīze parādīja to, ka ar tādu apdraudējumu kā pandēmija nav iespējams katrai valstij cīnīties atsevišķi un ir vajadzīgs globāls un koordinēts risinājums. Taču šādi pārrobežu riski neizpaužas tikai slimību veidā, tie var būt arī dažādi vides vai ķīmiskie apdraudējumi, kuriem ir nepieciešama vienota rīcības stratēģija. Šie grozījumi, kurus Eiropas Parlaments atbalstīja un par kuriem es arī balsoju “par” pirmajā lasījumā, ļaus turpmāk labāk koordinēt ES darbības nākotnes krīžu gadījumā, veicinās Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) atjaunināšanu, uzlabos Eiropas Slimību un profilakses centra (ECDC) datu apstrādi un komunikācijas kvalitāti, kā arī vispārēji stiprinās ES līmeņa atbildīgo organizāciju un aģentūru gatavību pārrobežu krīzes gadījumā.

Krievija turpina būt Eiropas Savienības lielākais ārējais apdraudējums, un mums šis risks ir jāapzinās, tas regulāri jāizvērtē un attiecīgi jābūt gataviem uz to reaģēt. It īpaši svarīgi ir stiprināt ES noturību pret pieaugošajiem Krievijas dezinformācijas uzbrukumiem, kuru galvenais mērķis ir destabilizēt Eiropas sabiedrību un līdz ar to arī demokrātisko sistēmu. Tajā pašā laikā ES ir jāturpina sniegt atbalsts Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai un tās demokrātiskajām idejām, jo, kā tiek uzsvērts ziņojumā, Krievijai ir demokrātiska nākotne. Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka ES ir jābūt proaktīvai savās attiecībās ar Krieviju un Eiropas Komisijai un Padomei ir jānāk klajā ar piedāvājumiem ES stratēģijas attiecībās ar Krieviju uzlabošanai. ES ir jābūt spēcīgam ģeopolitiskam spēlētājam, un mums nav jābaidās, piemēram, neatzīt drīzumā ievēlēto Krievijas Domi, ja vēlēšanas, līdzīgi kā Baltkrievija, tiks atzītas par necaurspīdīgām un nedemokrātiskām.

Neatkarīgi no pārvietošanās veida pasažieru tiesībām ir jātiek efektīvi aizsargātām. Līdzīgi kā tas ir lidojumu atcelšanas vai kavēšanās gadījumos, turpmāk iedzīvotājiem, arī pārvietojoties ar vilcienu, tiks nodrošināti visaptveroši zaudējumu kompensēšanas mehānismi. Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments apstiprina noteikumus, kas ne tikai padarīs ceļošanu ērtāku katram no mums, bet arī veicinās iedzīvotāju pārvietošanos videi draudzīgākā veidā.

Programmas “Apvārsnis Eiropa” pieņemšana ir svarīgs solis Eiropas Savienības ceļā uz pilnīgu saimnieciskās darbības dekarbonizēšanu. Līdz šim vēl nepieredzēti lielais Eiropas Savienības finansējums zinātnei ne tikai nodrošinās nepieciešamo finansējumu pašiem zinātniekiem, bet arī atbalstīs mazos un vidējos uzņēmumus vidējā termiņā. Turpmāko 6 gadu laikā Eiropas zinātnes un inovāciju sektoram tiks atvēlēti 94 miljardi eiro, lai risinātu tādus globālus jautājumus kā klimata pārmaiņas, digitalizācija un koronavīrusa pandēmijas pārvarēšana.

Laikā, kad dalībvalstu ekonomikas pieredz lielākos satricinājumus Eiropas Savienības pastāvēšanas vēsturē, mums ir jāsniedz skaidrs apliecinājums tam, ka ES ir gatava nodrošināt nepieciešamo atbalstu pandēmijas seku pārvarēšanai un piesaistīt ieguldījumus grūti finansējamās jomās.
Kā daļa no jaunā ES atveseļošanās plāna, programma InvestEU nodrošinās 400 miljardus eiro publiskā un privātā finansējuma stratēģiskiem ieguldījumiem, un novērsīs tirgus nepilnības situācijas, kad atsevišķās nozarēs finansējums trūks.
Programmas prioritātes ir ilgtspējīga infrastruktūra, pētniecība, atbalsts uzņēmējiem un sociālie ieguldījumi.

programmas pieņemšana ir pirmais solis, lai kopīgi virzītos uz pilnīgas Eiropas veselības savienības ieviešanu blokā. Ar šo balsojumu mēs turpinām mūsu apņemšanos stiprināt dalībvalstu veselības sistēmu noturību pret plašiem satricinājumiem, kā arī sniedzam nepieciešamo atbalstu hronisko slimību izplatības mazināšanai, vienota ES vēža institūtu tīkla izveidei un plašākai piekļuvei reproduktīvo slimību aprūpei.
Lai gan šī vienošanās ir bezprecedenta sasniegums ES veselības jomā, likumdevējiem ir jāturpina debates par pārrobežu veselības apdraudējumiem un jāveicina vēl lielāka ES gatavība jaunu veselības izaicinājumu gadījumā.

Attālināts darbs digitālajā vidē ir radījis pastāvīgas pieejamības kultūru, negatīvi ietekmējot darba ņēmēju darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tā rezultātā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri cieš no trauksmes, depresijas, emocionālas izdegšanas un citām slimībām.
Paužot atbalstu šai likumdošanas iniciatīvai, es prasu Eiropas Komisijai ierosināt likumisku ietvaru, kas pielāgotu esošās darba tiesību normas mūsdienu darba kultūrai. Ir jānosaka minimālās darba prasības, jāprecizē darba nosacījumi, darba laiks un pārtraukumi.
Tāpat aicinu Eiropas Savienības dalībvalstis jau tagad uzlabot nacionālās tiesību normas, nodrošinot darba ņēmējiem efektīvu darba tiesību aizsardzības mehānismu.