Eiropas nākotne: Konference noslēdzas ar solījumu veikt pārmaiņas
Saņemot Konferences par Eiropas nākotni galīgo ziņojumu un ņemot vērā iedzīvotāju priekšlikumus ES pārmaiņām, ES iestāžu priekšsēdētāji apņēmās rīkoties.
Dokumentā iekļauti 49 priekšlikumi ar vairāk nekā 300 pārmaiņu pasākumiem, ko pieņēma Konferences plenārsēdē 30. aprīlī. Tas tika prezentēts Konferences noslēguma pasākumā - Eiropas dienā, 9. maijā, Strasbūrā.
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Francijas prezidents Emanuels Makrons, kas pārstāvēja ES Padomi, noslēguma pasākumā atzina, ka daži no vērienīgākajiem priekšlikumiem prasīs izmaiņas ES līgumos.
"Mēs atkal atrodamies Eiropas integrācijas izšķirošajā brīdī, un neviens ierosinājums par pārmaiņām nedrīkst būt izslēgts. Jebkurš process, kas nepieciešams, lai mēs to sasniegtu, ir jāpieņem," sacīja Metsola.
EP deputāti 4. maijā pieņemtajā rezolūcijā aicināja uzsākt Līguma grozīšanas procedūru. Lai ierosinātu Līguma grozījumus, varētu nākties izveidot Konventu, kurā piedalītos EP, ES Padomes un Eiropas Komisijas, kā arī valstu parlamentu pārstāvji.
"Pastāv plaisa starp to, ko cilvēki sagaida, un to, ko Eiropa pašlaik spēj nodrošināt. Tāpēc mums kā nākamais solis ir vajadzīgs Konvents. Ir jautājumi, kas nevar gaidīt," piebilda Metsola.
Turpmākā rīcība
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura pārstāvētā valsts pašlaik ir ES Padomes rotējošā prezidentvalsts, sacīja, ka līgumu reforma ļautu ES virzīties uz lielāku vienkāršību un nodrošinātu leģitimitāti demokrātiskai kontrolei, ko uzsāka Konference par Eiropas nākotni.
Makrons atbalstīja lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, nevis vienprātību ES Padomē: "Mēs zinām, kā rīkoties, proti, turpināt paplašināt kvalificēta balsu vairākuma piemērošanu, pieņemot lēmumus galvenajās politikas jomās".
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apņēmās izstrādāt jaunus priekšlikumus, pamatojoties uz pilsoņu ieteikumiem, un iesniegt tos septembrī, kad viņa uzstāsies ar ikgadējo runu par stāvokli Eiropas Savienībā.
"Ir jau daudzas lietas, kuras mēs varam darīt bez kavēšanās. Tas attiecas arī uz tiem priekšlikumiem, kuru dēļ mums būs jāveic jauni pasākumi," viņa sacīja, uzsverot, ka daudzus pilsoņu ierosinātos pasākumus var veikt pašreizējo līgumu ietvaros.
Pasākuma runātāji aicināja rast veidus, kā pastāvīgi un tieši iesaistīt pilsoņus ES lēmumu pieņemšanā.
"Esmu stingri pārliecināts, ka papildus vēlēšanām mums ir jāinstitucionalizē tieša pilsoņu līdzdalība kā veids pret šķelšanos sabiedrībā," sacīja Konferences līdzpriekšsēdētājs Gijs Verhofštats.
Domas par Ukrainu
ES reformu steidzamība ir kļuvusi vēl acīmredzamāka saistībā ar Krievijas karu Ukrainā, uzsvēra ES iestāžu priekšsēdētāji.
Pasaule tagad ir bīstamāka, un Eiropas loma ir mainījusies, sacīja Metsola. "Eiropas nākotne ir saistīta ar Ukrainas nākotni. Draudi, ar kuriem mēs saskaramies, ir īsti. Un neveiksmes cena ir milzīga," viņa piebilda.
Iedzīvotāju ieteikumi
Konferences galīgais ziņojums ir sagatavots pēc gadu ilgām sanāksmēm un pasākumiem visā ES, kuros piedalījās simtiem un tūkstošiem cilvēku. Ziņojums ir balstīts uz Konferences digitālajā platformā iesniegtajām idejām un Eiropas un valstu pilsoņu grupu ieteikumiem.
Starp priekšlikumiem ir aicinājumi piešķirt EP likumdošanas iniciatīvas tiesības, atcelt vienprātību ES Padomē ārpolitikas jautājumos, noteikt visiem ES pilsoņiem tiesības uz veselības aprūpi, pārorientēt enerģijas ražošanu uz atjaunojamajiem energoresursiem un uzlabot izglītību vides jautājumos, digitālo tehnoloģiju un ES vērtību jomā.
"Kad man būs 65 gadi, 2070. gadā, es gribētu pastāstīt saviem mazbērniem, ka daudzas no pozitīvajām pārmaiņām Eiropā radās šajā unikālajā pasākumā," sacīja 16 gadus vecā Kamilla Žirāra no Francijas, viena no jaunākajām Konferences dalībniecēm.
Konferences daudzvalodu digitālajā platformā tika reģistrēti vairāk nekā 43 000 ierakstu.
Iepazīsties ar Konferences galīgo ziņojumu.
