Eiropas Parlamenta deputāti vēlas izbeigt "zelta pases" izsniegšanu

Dēvētajām "zelta pasēm" ES būtu jāpaliek pagātnē, teikts ziņojumā, kuru Parlaments apstiprināja marta plenārsēdē Strasbūrā.

Kuldne pass.
"Zelta pasēm" ES būtu jāpaliek pagātnē

Jaunajā ziņojumā ES tiek aicināta aizliegt “pilsonības apmaiņā pret ieguldījumiem” shēmu pārdošanu (CBI) un regulēt “uzturēšanās atļauju apmaiņā pret ieguldījumiem” shēmas (RBI). Šīs shēmas piešķir ES pilsonību vai pastāvīgā iedzīvotāja statusu trešo valstu valstspiederīgajiem apmaiņā pret finanšu ieguldījumiem.


"Prasība, ko uzskata par ieguldījumu, pārāk ilgi ir bijusi zema. ES rezidences tiesības būtu jāpiešķir tikai tiem cilvēkiem, kuri investē ekonomikā un kuriem var uzticēties, ka tie ir likumīgi investori bez kriminālas pagātnes," saka ziņojuma autore Sofija Inetfeldas (Renew Europe, Nīderlande).


CBI un RBI shēmām ir raksturīgas minimālas vai nekādas fiziskas klātbūtnes prasības, un tās piedāvā "ātru ceļu" uz uzturēšanās vai pilsonības statusu dalībvalstī, salīdzinot ar tradicionālo kanālu šķēršļiem, kas rodas, meklējot starptautisko aizsardzību, legālo migrāciju vai naturalizāciju. Pēc jaunā uzturēšanās vai pilsonības statusa piešķiršanas shēmu saņēmēji nekavējoties sāk izmantot pārvietošanās brīvību Šengenas zonā.


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) ziņojumā pilsonības piešķiršanas shēmas, kuru pamatā ir finansiāls ieguldījums, tiek dēvētas par apstrīdamām no ētiskā, juridiskā un ekonomiskā viedokļa.


Pašlaik trīs valstīs ir ieviestas CBI shēmas: Maltā, Bulgārijā, kuras valdība ir iesniegusi likumprojektu, lai to izbeigtu, un Kiprā, taču Kipra apstrādā tikai pieteikumus, kas iesniegti līdz 2020. gada novembrim. RBI shēmas pašlaik darbojas 12 ES valstīs. Minimālais ieguldījumu līmenis svārstās no 60 000 eiro līdz 1 250 000 eiro.


Pētījuma dati liecina, ka izmantojot CBI vai RIB shēmas vairāk nekā 130 000 personu ir ieguvušas uzturēšanās atļauju vai pilsonību ES valstīs. Kopējais ieguldījumu apjoms no 2011. līdz 2019. gadam tiek aprēķināts 21,4 miljardu eiro apmērā.


Sarkanais paklājs aizdomīgām personām


Ziņojumā teikts, ka "pase pret skaidru naudu" shēmas ietekmē visas ES valstis, jo vienas dalībvalsts lēmums piešķirt pilsonību pret investīcijām automātiski piešķir tiesības attiecībā arī uz citām valstīm. Šīs tiesības ietver pārvietošanās brīvību, tiesības balsot un kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī tiesības piekļūt vienotajam tirgum, lai veiktu saimniecisko darbību.


Shēmām var būt ievērojamas sekas citās ES dalībvalstīs, piemēram, korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, drošības apdraudējums, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, spiediens uz nekustamā īpašuma nozari un iekšējā tirgus integritātes graušanas riski.


Tajā pašā laikā dalībvalstis ne vienmēr izmanto pieejamās ES datubāzes vai apmainās ar informāciju par šādu pārbaudes un procedūru rezultātiem, teikts LIBE ziņojumā. Tajā paustas bažas, ka dažas valstis ir pieņēmušas pilsonības pretendentus, kuri neatbilst drošības prasībām.


"Pārbaudes trūkums nozīmē, ka korupcijai un naudas atmazgāšanai tika izklāts sarkanais paklājs. Aizdomīgas personas maksāja lielas naudas summas, lai iegūtu piekļuvi ES. Kopienas no šīm summām nav guvušas labumu, bet gan cietušas no korupcijas. Žurnālisti, kas izmeklēja dažus no zelta pases ieguvušajiem cilvēkiem, dažkārt saskārās ar smagām sekām," saka Inetfelda. "Vairākos aspektos visa Eiropa nes slogu, ko rada prakse, no kuras dažas valdības gūst niecīgu labumu."


2020. gadā Komisija sāka pienākumu neizpildes procedūras pret Kipru un Maltu saistībā ar to CBI shēmām, jaunajā ziņojumā Komisija tiek aicināta turpināt šīs procedūras.


Gāze vai nauda?


Krievijas iebrukums Ukrainā pēdējās nedēļās ir vēl vairāk aktualizējis šīs shēmas.


"Kremlis jau sen ir domājis, ka var nopirkt savu ceļu uz Eiropu. Ir pienācis laiks aizlāpīt visas nepilnības, izbeigt bīstamo fenomenu ar tā dēvētajām zelta pasēm, kas nodrošina durvis uz Eiropas pilsonību, un nodrošināt, lai Krievijas nauda nekļūtu par nākamo Krievijas gāzi," sociālajā tīklā "Twitter" rakstīja Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.


1. martā pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti pieprasīja, lai ES valstis, kurās ir šīs shēmas, pārskatītu visus saņēmējus un anulētu tos, kas piešķirti bagātajiem Krievijas pilsoņiem, īpaši tiem, kuri ir saistīti ar personām un uzņēmumiem, kam piemēro sankcijas.

Pirmdien Parlaments Strasbūrā apsprieda ziņojumu un otrdien to apstiprināja. Tagad Komisijai būs jāsagatavo tiesību akta priekšlikums vai jāpamato lēmums to nedarīt.