ES definē "zaļās" investīcijas, lai veicinātu ilgtspējīgu finansējumu 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

©Georgii Timakov/AdobeStock.  

Lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgiem ieguldījumiem, ES ievieš noteikumus, lai definētu, kuras darbības uzskatāmas par “zaļām” vai “ilgtspējīgām”.

Jūnija plenārsesijā EP deputāti apstiprināja sistēmu, kas nosaka, kuras darbības var uzskatīt par ilgtspējīgām. Tādējādi tiks izveidota vienota klasifikācijas sistēma visā ES, nodrošinot skaidrus nosacījumus uzņēmumiem un investoriem, sekmējot lielāku privātā sektora finansējuma piesaisti pārejai uz klimatneitralitāti.


Parlamenta un Padomes sarunu vedēji 2019. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos. EP Ekonomikas un Vides komitejas atbalstīja panākto vienošanos 28. maijā.

Nepieciešamība pēc vienotas definīcijas


Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir jāsaglabā dabas resursi, jāievēro sociālās un cilvēktiesības. Klimata politika ir svarīgs aspekts, jo nepieciešamība ierobežot un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi kļūst arvien steidzamāka.


ES ir apņēmusies pakāpeniski samazināt radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Eiropas zaļais kurss, kas ir ES pamatiniciatīva par rīcību klimata politikas jomā, izvirza mērķi līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeni jeb klimatneitralitāti.


Lai sasniegtu šo mērķi, ES ir jāiegulda jaunās tehnoloģijās. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, nākamajā desmitgadē Eiropai ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas aptuveni 260 miljardu eiro apmērā.


Ar publiskajiem ieguldījumiem nepietiks, arī privātos investorus ir jāiesaista, lai finansētu klimatam labvēlīgus projektus. Lai to realizētu, ir nepieciešams noteikt skaidrus kritērijus tam, kas tieši uzskatāms par ilgtspējīgu un videi draudzīgu. Pretējā gadījumā, pastāv nopietns risks daļu finansējuma novirzīt ekoloģiskumu falsificējošiem projektiem (“greenwashing”), kas norāda, ka ir “zaļi”, bet patiesībā tādi nav.


Dažas ES valstis jau ir sākušas izstrādāt klasifikācijas sistēmas. Gan uzņēmumi, kas vēlas piesaistīt finansējumu, gan investori, kas ir ieinteresēti atbalstīt ilgtspējīgus projektus, gūtu labumu no kopējiem ES līmeņa standartiem.


©Romaset/AdobeStock.  

Kuras darbības uzskatāmas par "zaļām" jeb "ilgtspējīgām"?


Tā saucamajā ‘’taksonomijas regulā’’ ir noteikti seši vides mērķi un definēts, ka darbību var uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgu, ja tā sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, neradot būtisku kaitējumu nevienam no šiem mērķiem.


Princips “nenodari būtisku kaitējumu” (ko sīkāk definēs Eiropas Komisija) nodrošina, ka saimnieciskā darbība, kas rada lielāku kaitējumu videi nekā ieguvumus, nevar tikt klasificēta kā ilgtspējīga. Veicot ekoloģiski ilgtspējīgās darbībās, būtu jāievēro arī darba un cilvēktiesības.


Vides mērķi ir:

  • klimata pārmaiņu mazināšana (nepieļaujot vai samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu vai palielinot siltumnīcefekta gāzu piesaisti);
  • pielāgošanās klimata pārmaiņām (novēršot vai mazinot pašreizējā vai gaidāmā nākotnes klimata nelabvēlīgas ietekmes risku, vai nepalielinot nelabvēlīgas ietekmes risku);
  • ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;
  • pāreja uz aprites ekonomiku (koncentrējoties uz resursu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi);
  • piesārņojuma novēršana un kontrole;
  • bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.



Finanšu tirgus dalībniekiem, kas tirgo ar finanšu produktiem, un lieliem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāatklāj, kā un cik lielā mērā to darbība veicina vides mērķu sasniegšanu. Ja viņi nevar apliecināt, ka viņu veiktās darbības ir “ilgtspējīgas”, tas ir skaidri jānorāda.

Nākamie soļi


Eiropas Komisija katram attiecīgajam vides mērķim izveidos tehniskās pārbaudes kritērijus.


Attiecībā uz mērķiem “klimata pārmaiņu mazināšana” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām” kritērijiem jābūt sagatavotiem līdz 2020. gada beigām. Pārējiem mērķiem kritērijus ir jāizveido līdz 2021. gada beigām. Noteikumus piemēros katram attiecīgajam vides mērķim pēc viena gada pēc tehnisko kritēriju izveidošanas.