Kādas ir Eiropas Parlamenta pilnvaras? 

ES Līgumos pakāpeniski veiktie grozījumi, it sevišķi Lisabonas līgums, kas ir spēkā no 2009. gada, dod Eiropas Parlamentam būtiskas likumdošanas, budžeta un uzraudzības pilnvaras.

Eiropas Parlaments ir viena no likumdevējām iestādēm. ES politiskās sistēmas kontekstā tas nozīmē, ka Parlamentam ir pilnvaras pieņemt un grozīt tiesību aktus, un tas kopā ar Padomi (t. i., ES dalībvalstīm) pieņem lēmumu par ES gada budžetu. Tas prasa Komisijai, kā arī citām ES iestādēm un struktūrām atskaitīties par veikto darbu.

Likumdošanas pilnvaras

Lielākā daļa ES tiesību aktu tiek pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (agrāk to sauca par koplēmuma procedūru, un šis termins joprojām tiek bieži izmantots). Tā ir standarta lēmumu pieņemšanas procedūra ES likumdošanas procesā, un tajā vienlīdz nozīmīga loma ir Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei, t. i., dalībvalstīm. Tā tiek izmantota ļoti daudzās jomās, piemēram, lemjot par migrāciju, enerģētiku, transportu, klimata pārmaiņām, vidi, patērētāju aizsardzību un ekonomikas pārvaldību.

Lēmumu pieņemšanai tiek izmantota arī piekrišanas procedūra. Tā izpaužas tādējādi, ka ir nepieciešams saņemt Eiropas Parlamenta piekrišanu vai apstiprinājumu. Šo procedūru izmanto tādos jautājumos kā, piemēram, jaunu ES dalībvalstu pievienošanās vai ES starptautiskās tirdzniecības nolīgumi. Piekrišanas procedūrā tiek pieņemts arī galīgais lēmums par jaunizveidotās komisāru kolēģijas apstiprināšanu.

Vēl pastāv arī apspriešanās procedūra, ko izmanto tādās politikas jomās kā nodokļu politika, konkurences tiesības un kopējā ārpolitika un drošības politika. Šī procedūra paredz Parlamentam tiesības apstiprināt vai noraidīt tiesību akta priekšlikumu, kā arī ierosināt tajā grozījumus. Kaut gan šajā gadījumā Parlamenta nostāja Padomei nav saistoša, tai pirms lēmuma pieņemšanas ir ar Parlamentu jāapspriežas un jāgaida, līdz Parlaments paudīs savu nostāju. Ja tā netiktu darīts, tiesību akts būtu nelikumīgs un to varētu virzīt iespējamai atcelšanai ES Tiesā. Turklāt ir paredzēts, ka Padomei, ja tā sākotnējo priekšlikumu būtiski maina, ir atkārtoti jāapspriežas ar Parlamentu.

Kā notiek likumdošanas iniciatīva? Kas ierosina ES tiesību aktus?

Jaunu ES tiesību aktu ierosināšana ir Komisijas ziņā, taču Parlaments var uzņemties iniciatīvu, prasot Komisijai iesniegt tiesību akta priekšlikumu. Ja EP deputāti nāk klajā ar likumdošanas iniciatīvu, viņi var noteikt Komisijai termiņu priekšlikuma iesniegšanai. Ja Komisija atsakās iesniegt prasīto likumdošanas priekšlikumu, tai jāsniedz skaidrojums par šādas atteikšanās iemesliem.

Deleģētie akti un īstenošanas akti

Pieņemot jaunu tiesību aktu, Parlaments un Padome var uzdot Komisijai ieviest tiesību aktā nelielus papildinājumus vai izmaiņas (piemēram, pievienot tehniskus pielikumus vai veikt atjauninājumus), izmantojot vai nu deleģētos aktus (akti, ar kuriem papildina vai groza tiesību akta daļas) vai īstenošanas aktus (akti, ar kuriem detalizēti nosaka, kā īstenojams tiesību akts). Tādējādi tiesību akti var tikt formulēti vienkāršāk un tikt atjaunināti, nerisinot jaunas likumdošanas sarunas.

Atkarībā no Komisijas pieņemtā akta veida EP deputātiem ir dažādas iespējas, kā rīkoties, ja viņi nepiekrīt ierosinātajiem pasākumiem. EP deputātiem ir veto tiesības attiecībā uz deleģētajiem aktiem. Attiecībā uz īstenošanas aktiem EP deputāti var prasīt Komisijai konkrēto aktu grozīt vai atsaukt, taču Komisijai nav juridiska pienākuma tā rīkoties.