Atskats uz EP plenārsesiju: Eiropas zaļais kurss, Eiropas nākotne, ‘’Brexit’’

2020. gada pirmajā plenārsēdē Eiropas Parlaments aicināja izvirzīt ambiciozākus mērķus klimata jomā un uzsvēra, ka nākamās ES reformas pamatā jābūt iedzīvotāju vēlmēm.

Watch the video document
EP sesija (2020. gada 13. - 16. janvāris).
(Video ilgums: )
Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi: Brexit, Eiropas zaļais kurss, tiesiskums, Eiropas nākotne.

Eiropas Parlaments trešdien atbalstīja ES plānu līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimataneitrālu pasaules daļu un aicināja izvirzīt augstāku emisiju mazināšanas mērķi – samazinot to par 55% līdz 2030. gadam. Iepriekšējā dienā EP deputāti apsprieda priekšlikumu, kā finansēt pāreju uz ‘’zaļo’’ ekonomiku, nodrošinot atbalstu vairāk skartajiem reģioniem.

Pilsoņiem jābūt diskusiju centrā par to, kā reformēt ES, EP deputāti norādīja pieņemtajā rezolūcijā, kurā izklāstīts viņu redzējums konferencei par Eiropas nākotni.


Tajā pašā dienā EP deputāti pieņēma rezolūciju, kurā uzsver, ka, lai saņemtu Parlamenta piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, jāgarantē ES un Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzība pēc ‘’Brexit’’.

Pirms ANO bioloģiskās daudzveidības konferences, kas 2020. oktobrī notiks Ķīna, EP deputāti aicināja noteikt saistošus mērķus starptautiskā un ES līmenī, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu.


EP deputāti šonedēļ diskutēja par to, kā novērst darba samaksas atšķirības starp dzimumiem. Par rezolūciju, kurā apkopotas EP prasības, balsos janvāra otrajā plenārsesijā.

Fotoattēls: EP sēde Strasbūrā (2020. gada janvāris).
EP sēde Strasbūrā (2020. gada janvāris).

EP deputāti apsprieda situāciju Irānā un nesenos konflikta saasinājumus reģionā, savukārt Jordānijas karalis Abdulla II, uzrunājot EP deputātus, uzsvēra miera un stabilitātes nozīmi Tuvajos Austrumos.


Horvātijas Ministru prezidents Andrejs Plenkovičs 14. janvārī Strasbūrā iepazīstināja EP deputātus ar Horvātijas prezidentūras programmu un prioritātēm.


Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments vērsa uzmanību uz to, ka ES dalībvalstu sarunas ar Poliju un Ungāriju nav uzlabojušas pamattiesību ievērošanu šajās dalībvalstīs, norādot, ka “stāvoklis tiesību jomā Polijā un Ungārijā kopš LES 7. panta 1. punkta procedūras sākšanas ir pasliktinājies”.


Eiropas Parlaments ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā nosoda nesenos apvērsuma mēģinājumus Venecuēlā, lai novērstu Huana Gvaido (Juan Guaidó) atkārtotu ievēlēšanu par Venecuēlas Nacionālās asamblejas prezidentu.

Papildu informācija

Kopīgot šo rakstu: