Kas ir kas: pārskats par Parlamenta vadību
2022. gada janvārī deputāti ievēlēja Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētājas vietniekus un kvestorus. Apskati infografikā, kuri EP deputāti tika ievēlēti šajos nozīmīgajos amatos.
Kas ir kas? : Prezidijs
Priekšsēdētājas pilnvaru laiks ir divarpus gadi; to var pagarināt
-
14 priekšsēdētājas vietnieki
Viņi vada plenārsēdi priekšsēdētājas prombūtnes laikā. Priekšsēdētāja var arī saviem vietniekiem deleģēt pienākumus.
-
-
5 kvestori[1]
Kvestori atbild par administratīviem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus un viņu darba apstākļus.
[1] Reglamenta 24. pantā noteikts, ka kvestori ir Prezidija locekļi ar padomdevēja tiesībām
Priekšsēdētājas vietnieki un kvestori kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju veido Prezidiju, kas lemj par institūcijas iekšējo organizāciju. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pārrauga Parlamenta darbu un pārstāv to dažādos juridiskos jautājumos un ārējās attiecībās, viņa var deleģēt atsevišķus pienākumus priekšsēdētājas vietniekiem. Vietnieki var arī aizstāt priekšsēdētāju plenārsesiju vadīšanā. Kvestori atbild par finansiāliem un administratīviem jautājumiem, kas skar EP deputātus.
Pilnvaru termiņš šiem amatiem ir 2,5 gadi, tāpēc EP deputāti ievēl priekšsēdētāju, vietniekus un kvestorus katra parlamentārā termiņa sākumā un vidusposmā.
EP deputāti 2023. gada janvārī par Parlamenta priekšsēdētājas vietnieku ievēlēja Marku Angelu (S&D, Luksemburga), lai aizstātu Evu Kaili (NI, Grieķija), kuras pilnvaru termiņš šajā amatā beidzās 2022. gada decembrī.
2023. gada oktobrī par priekšsēdētājas vietnieku ievēlēja Martinu Hojsīku (Renew Europe, Slovākija), bet par kvestoru ievēlēja Izabelu Vizeleri-Limu (EPP, Luksemburga). Hosjīks savā amatā aizstāja Mihalu Šimečku (Renew Europe, Slovākija), kamēr Viselere-Lima attiecīgi nomainīja Kristofu Hansenu (EPP, Luksemburga), kuri vēlēšanām dalībvalstīs aizgāja no Eiropas Parlamenta.
