Daudzgadu budžets: ES ir nepieciešams atbilstošs finansējums krīžu un katastrofu pārvarēšanai, uzsver EP deputāti 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels EP deputātiem atzīst 20. un 21. februāra samita neveiksmi.  

Plenārsēdes debatēs par ES daudzgadu budžetu deputāti uzsvēra, ka ES jānodrošina pietiekami finanšu līdzekļi tādu izaicinājumu risināšanai kā koronavīrusa uzliesmojums vai migrācijas krīze.

Eiropas Parlaments 10. martā notikušajā diskusijā apsprieda Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela iesniegto priekšlikumu par nākamo ES daudzgadu budžeta apjomu un struktūru, par kuru 20. - 21. februāra samitā tā arī nespēja vienoties ES valstu un valdību vadītāji.


Šarls Mišels sacīja, ka turpinās apspriedes ar dalībvalstīm, lai “novērtētu, kad ir iespējams sasaukt jauno samitu”, un apņēmās uzturēt tiešu kontaktu ar Eiropas Parlamentu, informējot par sarunu norisi.


Lielākā daļa EP deputātu kritizēja Šarla Mišela priekšlikumu kā nepietiekami ambiciozu, norādot uz izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd saskaras Eiropa, kas liecina, ka ES ir jānodrošina budžets, kas tai ļauj rīkoties un risināt pilsoņiem svarīgus jautājumus.


José Manuel Fernandes (ETP, Portugāle), viens no EP ES daudzgadu budžeta 2021. - 2027. gadam veidošanas grupas locekļiem, sacīja: “Varbūt ir labi, ka Padome nav spējusi vienoties par kopēju nostāju. Eiropas Parlaments nevarētu apstiprināt vienošanos, kas būtu pretrunā ar Eiropas iedzīvotāju interesēm. ES vadītāji nāk klajā ar skaistiem vārdiem un mērķiem, bet, kad ir nepieciešams šos mērķus atbalstīt ar finanšu līdzekļiem, viņi to nedara.”


S&D grupas vadītāja Iratxe García Pérez (Spānija) paziņoja: “Labāk vispār nevienoties [par ES daudzgadu budžetu], nekā vienoties par sliktu risinājumu”.

ES ir jābūt rīcībspējīgai

 


EP deputāti uzsvēra, ka pašreizējie izaicinājumi liecina, ka ES ir jābūt finansiālām iespējām, lai spētu piedāvāt kopīgus risinājumus.


Politiskās grupas ‘’Renew Europe’’ vadītājs Dacians Ciološs (Rumānija) sacīja, ka daudzgadu budžets var mazināt koronavīrusa uzliesmojuma ietekmi uz uzņēmējdarbību: “Eiropas budžetam ir sava loma - kā svirai investīciju piesaistīšanai, lai ekonomika atsāktu darbību un izaugsmi.” Deputāts arī norādīja uz krīzi uz Grieķijas un Turcijas robežas un atzīmēja: “Mūsu robežu drošības un solidaritātes politika nozīmē, ka [ES robežu aģentūrai] Frontex ir nepieciešami atbilstoši resursi un budžets, kas nodrošinātu patiesu solidaritāti konkrētajā darbības jomā.”


EP Budžeta komitejas (BUDG) priekšsēdētājs Johans Van Overtveldt (EKR, Beļģija) iestājās pret finansējuma samazinājumu aizsardzības un pētniecības programmām: “Ja pastāv viena joma, kurā ES būtu jāiegulda, tā ir mūsu kopīgā nākotne. Mums patiešām būtu jākoncentrējas uz inovācijām.”


Margarida Marques (S&D, Portugāle), EP ES daudzgadu budžeta grupas locekle, sacīja: “Saskaroties ar izaicinājumiem klimata jomā, demogrāfiskiem izaicinājumiem, starptautiskiem izaicinājumiem un izaicinājumiem digitālajā jomā, mūsu atbildei ir jābūt vairāk Eiropas: Eiropa, kas var atrisināt krīzes situāciju uz mūsu robežām, Eiropa, kas var rast risinājumu koronavīrusa izplatībai.”


Margarida Marques sacīja, ka ES jābūt gatavai reaģēt uz krīzēm, kuras nav iespējams paredzēt: “Mums jāapzinās, ka nākamo septiņu gadu laikā radīsies arī jauni negaidīti izaicinājumi, un Eiropa nevar pateikt, ka mēs neesam gatavi, kā tas ir bijis 2007. - 2008. gadā.”


Cits EP ES daudzgadu budžeta grupas loceklis Rasmus Andresen (Zaļie/EBA, Vācija) atzīmēja, ka situācija ir nopietna un dalībvalstīm ir jāpieliek pūles, lai panāktu vienošanos: “Mēs saskaramies ar jaunu ekonomisko krīzi, un visās šajās cīņās par nacionālajām interesēm uzvarētāju nebūs.”

Lauzti solījumi

 


Siegfried Mureșan (ETP, Rumānija) atgādināja, ka Eiropadome 2019. gada jūnijā pieņēma jauno stratēģisko programmu 2019. - 2024. gadam, kurā apņēmās efektīvi kontrolēt ārējās robežas, garantējot pilsoņu drošību, stiprinot vienoto tirgu un panākot digitālo suverenitāti. Tomēr Padomes priekšsēdētāja Šarla Mišela priekšlikumā saskatāms nopietns līdzekļu samazinājumus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, iekšējai drošībai, vienotajam tirgum un Digitālās Eiropas programmām. “Šarla Mišela priekšlikums paredz nepildīt Eiropadomes dotos solījumus. Mūsu atbildei jābūt ''nē''.”


Jens Geier (S&D, Vācija) norādīja uz pastāvošām neatbilstībām ES līderu vēstījumos par Eiropu: “Gadiem ilgi mēs sastopamies ar šādu situāciju. Svētdien [ES līderi] aicina nodrošināt efektīvāku robežu aizsardzību un vairāk līdzekļu novirzīt klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, kopējai aizsardzības politikai un tā tālāk. Pirmdien dalībvalstis nav gatavas maksāt naudu. Otrdien visas sarunas jau ir par to, cik situācija ir slikta, ņemot vērā, ka ES nespēj atrisināt problēmas.”