Globalizācija: ko Eiropas Parlaments dara, lai tā nestu labumu

Globalizācija gan uzliek pārbaudījumus, gan sniedz iespējas: uzzini, ko Parlaments jau ir paveicis, lai maksimāli izmantotu tās sniegtās iespējas.

Publicēts: 12-07-2017 Atjaunināts: 12-07-2017 - 11:43

Globalizācijai piemīt liels potenciāls nodrošināt labklājību un radīt darbvietas, taču tai piemīt arī spēja iznīcināt. ES vienmēr ir centusies maksimāli izmantot tās sniegtās iespējas un tajā pašā laikā mazināt nelabvēlīgās sekas, ieviešot noteikumus un strādājot kopā ar citām valstīm. Eiropas Komisija 10. maijā publicēja pārdomu dokumentu par to, kā ES turpmāk būtu jārisina globalizācijas jautājumi, un 16. maija Parlamenta plenārsēdē par to notika debates. Lasi tālāk, lai gūtu ieskatu Parlamenta nesen paveiktajā.

Kādi ir Parlamenta jaunākie sasniegumi

ES ir pasaules tirdzniecības lielākais dalībnieks, un tā izmanto savu ekonomisko ietekmi, lai noteiktu augstus standartus importētajiem ražojumiem, kā arī popularizētu savas vērtības ārvalstīs. EP deputāti to vienmēr labprāt izmanto, pieprasot ieviest grozījumus ES nolīgumos. Nesen notikušajās sarunās par CETA (visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu), pateicoties Parlamenta izdarītajam spiedienam, pretrunīgi vērtētais investoru un valsts strīdu izšķiršanas mehānisms tika aizstāts ar investīciju tiesas sistēmu, kas uzlabos pārredzamību un nodrošinās, ka šķīrējtiesnešu izvēli pārrauga valdība.

Parlamenta deputāti atbalsta pasākumus, kas palīdz cīnīties pret negodīgu trešo valstu konkurenci, piemēram, kad Eiropas Savienībā strauji pieauga lēta dzelzceļa aprīkojuma imports, deputāti aicināja izstrādāt ES stratēģiju. Lai aizsargātu Eiropas darbvietas, Parlaments cenšas pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizēšanu. Svarīgākais, kā vienmēr, ir rast pareizo līdzsvaru, kā, piemēram, attiecībā uz Ķīnu.

Lai novērstu situāciju, kurā ar derīgo izrakteņu tirdzniecību tiek finansētas konfliktu zonas un valstis, kurās notiek cilvēktiesību pārkāpumi, martā Parlamenta deputāti pieņēma projektu ES regulai, kas paredz pienākumu gandrīz visiem ES importētājiem, kuri importē alvu, volframu, tantalu un zeltu, veikt piegādātāju pārbaudes, savukārt lielajiem ražotājiem būs arī jāatklāj informācija attiecībā uz to, kādā veidā, pildot šos noteikumus, tie plāno savus piegādātājus uzraudzīt. Tāpat, lai novērstu tādu preču un pakalpojumu tirdzniecību, ko var izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei, tagad pēc Parlamenta ierosmes pārskatītajos ES noteikumos ir paredzēts tāda aprīkojuma pārdošanas veicināšanas un tranzīta aizliegums, ko izmanto ārpus ES, lai nežēlīgi, necilvēcīgi un pazemojoši izturētos pret personām.

Parlaments, pieņemot patstāvīgas rezolūcijas, arī bieži mudina Komisiju sagatavot jaunus tiesību aktus. Piemēram, aprīlī Parlamenta deputāti aicināja izstrādāt ES noteikumus, lai piespiestu valstis, kas piegādā tekstilizstrādājumus un apģērbus, ievērot darba ņēmēju tiesības. Tajā pašā mēnesī deputāti aicināja ieviest vienotu sertifikācijas shēmu palmu eļļai, kas nonāk ES tirgū, lai cīnītos ar palmu eļļas neilgtspējīgas ražošanas sekām, tādām kā atmežošana un dzīvotņu degradācija.

Parlamenta deputāti arī domā par to, kā globalizācija ietekmē nodarbinātību, piemēram, viņi atbalsta ierosmes, kas nostiprina darba ņēmēju tiesības. Patlaban Parlaments strādā pie tā, lai aizsargātu personas, kas iesaistītas jaunos nodarbinātības veidos, kurus radījusi digitālā ekonomika. Parlaments arī atbalsta Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, kurš palīdz darbu zaudējušiem darba ņēmējiem atrast jaunas darbvietas. Piemēram, 11. maijā Budžeta komiteja apstiprināja EUR 2,6 miljonus liela finansējuma piešķiršanu palīdzībai 821 bijušajam Nokia darbiniekam Somijā.

Šie ir tikai daži piemēri tam, ko Parlaments pēdējos mēnešos ir paveicis globalizācijas jomā, taču tie palīdz gūt ieskatu daudzveidīgajā Parlamenta deputātu darbā, kas ļauj globalizācijai nest labumu Eiropas iedzīvotājiem.

Debates par Eiropas integrācijas nākotni

Komisija līdz jūnija beigām publicēs piecus pārdomu dokumentus, kas kalpos kā izejas punkts debatēm par Eiropas integrācijas nākotni. Katrs dokuments ir veltīts konkrētai tēmai: Eiropas sociālā dimensija, globalizācija, ekonomikas un monetārā savienība, aizsardzība un finanses. Dokumentos izklāstītas idejas un scenāriji tam, kāda Eiropa varētu būt 2025. gadā, taču tajos nav sniegti nekādi konkrēti priekšlikumi. Debates noslēgsies septembra vidū, kad Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzstāsies ar savu ikgadējo runu par Savienības stāvokli.