Vistālākās robežas: kā ES atbalsta kosmosa programmas 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Infografika: ES kosmosā.  

Komunikācijas, lauksaimniecība, dabas katastrofu uzraudzība vai dzīvību glābšana jūrā, - neviena no šīm aktivitātēm nebūtu iespējama bez funkcionējošām kosmosa tehnoloģijām.

1. novembrī Parlaments, Padome un Komisija apstiprināja plānus, ar ko izveido ES kosmosa programmu 2021.–2027. gadam un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru. 2021. gada martā par šo kosmosa programmu 14,8 miljardu eiro apmērā balsos Parlaments. Tajā tiks vienuviet apkopotas visas ar kosmosu saistītās darbības, tostarp programmas Galileo, Copernicus un Eiropas kosmosa situācijas apzināšanas sistēma.

“Lai ES kosmosa programma būtu sekmīga, tai tiešām nepieciešams vērienīgs budžets,” norādījis PPE grupas deputāts no Itālijas M. Salini. “Navigācijas sistēma un Zemes novērošana uzlabo transporta pakalpojumu darbību, kas nesīs daudzus ieguvumus pasaules un Eiropas līmenī”. Piemēram, Galileo 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā sniedz pakalpojumus gandrīz 1,3 miljardiem lietotāju. “Efektīvāka satiksmes vadība palīdzēs mazināt emisijas un risināt klimata pārmaiņu problēmu, plašāka bezpilota lidaparātu izmantošana uzlabos piegādes un pasta pakalpojumus, labāka lidojumu izsekošana samazinās lidojumu atcelšanas gadījumus un troksni.”

Kosmosa tehnoloģija sniedz neatsveramu atbalstu vairākiem pakalpojumiem, kuriem ir ārkārtīgi liela nozīme eiropiešu dzīvē. Tā var arī palīdzēt risināt jaunas problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas un robežkontrole, un garantēt Eiropas Savienības iedzīvotāju drošību. Tomēr nevienas Eiropas Savienības valsts spēkos nav pašai vien tiekties uz zvaigznēm. “Kosmosa nozare ir arī ļoti svarīga, lai veicinātu ES stratēģisko autonomiju un sekmētu Eiropas rūpniecības konkurētspēju,” sacīja M. Salini. “Tas kļūst ļoti svarīgi apstākļos, kad tradicionālās kosmosa lielvaras joprojām ir ļoti aktīvas un tajā pašā laikā parādās jauni šīs jomas dalībnieki, veidojot papildu konkurenci Eiropas kosmosa nozarei.”


Šis raksts sākotnēji tika publicēts 2018. gadā un atjaunināts 2020. gada martā.

©ESA–Stephane Corvaja, 2017