Tīra enerģija: ES iestājas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un energoefektivitāti 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Līdz 2020. gadam 20% no ES enerģijas patēriņa ir jāiegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem. ©AP Images/European Union-EP 

Cīņa ar klimata pārmaiņām joprojām ir viena no ES prioritātēm. Uzzini, ko EP deputāti ir paveikuši, lai veicinātu energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu.

2016. gadā Eiropas Komisija nāca klājā ar pasākumu un priekšlikumu pakotni “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”, kuras mērķis ir palīdzēt cīnīties ar klimata pārmaiņām, mazināt ES atkarību no fosilā kurināmā importa un palīdzēt mājsaimniecībām radīt pašām savu "zaļo" enerģiju.

Tiesību aktu pakete sastāv no trīs priekšlikumiem: atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte un noteikumi par Enerģētikas savienības pārvaldības struktūru.

2018. gada novembrī Eiropas Parlaments apstiprināja likumprojektu gala versiju.

Atjaunojamie enerģijas avoti

Pēdējo gadu laikā no atjaunojamiem enerģijas avotiem patērētās enerģijas īpatsvars ir gandrīz divkāršojies - no aptuveni 8,5% 2004. gadā līdz 17% 2016. gadā. ES ir ceļā uz 20% mērķa sasniegšanu 2020. gadā.

ES dalībvalstis 2014. gadā vienojās, ka līdz 2030. gadam šis īpatsvars jāpalielina līdz 27%. Jaunie noteikumi, ko Parlaments pieņēma 2018. gada novembrī, nosaka, ka atjaunojamās enerģijas apjomam vajadzētu būt vismaz 32%. Tāpat noteikumi nodrošinās iedzīvotājiem tiesības ražot, uzglabāt un patērēt savu elektroenerģiju no atjaunojamiem enerģijas avotiem, nemaksājot par to nodokļus.

Plašāk par to, kāds ir atjaunojamo energoresursu īpatsvars ES dalībvalstīs.


Energoefektivitāte

Energoefektivitātes uzlabojumi var ne tikai samazināt CO2 emisijas, bet arī ES ikgadējo 350 miljardu eiro lielo rēķinu par enerģijas importu. Šā iemesla dēļ ES likumdevēji vienojās par saistošu mērķi - līdz 2030. gadam par 32% samazināt enerģijas patēriņu visā ES.

Viens no svarīgākajiem virzieniem ir ēku apkure un dzesēšana, kas veido aptuveni 40% no visas patērētās enerģijas ES. Lielākā daļa no ēkām, aptuveni 75%, nav pietiekami energoefektīvas.

Lai veicinātu ēku energoefektivitātes uzlabošanu, 2018. gada aprīlī Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus par ēku energoefektivitāti. Jaunie noteikumi paredz, ka ES valstīm jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, lai atbalstītu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku atjaunošanu. Mērķis ir panākt, lai līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā esošās ēkās tikpat kā neizmantotu enerģiju.

Papildus šiem mēriem, 2017. gadā Parlaments vienkāršoja enerģijas patēriņa marķējumu sadzīves tehnikai, piemēram, lampām, televizoriem un putekļsūcējiem, lai patērētājiem būtu vieglāk izvērtēt to energoefektivitāti.


Kontroles mehānisms

EP deputāti apstiprināja noteikumus par Enerģētikas savienības pārvaldības struktūras izveidi. Struktūra pildīs sadarbības un kontroles funkcijas, uzraugot virzību uz ES mērķu 2030. gadam sasniegšanu enerģētikas un klimata jomā.


Nākamie soļi

Trīs pieņemtie tiesību akti, paketes “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” sastāvdaļas, stājās spēkā 2018. gada 24. decembrī. Regula par Enerģētikas savienības pārvaldību tiks tieši piemērota visās valstīs, bet direktīvu prasības par atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti valstīm būs jāiestrādā nacionālajos normatīvos.


Vēlies uzzināt vairāk par cīņu ar klimata pārmaiņām?

Iepazīsties ar aktuālāko informāciju klimata pārmaiņu jomā un uzzini, kādi ir ES risinājumi, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu.