Kopīgot šo lapu: 

EP deputāti iestājas par spēcīgu ES budžetu 2021.-2027. gadam, kas spētu atbildēt uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropa, un risinātu eiropiešiem svarīgus jautājumus.

Budžets nodrošina, ka ES rīcībā ir nepieciešamie finanšu līdzekļi programmu un projektu īstenošanai, kas sniedz labumu eiropiešiem. ES finansējums atbalsta lauksaimniekus, pilsētas, reģionus, studentus, pētniekus, uzņēmumus un NVO visā Eiropā.


Pašreizējā ES daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020. gada 31. decembrī. Eiropas Komisija 2018. gada maijā iesniedza priekšlikumu nākamajam finansēšanas periodam 2021. - 2027. gadam. Eiropas Parlaments savu nostāju pieņēma 2018. gada novembrī un atkārtoti to apliecināja 2019. gada oktobrī. Dalībvalstis Eiropadomē pagaidām nav spējušas vienoties par savu nostāju, tāpēc sarunas starp institūcijām nevar sākties.


Pēc ES augstākā līmeņa sanāksmes 20. februārī, kas bija veltīta ES daudzgadu budžetam, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli sacīja, ka Parlaments ir vīlies par Eiropadomes nespēju panākt vienošanos, un pauda cerību, ka turpmākās sarunas apliecinās, ka ES ir gatava paredzēt pietiekamus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai.


“Eiropa saskaras ar nepieredzētiem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņas, digitālā transformācija un jauna ģeopolitiskā kārtība.[...] Mūsu ambīciju līmeņa pazemināšana varētu tikai negatīvi ietekmēt gadu gaitā panākto progresu un integrāciju," sacīja EP priekšsēdētājs Sasoli.


Lai gan galīgo lēmumu par nākamo daudzgadu budžetu pieņem Padome, pamatojoties uz sarunu iznākumu, Eiropas Parlamentam ir jādod piekrišana, lai tas varētu stāties spēkā.


ES budžets nākotnei

Infografika : Nepieciešamība pēc vērienīga ES budžeta.  

Parlaments atkārtoti ir uzsvēris, ka, lai ES spētu risināt eiropiešiem svarīgus jautājumus un pildītu uzņemtās saistības un iezīmētos mērķus, tai ir jābūt pieejami nepieciešamie līdzekļi, lai investētu ES nākotnē.


Viens no svarīgākiem jautājumiem ir, kurās nozarēs ES finansējumam būs vislielākā pievienotā vērtība eiropiešiem. EP deputāti vēlas saglabāt finansējumu lauksaimniekiem un mazāk attīstītiem reģioniem pašreizējā līmenī. Kopējā lauksaimniecības politika tiek finansēta tikai ES līmenī, un tās mērķis ir nodrošināt drošu un kvalitatīvu pārtiku, kā arī pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem, savukārt atbalsts mazāk attīstītiem reģioniem veicina solidaritāti un nodrošina, ka visi gūst labumu no vienotā tirgus.


Tomēr ES saskaras arī ar citiem izaicinājumiem, daži no kuriem ir jauni, piemēram, digitālo tehnoloģiju attīstība, migrācija un drošība, kas prasa pienācīgus ieguldījumus. Parlaments vēlas, lai ES budžeta pasākumi klimata jomā tiktu pastiprināti un pienācīgi finansēti, tai skaitā, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku un nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā. EP deputāti aicina veikt turpmākus ieguldījumus tādās jomās kā jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, kā arī atbalsts MVU.

ES ieguvumi pārsniedz iemaksas

 


ES budžets ir ieguldījumu instruments, kas rada pievienoto vērtību un sniedz iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem pāri robežām.


Piemēram, ES vienotais tirgus novērš tirdzniecības šķēršļus un ļauj jebkuras ES valsts uzņēmumiem ienākt citu dalībvalstu tirgū. Eiropas Komisijas publicētie dati liecina, ka ieguvumi ir daudz lielāki nekā katras valsts iemaksas ES budžetā.


Pētījumi liecina, ka vienotā tirgus pastāvēšana kopš 1990. gada ir radījusi 3,6 miljonus darbvietu, un, ja vienotais tirgus nebūtu izveidots, ES IKP būtu bijis par 8,7 % mazāks. Pateicoties vienotajam tirgum, ES iedzīvotājs gadā vidēji nopelna par 840 eiro vairāk.

Infografika: Eiropiešu ieguvumi no vienotā tirgus.  

Rezultāts, kas atbilst eiropiešu cerībām

 


Cilvēki sagaida, ka ES koncentrēsies uz savām prioritātēm, tomēr Eirobarometra 2019. gada dati liecina, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kurās jomās cilvēki sagaida ES aktīvāku rīcību, un ko viņi uzskata par ES galvenajām izdevumu pozīcijām.


Lai gan 48% respondentu norādīja, ka ES budžeta lielākĀ daļa būtu jānovirza nodarbinātībai un sociālajām lietām, 41% respondentu uzskatīja, ka tas būtu jātērē klimata un vides politikai (respondenti bija aicināti noteikt līdz pat četrām galvenajām politikas jomām), tikai 16% norādīja, ka ES budžeta lielākā daļa pašlaik tiek tērēta nodarbinātībai un sociālajai politikai, un 17% norādīja, ka lielākā daļa budžeta tiek tērēta klimata un vides politikai.

Infografika : Ko iedzīvotāji sagaida no ES budžeta.  

Cik lielam vajadzētu būt spēcīgam ES budžetam?

 


ES budžets veido tik nelielu daļu no ES valstu izdevumiem. Izvērtējot nepieciešamo resursu apjomu mērķu sasniegšanai katrā politikas jomā, Eiropas Parlaments rosina budžetu 1,3% apmērā no ES nacionālā kopienākuma (NKI). ES valstu valdību izdevumi vidēji pārsniedz 47% no NKI.

Infografika: ES budžets salīdzinājumā ar valdību izdevumiem.  

EP deputāti atkārtoti uzstāj, ka budžetam nevajadzētu būt atkarīgam, galvenokārt, no dalībvalstu tiešajām iemaksām, un aicina paredzēt jaunus ienākumu avotus budžetam jeb ‘’pašu resursus’’. Tie varētu būt, piemēram, plastmasas nodoklis, ieņēmumi no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas gūtie ienākumi vai ieņēmumi no jaunas uzņēmumu ienākuma nodokļa shēmas (ieskaitot lielo uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem digitālajā nozarē). EP deputāti 2019. gada oktobra rezolūcijā norādīja, ka bez vienošanās par ES pašu resursu sistēmas reformu Parlaments nepiekritīs nākamajam daudzgadu budžetam.