Konference par Eiropas nākotni — kas tā ir un kā tā darbosies 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Konference par Eiropas nākotni paver iespēju visiem eiropiešiem ietekmēt ES turpmāko attīstību. Te uzzināsiet, kas gaidāms.

Pasaule šobrīd cīnās pret pandēmiju un meklē risinājumus ilgtermiņa problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām. ES ir apņēmusies ar iedzīvotājiem rīkot atklātas, demokrātiskas debates par to, uz ko tai būtu jākoncentrējas.


Iekļaujošs, demokrātisks process


Nesen veiktā Eirobarometra aptauja parādīja, ka 92 % eiropiešu vēlas, lai iedzīvotāju viedoklis tiktu “vairāk ņemts vērā, pieņemot lēmumus par Eiropas nākotni”. Konferences mērķis ir to panākt.


Eiropas Parlaments, Komisija un Padome aicina visus eiropiešus dalīties idejās par to, kā Eiropai būtu jāattīstās, kādām vajadzētu būt prioritātēm, kā sagatavoties pasaulei pēc Covid-19 krīzes. Iestādes vēlas pēc iespējas plašāk apspriesties ar pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu, jo īpaši jauniešiem.


Konference nav domāta tam, lai tikai klausītos. Informācija, ko pilsoņi sniegs turpmākajos mēnešos, tiks apkopota tiešsaistes platformā un tiks izmantota debatēs ar EP deputātiem, valstu parlamentu deputātiem, valdību un ES pārstāvjiem, kā arī citām ieinteresētajām personām. Šīs debates kļūs par pamatu politikas priekšlikumiem, kas pēc tam iegūs konkrētas ES rīcības veidolu. Parlaments, Komisija un Padome ir apņēmušies uzklausīt iedzīvotājus un, ņemot vērā konferences rezultātus, veikt turpmākus pasākumus.


Šajā procesā ir aicināti piedalīties visi eiropieši neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības vai profesionālās pieredzes. Parlaments vēlas nodrošināt jo īpaši jauniešu aktīvu līdzdalību un izmantos savu jau tradicionālo Eiropas Jaunatnes dienu (EYE) 2021. gada oktobrī, lai apkopotu viņu redzējumu par Eiropas nākotni.


Kā tā notiks?


Konferences digitālā platforma tika atklāta 19. aprīlī. Tajā cilvēki tiešsaistē varēs apmainīties ar idejām un apspriest tās, kā arī sagatavot pasākumus visā ES tad, kad situācija sabiedrības veselības jomā to ļaus darīt. Šie pasākumi būs vēl viens avots idejām par pārmaiņām. Dalībvalstis organizēs arī pilsoņu vadītus pasākumus.


Ierosinātās idejas tiks aplūkotas Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās, kuras notiks pēc vasaras un kurās pulcēsies cilvēki no dažādām sabiedrības grupām. Ir plānots organizēt četras pilsoņu paneļdiskusijas, kurās katrā būs 200 locekļi un kuras strādās pie dažādām tēmām:


  • Eiropas demokrātija un vērtības, tiesības, tiesiskums, drošība
  • Klimata pārmaiņas, vide un enerģētika
  • Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums, darbvietas, izglītība, jaunatne, kultūra, sports un digitālā pārkārtošanās
  • ES pasaulē un migrācija

Katra paneļdiskusijas grupa tiksies vismaz trīs reizes un varēs brīvi noteikt savas prioritātes. Paneļdiskusiju dalībnieku ieteikumi tiks iesniegti izskatīšanai konferences plenārsēdē.


Konferences plenārsēdei ir galvenā loma konferencē, jo ES iestāžu, valdību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tajā tiksies ar iedzīvotājiem, lai apspriestu un izstrādātu priekšlikumus pārmaiņām. Eiropas Parlaments uzstāja, ka ir vajadzīga politiski spēcīga plenārsēde ar daudziem vēlētiem pārstāvjiem, kā arī nozīmīga iedzīvotāju loma.

Atklāšanas plenārsēde notiks 19. jūnijā Strasbūrā, un tajā varēs piedalīties gan attālināti, gan klātienē. Vairākas sēdes notiks arī rudenī un ziemā, un tajās apspriedīs pilsoņu paneļdiskusijās iesniegtos priekšlikumus.


Par konferences darbību ir atbildīga valde. Valdi veido Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, kā arī novērotāji.


Kādi būs konferences rezultāti?


Rezultāti būs atkarīgi no pilsoņu priekšlikumiem un tiem sekojošajām debatēm.


Galīgo ziņojumu izstrādās valde, pamatojoties uz konferences plenārsēdē apstiprinātajiem priekšlikumiem. Ziņojums tiks sagatavots, pilnībā sadarbojoties ar plenārsēdi un saņemot tās apstiprinājumu. Ziņojums tiks iesniegts turpmākai izskatīšanai Eiropas Parlamentam, ES Padomei un Komisijai.


Parlaments ir uzsvēris, ka konferencei būtu reāli jāietekmē tas, kā ES tiek veidota un ko tā dara, lai nodrošinātu, ka ES politikas un lēmumu centrā ir iedzīvotāju viedoklis un viņiem svarīgie jautājumi.