Globalizācija: Kā ES tirdzniecība veicina cilvēktiesību ievērošanu 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Deputāti aicina pieņemt ES mēroga noteikumus, lai novērstu darbinieku ekspluatāciju.  

Globalizācija un starptautiskā tirdzniecība ietekmē arī cilvēktiesības, tāpēc ES tirdzniecības politika ietver instrumentus to aizsardzībai. Lasīt tālāk, lai uzzinātu vairāk.

Starptautiskajai tirdzniecībai un globalizācijas procesam ir liels potenciāls, lai veicinātu nodarbinātības un darba iespējas ES un ārpus tās. Tomēr jāatzīmē, ka pieaugošā globālā konkurence var apdraudēt cilvēktiesības, piemēram, veicinot darba ņēmēju ekspluatāciju. Tā kā ārējās attiecībās Eiropas Savienības prioritāte ir aizstāvēt demokrātiju un cilvēktiesības, ES izmanto tirdzniecības politiku, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības trešajās valstīs, izmantojot preferenciālus tirdzniecības nolīgumus, kā arī nosakot vienpusējus tirdzniecības ierobežojumus.


Vispārējo tarifa preferenču sistēma (VPS)

Viens no ES galvenajiem instrumentiem cilvēktiesību un darba tiesību standartu ievērošanai trešajās valstīs ir ES vispārējo tarifa preferenču sistēma (VPS). Esošā shēma nodrošina 90 jaunattīstības valstīm preferenciālu piekļuvi ES tirgum.

Shēma ietver nosacījumus par cilvēktiesībām, kas nozīmē, ka piekļuvi tirgum var atsaukt gadījumos, ja tiek konstatēti sistemātiski cilvēktiesību standartu pārkāpumi.

ES stratēģija ir veicināt pakāpenisku progresu, izmantojot dialogu un uzraudzību. Sankcijas tiek izmantotas tikai ārkārtējos gadījumos. VPS preferenču apturēšana ir notikusi trīs reizes: attiecībā uz Mjanmu 1997. gadā, Baltkrieviju 2007. gadā un Šrilanku 2010. gadā.

Lai gan preferenču sistēma veicina to, ka daudzas saņēmējvalstis ir veikušas izmaiņas nacionālajā regulējumā un tā praktiskā piemērošanā, kas uzlabo situāciju cilvēktiesību jomā, vairākās valstīs nepieciešamās reformas nav īstenotas pietiekamā dinamikā un apjomā.


Tirdzniecības ierobežojumi

ES patur tiesības noteikt vienpusējus tirdzniecības ierobežojumus vai realizēt pastiprinātu pārbaudi izrakteņu un metālu importētāju piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, lai nodrošinātu, ka finanšu līdzekļi, kas iegūti no tirdzniecības ar ES, netiek izmantoti konfliktu finansēšanai un pamattiesību sistemātiskas neievērošanas atbalstam šajās valstīs.

ES pieņēmusi stingrus noteikumus, kas nepieļauj Eiropas preču un tehnoloģiju izmantošanu neētiskiem mērķiem jebkur pasaulē, piemēram, medicīniska rakstura vielas, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei.

Ir ierobežots arī priekšmetu imports, kuru ražošanas process ir saistīts ar cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā izrakteņi no konfliktu zonām, preces, ko var izmantot spīdzināšanai, un divējāda pielietojuma preces.

Importa aizliegums izrakteņiem, kuri iegūti etnisko un militāro konfliktu teritorijās

ES īsteno virkni pasākumus, kas ierobežo konfliktu zonās iegūtu izrakteņu importu.

2002. gadā, kad tika atzīta dimantu ieguves un starptautiskās tirdzniecības ietekme uz cilvēktiesību ievērošanu, ES pieņēma noteikumus, kas aizliedz visu neapstrādātu dimantu importu bez izcelsmes sertifikāta.

Atsevišķos gadījumos, izrakteņu izcelsme, kurus izmanto augstās tehnoloģijas produkcijas ražošanā, ir no konfliktu skartajām valstīm un teritorijām. Ienākumi, kas iegūti no uz ES eksportētajiem izrakteņiem, bieži vien tiek izmantoti bruņoto konfliktu finansēšanai.

