Pārredzamības reģistrs: kurš lobē Eiropas Savienību? (infografikas)
ES iestādes ir vienojušās uzlabot savu pārredzamības reģistru. Tajā uzskaitīti lobisti, kuri ar šīm iestādēm sazinās. Uzziniet, kāpēc šāds reģistrs ir svarīgs.
Eiropas Parlaments aprīļa plenārsēdē apstiprināja ar Komisiju un Padomi panākto vienošanos par atjauninātiem kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina lielāku pārredzamību attiecībā uz interešu pārstāvju darbībām ES līmenī.
Kopš 2011. gada Parlaments un Komisija kopīgi ir uzturējuši attiecīgu publisku reģistru jeb tā dēvēto Pārredzamības reģistru. Tas aizstāja iepriekš atsevišķos reģistrus, no kuriem Parlamenta reģistrs tika izveidots jau 1995. gadā. Padome kopš 2014. gada šajā shēmā darbojās kā novērotāja, bet tagad tā pievienojusies kā pilntiesīga dalībniece, un tas notika pēc 2020. gada beigās noslēgtajām sarunām par atjaunināto nolīgumu.
Kas runā ar ES?
Pārredzamības reģistra mērķis ir nodrošināt, lai tie, kas vēlas sadarboties ar ES iestādēm, varētu publiski apliecināt šādu interesi un sniegt informāciju par sevi. Ja vēlaties veikt kādus pasākumus ar mērķi ietekmēt ES politiku, piemēram, uzstāties kādas Parlamenta komitejas rīkotā atklātā uzklausīšanā, tad jums ir jāreģistrējas.
Reģistrēto organizāciju skaits gadu gaitā ir palielinājies. Pašlaik ir aptuveni 12 500 šādu organizāciju ar teju 50 000 līdzstrādnieku, un starp tām ir nevalstiskās organizācijas, uzņēmumu apvienības, uzņēmumi, arodbiedrības un domnīcas.
Organizācijas būtiski atšķiras pēc lieluma un tās interesējošiem tematiem. Lielākā daļa organizāciju interesējas par vides, pētniecības un inovācijas jautājumiem, kā arī rīcību klimata politikas jomā. Gandrīz piektajai daļai no visām organizācijām galvenais birojs ir Beļģijā.
Kādi ir noteikumi par lobēšanu ES valstīs?
ES valstīm ir atšķirīgas pieejas lobēšanas regulēšanai. Austrija, Francija, Īrija, Lietuva, Polija, Slovēnija un Vācija, kā arī Spānijas Katalonijas reģions ir noteikuši reģistrācijas prasības, savukārt Beļģija, Itālija, Nīderlande un Rumānija piedāvā stimulus lobistiem pieteikties brīvprātīgi.
Citās ES valstīs iestādes konkrētus noteikumus nav ieviesušas, bet interešu pārstāvji ir izveidojuši pašregulācijas mehānismus.
Parlamenta centieni panākt pārredzamību
Sarunās ar Komisiju un Padomi par jauno nolīgumu Eiropas Parlaments centās stiprināt un uzlabot ES iestāžu pārskatatbildību un nodrošināt pārredzamu un atklātu lēmumu pieņemšanas procesu ES līmenī.
Parlaments 2021. gada aprīļa rezolūcijā atzinīgi vērtē to, ka jaunajā nolīgumā paredzētie reģistrācijas noteikumi attiecas arī uz netiešas lobēšanas darbībām, jo pandēmija ir samazinājusi klātienes sanāksmju skaitu un radījusi jaunus mijiedarbības veidus starp interešu pārstāvjiem un lēmumu pieņēmējiem.
EP deputāti atzinīgi vērtē arī Padomes statusa maiņu, tai kļūstot par oficiālu nolīguma dalībnieci. “Rādot pozitīvu piemēru, mēs varam kļūt par paraugu arī dalībvalstīm un mainīt situāciju visās jomās. Jaunie noteikumi cilvēkiem palīdzēs labāk saprast, kā tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi,” sacīja Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Katarina Barley (S&D, DE), kura bija viena no Parlamenta sarunu vedējām par šo nolīgumu.
Parlamenta referente un otra sarunu vedēja Danuta Hübner (PPE, PL) norādīja: “Jaunajā satvarā Parlamenta mērķi atspoguļoti pilnībā: mēs esam paplašinājuši un stiprinājuši Pārredzamības reģistru, vienlaikus nodrošinot, lai netiktu skartas tās pilnvaras brīvi rīkoties, ko Eiropas Parlamenta deputātiem piešķir Eiropas pilsoņi.”
