Kas eiropiešus sagaida 2020. gadā: priekšlikumi labākas Eiropas veidošanai

ES gatavo vairākus jaunus likumdošanas priekšlikumus, lai padarītu Eiropu par labāko dzīvesvietu. Ko ES iedzīvotājiem nesīs 2020. gads?

Ārkārtas stāvoklis klimata jomā

Pēc Eiropas Parlamenta izsludinātā ārkārtas stāvokļa klimata jomā viena no ES svarīgākām prioritātēm ir klimata pārmaiņu problēmu risināšana. Eiropas Komisija strādā pie ‘’Eiropas zaļā kursa’’- veicamo pasākumu plāna, kā panākt, lai Eiropas Savienība līdz 2050. gadam kļūtu par klimatneitrālu teritoriju. Paredzēts, ka Komisija nāks klājā ar noteikumu priekšlikumiem par ilgtspējīgu nodrošinātību ar pārtiku, ilgtspējīgāku ražojumu izstrādi, pesticīdu izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kā arī iepazīstinās ar plāniem, kā samazināt kaitīgo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, ko rada aviācijas un kuģniecības nozares.

ES daudzgadu budžets

Sarunas par ES daudzgadu budžetu 2021. - 2027. plānošanas periodam turpināsies 2020. gadā. Parlaments pieprasa vairāk līdzekļu novirzīt cīņai ar klimata pārmaiņām, inovāciju veicināšanai un mūsu robežu aizsardzībai.

Digitālie pakalpojumi

Paredzams, ka Komisija nāks klājā ar priekšlikumu Digitālo pakalpojumu aktam (likumam), kā arī izstrādās priekšlikumu par mākslīgo intelektu. Pēdējā priekšlikuma ietvaros jāprecizē juridiski aspekti un jāatbalsta ieguldījumu palielināšanu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mākslīgā intelekta jautājumiem Eiropā. Parlaments izskatīs visas iespējas, lai pārbaudītu, vai automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas var būt netaisnīgas un neobjektīvas izmantotā algoritma dēļ.

Banku savienība

Eirozonas krīze apliecināja nepieciešamību turpināt integrēt ES finanšu sistēmu. Parlaments 2020. gadā strādās pie priekšlikumiem Banku savienības izveides pabeigšanai, iekļaujot tajā noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un paredzot rezerves pasākumus banku bankrotu gadījumos.

Tirdzniecības darījumi

Parlaments balsos par tirdzniecības un investīciju nolīgumiem ar Vjetnamu, kas atceltu 99% muitas tarifu. ES turpinās strādāt pie jauniem tirdzniecības līgumiem ar citām valstīm, tostarp Austrāliju un Jaunzēlandi, Čīli, Indonēziju, Filipīnām, Maroku un Tunisiju. Pašlaik notiek sarunas par investīciju nolīgumu ar Ķīnu.

Veselība

Paredzams, ka nākamā gada sākumā Eiropas Komisija nāks klājā ar rīcības plānu vēža apkarošanai. Ierosinātos pasākumus izvērtēs Eiropas Parlaments.

Pasažieru tiesības

Jaunajā gadā sagaidāms priekšlikums par uzlabotām pasažieru tiesībām cilvēkiem, kuri izmanto gaisa vai dzelzceļa transportlīdzekļus. EP deputāti īpaši vēlas stiprināt personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības.

Paplašināšanās

Turpināsies sarunu process ar valstīm, kuras vēlas pievienoties ES. Parlaments mudina ES uzsākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, jo tās ir izpildījušas prasības. Deputāti apspriedīs arī Rietumbalkānu valstu pievienošanās perspektīvas.

‘’Brexit’’

Paredzēts, ka Apvienotajai Karalistei, vēlākais 2020. gada 31. janvārī, jāizstājas no ES. Lielbritānijai ir iespēja izstāties no ES arī ātrāk ar nosacījumu, ka izstāšanas līgumu apstiprina Lielbritānijas likumdevēji un Eiropas Parlaments.

Pēc abpusējas izstāšanās nolīguma apstiprināšanas, nākamais solis ir uzsākt sarunas par līgumu, kas kalpotu par pamatu turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām un ietvertu sadarbības jautājumus tādās jomās kā tirdzniecība un drošība, vide un cīņa pret terorismu.

Drošība

Pašlaik notiek starpinstitūciju sarunas, lai panāktu vienošanos par noteikumu projektu teroristiska satura izplatīšanas apkarošanai tiešsaistē. Parlaments un Padome apspriež arī noteikumu priekšlikumu par pagaidu robežkontroles ieviešanu Šengenas zonā. Paredzams, ka Komisija nākamgad nāks klajā ar priekšlikumu pastiprināt ES ārējo robežu drošību.

Šūmaņa deklarācija

9. maijā apritēs 70 gadi, kopš Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis ierosināja izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kuras dalībnieki apvienotu savu akmeņogļu un tērauda ražošanu. EOTK bija pirmā no pārnacionālajām Eiropas institūcijām, kura beigās kļuva par tagadējo Eiropas Savienību.