Lai novērstu iespēju izmantot izrakteņu starptautisko tirdzniecību konfliktu un cilvēktiesību pārkāpumu finansēšanai, 2017. gadā Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma noteikumus, kas uzliek par pienākumu ES valstīm veikt pastiprinātu pārbaudi alvas, volframa, tantala, to rūdu, zelta importētājiem un piegādātāju ķēdēm. Regula pilnībā stāsies spēkā no 2021. gada.

Eksporta aizliegums precēm, kuras var izmantot spīdzināšanā

ES noteikumi ierobežo preču un pakalpojumu apriti, kurus var izmantot spīdzināšanā vai nāves soda izpildē.

Kopš 2004. gada ir ieviesta eksporta kontroles sistēma, kas pārbauda un aizliedz darbības ar precēm, ko var izmantot nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai pret trešo valstu iedzīvotājiem. Nepieciešama atļauja tādu produktu tirdzniecībai, kas ir paredzēti legāliem mērķiem, bet kurus varētu izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei, piemēram, noteiktas anestēzijai izmantojamas injekcijas, kas var būt letālas, vai citas medicīniskas substances.

Noteikumi paredz aizliegumu tirdzniecībai un tranzītam tādām precēm un iekārtām, ko var izmantot nežēlīgai un necilvēcīgai rīcībai, un kurām nav cita praktiska pielietojuma kā vien spīdzināšana vai nāvessoda izpilde, piemēram, elektriskie krēsli, automātiskas zāļu injekcijas sistēmas, īkšķu dzelži un īkšķu skrūves.

Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole

ES ir spēkā noteikumi, lai nodrošinātu, ka preces un tehnoloģijas, kas ES tiek ražotas civilām vajadzībām, nevarētu tikt ļaunprātīgi izmantotas citās valstīs, lai pārkāptu cilvēktiesības.

Šīs preces, ko mēdz dēvēt par divējāda lietojuma precēm, var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Tās ir preces, programmatūras vai tehnoloģijas, ko papildus to sākotnējam mērķim var izmantot arī, lai izstrādātu masu iznīcināšanas ieročus, veiktu terora aktus, izspiegotu cilvēkus, iekļūtu informācijas sistēmās, pārtvertu mobilo telefonu zvanus vai izmantotu militārām vajadzībām. Piemēram, kodolreaktori, kriogēnās saldēšanas iekārtas, sprāgstvielas, uzraudzības sistēmas un dažādas ķīmiskās vielas.

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, šobrīd tiek apspriests priekšlikums, lai grozītu esošos noteikumus un panāktu stingrāku divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības pakalpojumu, tranzīta un transfēru kontroli.

Eksporta kontroli atvieglo ES kopīgais divējāda lietojuma preču saraksts.

ES noteikumi, lai novērstu darbinieku ekspluatāciju

2017. gadā Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja pieņemt ES mēroga noteikumus, kas liek tekstila un apģērbu piegādātājiem ievērot darba ņēmēju tiesības. Parlaments ierosināja ieviest ‘’obligātu pienācīgu rūpības’’ sistēmu, kas nozīmē, ka pirms tirdzniecības nolīguma noslēgšanas ir jāpārliecinās, ka ražošanas procesā tiek ievēroti cilvēktiesību standarti. Ražošanai trešajās valstīs būtu jāatbilst ES normām, lai ražotu ilgtspējīgus un ētiskus tekstilizstrādājumus. Parlaments arī aicina ES un dalībvalstis veicināt Starptautiskās Darba organizācijas standartu ieviešanu attiecībā uz algām un darba laiku partnervalstīs apģērbu nozarē.

Bērnu un piespiedu darbs

2016. gada pieņemtajā rezolūcijā Parlaments aicina nodrošināt pasākumu kopumu, kas ļautu konstatēt un apkopot pierādījumus piespiedu un bērnu darba izmantošanai.

Pasākumi ietver ražojumu, kuru ražošanā nav iesaistīti bērni, marķēšanu, tirdzniecības preferenču piešķiršanu valstīm, kuras ievēro konkrētus darba standartus, kā arī iespēju noteikt aizliegumu importēt ražojumus, kas ražoti, izmantojot bērnu darbu. Izsekojamības efektīva mehānisma ieviešana veicinātu šādas produkcijas pilnīgu aizliegumu.

Deputāti aicina rezolūcijā iekļaut mērķi apkarot piespiedu un bērnu darbu ES tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) nodaļās, lai veicinātu cilvēktiesību aizsardzību ar starptautiskās tirdzniecības politikas starpniecību.


Lasīt vairāk par ES un globalizāciju