Izaugsme: ko Parlaments dara, lai stimulētu ekonomiku? 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Pēc ekonomiskās krīzes Parlaments ir daudz darījis, lai veicinātu investīcijas un izaugsmi un atjaunotu uzticēšanos banku un finanšu sistēmai.

MEPs have been working hard to revitalise the EU's econmy ©AP Images/European Union-EP  

Parlamenta deputāti ir pieņēmuši jaunus tiesību aktus par bankām, atbalstījuši plānu tam, kā veicināt investīcijas Eiropas ekonomikā, pastiprinājuši politikas koordinēšanu Eiropas Savienībā un ierosinājuši veidus, kā novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā kā Eiropas Komisija šā gada 31. maijā publicēs diskusiju dokumentu, kurā aplūkoti ekonomikas un monetārās savienības iespējamie turpmākās attīstības scenāriji, esiet aicināti iepazīties ar Parlamenta jau paveikto šajā jomā un ar tā deputātu pieprasītajiem papildu pasākumiem.

Banku sistēmas stiprināšana

2008. gada finanšu krīze atklāja banku un publisko finanšu vājos punktus Eiropā. Daudzas valdības apstiprināja budžetu ar deficītu pat uzplaukuma gados, taču situācija vēl vairāk pasliktinājās, kad sāka samazināties nodokļu ieņēmumi un izrādījās, ka bankām ir nepieciešams publiskais finansējums, lai tās “noturētos virs ūdens”.

Lai nodrošinātu banku labāku uzraudzību, samazinātu izmaksas nodokļu maksātājiem un ekonomikai, Parlamenta deputāti pieņēma tiesību aktu, kas padarīja Eiropas Centrālo banku tieši atbildīgu par vairāk nekā 100 lielāko banku uzraudzību eurozonā. Vēl viens svarīgs rūpju jautājums bija tas, ka maziem noguldītājiem, kas bankās tur ne vairāk kā EUR 100 000, būtu jāgarantē viņu noguldījumi un ka nodokļu maksātājiem vajadzētu būt pēdējiem to personu sarakstā, kuras sedz ar banku neveiksmīgu darbību saistītos izdevumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES izveidoja kopīgu institūciju iespējamas banku maksātnespējas novēršanai, kura pazīstama kā Vienotā noregulējuma valde.

Parlaments arī pastiprināja bankām paredzētās kapitāla prasības, lai tās atliktu rezervē pietiekamu kapitālu un tādējādi mazinātu iepriekš pieredzētajiem līdzīgu satricinājumu ietekmi nākotnē. Pašlaik tiek apsvērta iespēja attiecīgajos noteikumos izdarīt turpmākus grozījumus.

Koordinācijas uzlabošana

Eiropas Savienība arī veica pasākumus, lai nodrošinātu ekonomikas un fiskālās politikas labāku koordināciju visā ES, jo saskaņotības trūkuma dēļ dažas valstis saskārās ar finansiālo nestabilitāti un tām bija jāveic aizņēmumi ar augstāku procentu likmi. Tādēļ tika ieviests Eiropas pusgads — ikgadējs cikls, kura ietvaros Eiropas Komisija nāk klajā ar politikas ieteikumiem ikvienai ES dalībvalstij, kurus pēc tam valstu valdības pieņem Padomē un īsteno valsts līmenī. Parlaments aktīvi iesaistījās nepieciešamo tiesību aktu kopumu — kas pazīstami kā sešu tiesību aktu kopums un divu tiesību aktu kopums — izstrādē.

Turpmākas reformas

Parlamenta deputāti mudina veikt padziļinātas reformas ekonomikas un monetārajā jomā. Šā gada februārī pieņemtā ziņojumā viņi pamato īpaša eurozonas budžeta nepieciešamību. Tam būtu jāpalīdz valstīm pārvarēt ekonomiskus satricinājumus un pielāgot savu ekonomiku jauniem risināmiem uzdevumiem. Minētajā ziņojumā arī tiek prasīts pastiprināt Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu lomu Eiropas pusgadā un palielināt pārskatatbildību ar ekonomiku saistītu lēmumu pieņemšanā.

Darbvietas un izaugsme joprojām ir svarīgs punkts Parlamenta darba kārtībā. Viena no svarīgākajām Parlamenta prioritātēm ir digitālā vienotā tirgus izveide, likvidējot šķēršļus e-komercijai, viesabonēšanu un ģeobloķēšanu un saskaņojot autortiesību noteikumus visā ES. Tam būtu jādod spēcīgs impulss Eiropas digitālās ekonomikas attīstībai.

Vienlaikus Parlaments strādā pie sociālo un darba tiesību pastiprināšanas Eiropas Savienībā. Nesen sagatavotā ziņojumā, kura autore ir S&D grupas deputāte no Portugāles — Marija Žuāna Rodrīgeša (Maria João Rodrigues), ir ierosinātas konkrētas iniciatīvas par apmierinošu darba apstākļu nodrošināšanu visos nodarbinātības veidos un pienācīga līdzsvara panākšanu starp darbu un privāto dzīvi.

Debates par Eiropas integrācijas nākotni

Kā izejas punktu debatēm par Eiropas integrācijas nākotni Komisija līdz šā gada jūnija beigām publicēs piecus diskusiju dokumentus. Katrs no šiem dokumentiem ir veltīts kādam īpašam tematam: Eiropas sociālajai dimensijai, globalizācijai, ekonomikas un monetārajai savienībai, aizsardzībai un finansēm. Dokumentos ir iekļautas idejas un scenāriji tam, kāda varētu būt Eiropa 2025. gadā, taču tajos nav konkrētu priekšlikumu. Minētā iniciatīva beigsies septembra vidū, kad Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzstāsies ar ikgadējo runu par stāvokli Savienībā.