"Kopā par Eiropas atlabšanu" - Vācija pārņem ES prezidējošās valsts pienākumus

Vācija 1. jūlijā uz sešiem mēnešiem pārņem prezidentūru ES Padomē. Mēs jautājām EP deputātiem no Vācijas, ko viņi sagaida no savas valsts prezidentūras, kas sākas koronavīrusa krīzes laikā.

Koronavīrusa ierobežošana ir milzīgs izaicinājums ES, un Vācijas prezidentūras programmas pamatā ir tūlītēja pandēmijas radītās krīzes pārvarēšana un ekonomikas atveseļošana.


Galvenais mērķis ir ātri panākt vienošanos par atveseļošanas plānu un ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam. Vācija plāno panākt progresu klimata aizsardzības jomā, balstoties uz Eiropas zaļā kursa ietvaros izstrādāto ceļvedi, kā arī sekmēt digitālo pārveidi ekonomikas un sociālajā jomā. Uzmanības centrā izvirzot Āfriku un attiecības ar Ķīnu, Vācija vēlas, lai Eiropa uzņemtos lielāku atbildību globālā mērogā un stiprinātu savu lomu pasaulē. Vēl viena prioritāte būs ES un Apvienotās Karalistes turpmākās attiecības.

Kanclere Angela Merkele 8. jūlijā plenārsēdē iepazīstināja EP deputātus ar savas valsts prezidentūras programmu un galvenajām prioritātēm. Angelas Merkeles uzrunu un debates var noskatīties EP tīmekļa vietnē.

Vācijas prezidentūra ES Padomē: prioritātes

  • Kovid-19 pandēmijas pārvarēšana; ekonomikas un sociālā atlabšana;
  • Spēcīga un inovatīva Eiropa;
  • Taisnīga Eiropa;
  • Ilgtspējīga Eiropa;
  • Drošības un kopīgu vērtību Eiropa;
  • Spēcīga Eiropa pasaulē.

Mēs jautājam EP deputātiem no Vācijas, ko viņi sagaida no savas valsts gaidāmās prezidentūras.

Daniel Caspary (ETP): “ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam un atveseļošanas plāns noteiks, vai ES izkļūs spēcīgāka no koronavīrusa radītās krīzes. Vācijas prezidentūra ES Padomē un kanclere Angela Merkele apvienos pieredzi un zināšanas Eiropas un starptautiskos jautājumos, un tā ir pozitīva zīme gaidāmo strīdīgo un aso diskusiju kontekstā.” Berlīne var dot arī “būtisku impulsu” sarunu par ES un Lielbritānijas jauno partnerību pozitīvam iznākumam, sacīja EP deputāts.


Jens Geier (S&D) uzskata, ka Covid-19 krīze var radīt iespējas pārmaiņām: “Federālās valdības spēcīgs priekšlikums par atveseļošanas plānu ir iespēja padarīt Eiropu taisnīgāku, solidārāku un ilgtspējīgāku. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu atveseļošanas plānam ir jāveicina ilgtspējīgas investīcijas atjaunojamos energoresursos un digitālā pārveidē. Tas, ka grūtībās nonākušiem reģioniem arī ir jāsaņem dotācijas, nevis tikai aizdevumi rekonstrukcijai, ir nozīmīgs solis ceļā uz spēcīgu Eiropu.”


“Eiropai tagad ir nepieciešama drosme atjaunoties,” sacīja EP priekšsēdētāja vietniece Nicola Beer (politiskā grupa “Renew Europa”): “Vācija cita starpā tiks vērtēta pēc tā, vai tā varēs ātri uzsākt ekonomikas atveseļošanu, kas ir orientēta uz jauninājumiem un uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem." Attiecībā uz “Brexit”, ir nepieciešams "novērst bezlīguma scenāriju”. ES ir “beidzot jāsāk ievērot savu apņemšanos ģeopolitiskajā jomā: ārējās attiecībās [ES] stingri jāpauž sava kopēja nostāja, aizstāvot mieru, atbruņošanos, cilvēktiesības un tirdzniecību, iekšpolitikā – jāizbeidz patvēruma un migrācijas politikas bloķēšana", sacīja deputāte.


Vācijas intereses nedrīkst būt otrajā vietā," sacīja Jörg Meuthen (ID).“Tā jau ir “parāda prezidentūra”… Vācijai ir “jāsamazina ES pamatuzdevumi un budžets līdz nepieciešamajam minimumam, jānovērš ES kompetences ieviešana nodokļu jomā un tā vietā, lai apliecinātu patiesu solidaritāti, finanšu līdzekļu sadales aprēķinos jāiekļauj dalībvalstu ienākumi uz vienu iedzīvotāju”.

Sven Giegold (Zaļie/EBA) uzskata, ka klimata aizsardzība joprojām ir prioritāte: “Ārkārtas situācija klimata jomā netika apturēta pandēmijas dēļ. Tādēļ Vācijas prezidentūrai koronavīrusa krīzes laikā ir jākļūst par klimata jomas pārmaiņu prezidentūru. Vācijas prezidentūras laikā mums ir jāpabeidz diskusijas par Eiropas klimata likumu, nosakot augstākus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus.”


Helmut Geuking (EKR) cer, ka Vācijas prezidentūra ES Padomē “beidzot īstenos iniciatīvu "Garantija bērniem" un ieviesīs Eiropas bērnu pabalstu”. “Tikai ar spēcīgām ģimenēm var izveidoties spēcīga un sociālā ziņā taisnīga Eiropa, kas nākotnē var saglabāt savu pozīciju globalizētajā pasaulē.”


Vācijas prezidentūra varētu “ielikt pamatus uz solidaritātes principiem balstītai ES”, sacīja Martin Schirdewan (GUE/NGL līdzpriekšsēdētājs). “Ikvienam ir jāsniedz savs taisnīgs ieguldījums ekonomikas un sociālajā atveseļošanā [un sabiedrības atlabšanā].Tas nozīmē, ka ir jāievieš digitālais nodoklis, visaptverošs finanšu darījumu nodoklis un vienreizējs īpašuma nodoklis “lieliem bagātniekiem” ”.

Mēbiusa lente

  • Prezidentūras logo pamatā ir Mēbiusa lente. Ģeometrisko figūru 1858. gadā pirmo reizi aprakstīja vācu matemātiķi, virsmai ir tikai viena puse un viena mala.
  • Tā simbolizē solidāru un inovatīvu Eiropu, kas rada vienotību, apvienojot dažādas intereses.

Vācijas ministri jūlija sākumā un septembrī tiekas ar EP deputātiem, lai atbildīgajās EP komitejās pārrunātu savas valsts prezidentūras prioritātes.

Vācija cieši sadarbosies ar Portugāli un Slovēniju, kas pārņems prezidentūru 2021. gada 1. janvārī un 1. jūlijā attiecīgi. Šī ir jau 13. reize, kad Vācija kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, pēdējo reizi tas notika 2007. gadā.

Papildu informācija

Kopīgot šo rakstu: