"Zaļi" strādāt — zaļi dzīvot? 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Nozare ar lielu "zaļo" darba vietu potenciālu - būvniecība. ©BELGA_Jacques Loic_Photononstop  

Sakopt vidi, cīnīties pret klimata pārmaiņām, nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, veicināt konkurētspēju un samazināt bezdarbu — tas viss, izrādās, ir iespējams, pielietojot nedaudz maģijas, ko sauc par „zaļo” darbu. Vācu deputāte Elizabete Šrēdere (Zaļo grupa) skaidro, kas tas ir, kur to atrast un kādēļ tas ir tik svarīgs „mūžzaļai” ekonomikai.

Kas ir „zaļais” darbs?


„Visas darba vietas ir potenciālas „zaļās” darba vietas,” uzsver E.Šrēdere. „„Zaļa” darba vieta taupa enerģiju, izmanto atjaunojamos energoresursus, aizsargā dabas resursus un ekosistēmu, kā arī nepieļauj atkritumu rašanos un gaisa piesārņojumu.”


Referente uzskaita trīs kategorijas: „Jaunās „zaļās” darba vietas, kas tiks izveidotas, pateicoties jaunām tehnoloģijām un nozarēm; darba vietas tradicionālajos sektoros, kur notiks izaugsme, pateicoties jauniem produktiem, piemēram, metālrūpniecībā, kas aizvien vairāk pievēršas, piemēram, vēja turbīnu ražošanai; un pašreizējās darba vietas, kas pamazām pārmainīsies, lai veicinātu ilgtspēju, izmantojot vecas un jaunās prasmes. Pēdējā kategorijā ietilpst, piemēram, būvniecībā nodarbinātie, apkures speciālisti un velosipēdu ražotāji.”


Kā „apzaļumot” darba tirgu?


Deputātes sagatavotajā ziņojumā ir norādītas vairākas iespējas, kā veicināt „zaļu” darba vietu radīšanu. Pirmkārt, jāizstrādā Eiropas mēroga darba vietu stratēģija. Otrkārt, jānodrošina stabils, vērienīgs ilgtermiņa tiesiskais regulējums. Treškārt, jāizveido efektīvas finansējuma sistēmas un jānosaka fiskāli stimuli. Visbeidzot, ievērojamus stimulus var sniegt publiskais iepirkums kas veido lielu tirgus daļu. Referente uzsver integrētas pilsētu attīstības koncepcijas nozīmību un to, ka paraugs varētu būt pilsētu nelabvēlīgo rajonu pārveide.


E.Šrēdere norāda, ka dažās nozarēs ekoloģiskā pārveidošanās būs vienīgais veids, kā novērst darba vietu zudumu. „Tikai tad, ja mēs ieguldīsim energoefektivitātē un izmantosim pēc iespējas mazāk dabas resursus, ražošana spēs būt konkurētspējīga,” viņa atzīmē.


Kad sāksim strādāt „zaļi”?


„Ar skaidru politisku apņemšanos un pieņemot pareizos lēmumus mēs "zaļo" darba vietu potenciālu varētu sākt izmantot nekavējoties,” uzskata E.Šrēdere. „Dažām dalībvalstīm ir jau gandrīz 10 gadu pieredze ekoloģiskajā pārveidošanā, citas, kā, piemēram, Spānija un Apvienotā Karaliste, pārmaiņas uzsāk tagad. Beļģija, tāpat kā Apvienotā Karaliste, tic milzīgajam darba vietu potenciālam būvniecības sektorā, pateicoties ēku ekoloģisko remontu skaita pieaugumam.”


Cik daudz jaunu darba vietu gaidīt?


Starptautiskā organizācija „Greenpeace” ir aprēķinājusi, ka darbavietu potenciāls atjaunojamo enerģijas avotu un energoefektivitātes jomā pasaulē ir vairāk nekā 8 miljoni. Starptautiska līdere ir Vācija — līdz šim tā spējusi radīt 250 000 ar enerģiju saistītu darba vietu; līdz 2020. gadam tiek prognozēts pieaugums par 400 000 darbiniekiem.  Eiropas Parlamentā teiktajā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu nākamo desmit gadu laikā solīja 3 miljonus „zaļo” darba vietu.


Kam tās domātas?


E.Šrēdere norāda, ka „zaļās” darba vietas varēs ieņemt gan augsti, gan zemu kvalificēti darbinieki.


Taču kādēļ izvēlēties zaļu darba vietu? „Zaļas darba vietas priekšrocība ir tā, ka šis darbs ir drošs,” norāda E. Šrēdere. „Taču ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka zaļās darba vietas ir arī labas darba vietas.”


Topošajiem studentiem deputāte iesaka sava studiju programmā iekļaut ekoloģiskās zināšanas vai izvēlēties studiju nozari, kam ir spēcīga saikne ar ekoloģiju. „Tad jums darbs nākotnē būs nodrošināts!” viņa uzsver.